Kadrs no video

Vija Beinerte: Krievijā apdzisis vēl viens ugunskurs 7

Vakar, 5. novembrī, Maskavā atrasts miris Aleksejs Devotčenko – izcils krievu teātra un kino aktieris, Apvienotās pilsoniskās frontes loceklis. Ziņu kanāli sniedz atšķirīgas nāves cēloņu versijas, to izmeklēšanai ir ierosināta krimināllieta.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

2011. gada novembrī aktieris atteicās no vairākiem Krievijas valsts apbalvojumiem: “Man ir apriebušies meli. Es vairs nevēlos nest lepno titulu “Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks”, kas saņemts no Valentīnas Ivanovnas Matvijenko rokām. Starp citu šo mantiņu es pats nesaņēmu, jo tanī dienā aizlaidos uz vasarnīcu. Man to nodeva vēlāk. Es vairs nevēlos būt no Vladimira Vladimiroviča Putina rokām saņemtās Krievijas Federācijas Valsts prēmijas divkārtējs laureāts. Tas gan notika viņa valdīšanas agrīnajos gados. Kauns. Uz jautājumu, kāpēc tieši tagad pār mani nākusi šī apskaidrība, atbildēšu īsi: piegriezusies man šī valsts-karaļvalsts. Ar tās meliem, legalizētu zagšanu un pārējiem sasniegumiem. Bet visvairāk ar to, ka nav iespējams spēlēt savas izrādes – izciestas un mīlētas. Tā lūk.”

2014. gada martā Aleksejs Devotčenko parakstīja Krievijas Kinematogrāfistu savienības atbalsta vēstuli Ukrainai “Mēs ar jums”.

CITI ŠOBRĪD LASA

31. oktobrī savā feisbuka profilā, komentējot kolēģa Mihaila Porečenkova rīcību Donbasā, Aleksejs rakstīja: “Noskatījos un izlasīju uzmanīgi visu informāciju. Esmu satriekts. Tā ir mežonība, nodevība pret žurnālistiem (uzraksts “Prese” uz muguras). Vai vienkārši muļķība? Kādēļ? Ak, Miša, Miša… Kādēļ?!!”

31. oktobrī vēl arī šāds ieraksts: “Marši, mītiņi, saieti, piketi – tas viss ir lieliski, visdziļākā cieņa tiem, kas tos rīko, un tiem, kas tajos piedalās… “Ūdens akmeni drupina… Mums būs sekotāji…” Tās ir pasakas… Tās visas ir lokālas un – ko tur slēpt – bezjēdzīgas akcijas… Ir vajadzīga varena un vienota PILSONISKĀS PRETESTĪBAS KUSTĪBA… Visu veidu pretestības. Kamēr vēl nav par vēlu. Kaut gan baidos, ka ir jau par vēlu…”

Un vēl aktieris nesen rakstīja: “Nicinājums vai sajūsma par padomju režīmu lielākoties ir ģenētikas jautājums. (..) Lielais Josifs Brodskis savulaik teica, ka mūsu valsts galvenā problēma ir kolosāla cilvēku savstarpēja necieņa. Es vēl piebilstu – kolosāla vienaldzība, kas robežojas ar naidu…”

Debesīs par vienu gaišu dvēseli vairāk. Bet Krievijā apdzisis vēl viens ugunskurs. Tikai ogles daudzu palicēju sirdīs neizdzēšami kvēlo.