×
Mobilā versija
+6.6°C
Mirta, Ziedīte
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
6. novembris, 2014
Drukāt

Vija Beinerte: Krievijā apdzisis vēl viens ugunskurs (7)

Kadrs no videoKadrs no video
Aleksejs Devotčenko

14.10.1965. – 5.11.2014.

Kino un teātra aktieris, strādājis Pēterburgā un Maskavā.
Kopš 2012. gada – Čehova Maskavas Dailes teātra trupā.
Televīzijas skatītājiem zināms ar lomām Krievijas seriālos "Sasisto lukturu ielas", "Bandītu Pēterburga" un "Nāvīgais spēks".
Trīs "Zelta Sofita" balvu ieguvējs. Divkārtējs KF Valsts prēmijas laureāts, Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (2011. gadā atteicies no valsts apbalvojumiem).

Vakar, 5. novembrī, Maskavā atrasts miris Aleksejs Devotčenko – izcils krievu teātra un kino aktieris, Apvienotās pilsoniskās frontes loceklis. Ziņu kanāli sniedz atšķirīgas nāves cēloņu versijas, to izmeklēšanai ir ierosināta krimināllieta.

2011. gada novembrī aktieris atteicās no vairākiem Krievijas valsts apbalvojumiem: “Man ir apriebušies meli. Es vairs nevēlos nest lepno titulu “Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks”, kas saņemts no Valentīnas Ivanovnas Matvijenko rokām. Starp citu šo mantiņu es pats nesaņēmu, jo tanī dienā aizlaidos uz vasarnīcu. Man to nodeva vēlāk. Es vairs nevēlos būt no Vladimira Vladimiroviča Putina rokām saņemtās Krievijas Federācijas Valsts prēmijas divkārtējs laureāts. Tas gan notika viņa valdīšanas agrīnajos gados. Kauns. Uz jautājumu, kāpēc tieši tagad pār mani nākusi šī apskaidrība, atbildēšu īsi: piegriezusies man šī valsts-karaļvalsts. Ar tās meliem, legalizētu zagšanu un pārējiem sasniegumiem. Bet visvairāk ar to, ka nav iespējams spēlēt savas izrādes – izciestas un mīlētas. Tā lūk.”

2014. gada martā Aleksejs Devotčenko parakstīja Krievijas Kinematogrāfistu savienības atbalsta vēstuli Ukrainai “Mēs ar jums”.

31. oktobrī savā feisbuka profilā, komentējot kolēģa Mihaila Porečenkova rīcību Donbasā, Aleksejs rakstīja: “Noskatījos un izlasīju uzmanīgi visu informāciju. Esmu satriekts. Tā ir mežonība, nodevība pret žurnālistiem (uzraksts “Prese” uz muguras). Vai vienkārši muļķība? Kādēļ? Ak, Miša, Miša… Kādēļ?!!”

31. oktobrī vēl arī šāds ieraksts: “Marši, mītiņi, saieti, piketi – tas viss ir lieliski, visdziļākā cieņa tiem, kas tos rīko, un tiem, kas tajos piedalās… “Ūdens akmeni drupina… Mums būs sekotāji…” Tās ir pasakas… Tās visas ir lokālas un – ko tur slēpt – bezjēdzīgas akcijas… Ir vajadzīga varena un vienota PILSONISKĀS PRETESTĪBAS KUSTĪBA… Visu veidu pretestības. Kamēr vēl nav par vēlu. Kaut gan baidos, ka ir jau par vēlu…”

Un vēl aktieris nesen rakstīja: “Nicinājums vai sajūsma par padomju režīmu lielākoties ir ģenētikas jautājums. (..) Lielais Josifs Brodskis savulaik teica, ka mūsu valsts galvenā problēma ir kolosāla cilvēku savstarpēja necieņa. Es vēl piebilstu – kolosāla vienaldzība, kas robežojas ar naidu…”

Debesīs par vienu gaišu dvēseli vairāk. Bet Krievijā apdzisis vēl viens ugunskurs. Tikai ogles daudzu palicēju sirdīs neizdzēšami kvēlo.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Vladolfs Putlers ir “novācis” vēl vienu brīvo krievu.

  2. Гениальный артист, потрясавший своим исполнением каждого, кто видел его спектакли. Честный и бесстрашный человек, никогда не боявшийся выступать против безумств отечественных властей.

  3. Izcils aktieris, pilsonis, cilvēks.

  4. Kārtējais labais aktieris nodzēries,žēl.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+