Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
20. aprīlis, 2016
Drukāt

Vija Beinerte: Nacionālās drošības plāns un vārda brīvība (26)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Patlaban medijos un juristu aprindās aktīvi tiek spriests par grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz Krimināllikumu papildināt ar pantu, kurš noteiks kriminālatbildību par nelikumīgu valsts noslēpuma iegūšanu. Vai tas var ierobežot vārda brīvību?

Grozījumi paredz, ka turpmāk par nelikumīgu un tīšu (nevis nejaušu) valsts noslēpuma iegūšanu, draud kriminālatbildība. Lūk, ko par to domā advokāts Aldis Alliks: “Publiskajā retorikā pārsvarā lasu un dzirdu emocionāli sakāpinātus, pat absurdus pieņēmumus, negatīvus situāciju modelējumus. Taču demokrātija un vārda brīvība šajā gadījumā nevar kļūt par argumentiem, jo arī tās nav absolūtas, tām ir robežas! Viena no galvenajām valsts funkcijām ir savas teritorijas, savu pilsoņu un savu vērtību aizsardzība. Lai šo funkciju pilnvērtīgi pildītu, jābūt attiecīgai normatīvai bāzei, it īpaši sodošajā, represīvajā sfērā. Tāpēc esmu PAR šiem grozījumiem, ko ierosinājusi Drošības policija.”

Kas tad ir raisījis bažas un diskusijas? Šķiet, par galveno klupšanas akmeni kļuvis pieļāvums, ka par valsts noslēpumu var tikt pasludināts jebkas. Te ir saite uz Valsts noslēpuma likumu, kura 2. pants paredz, ka TIKAI tā informācija ir valsts noslēpums, ko Ministru kabinets ir iekļāvis īpašā, publiski pieejamā Valsts noslēpumu sarakstā.

Savukārt Valsts noslēpuma likuma 4. pantā sīki uzskaitītas jomas, kas saistītas ar valsts noslēpumu un pamatā skar valsts aizsardzību un drošību. Publiski pieejams ir arī valsts noslēpumu saraksts.

Izlasot to, kļūst skaidrs, ka runāts tiek ne jau par kūku receptēm (arī šāds arguments izskanēja kāda no Saeimas Juridiskās komisijas sēdēm), bet par Nacionālās drošības plānu vai Valsts robežas aizsardzības plānu, ko katrs saprātīgs cilvēks atzīs par tādu, kam nevajadzētu nonākt nepareizās rokās. Tieši par šādas informācijas apzinātu nelikumīgu iegūšanu turpmāk būs paredzēts kriminālsods.

Šķiet, tie, kas tik ļoti kritizē paredzamos grozījumus, nav īsti sapratuši, par ko īsti ir stāsts. Tāpēc ir vērts iepazīties ar tiesībsarga Jura Jansona atzinumu, kas labi izskaidro gan sodāmības iemeslus, gan apjomu.

Tiesībsarga viedoklis par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” paredz Krimināllikumu papildināt ar pantu, kas noteiks kriminālatbildību par nelikumīgu valsts noslēpuma iegūšanu.

Tā sakarā jau ir izskanējušas bažas par iespējamiem vārda brīvības pārkāpumiem.

Žurnālisti medijos ir pauduši pārdomas, ka šādi Krimināllikuma grozījumi aizskars preses brīvību, jo žurnālistam var draudēt kriminālatbildība, ja viņa rīcībā būs nonākusi informācija, par kuras glabāšanu viņš nav atbildīgs, tomēr šīs informācijas izpaušana īpašos gadījumos var būt ārkārtīgi nozīmīga sabiedrības interesēs. Šobrīd kriminālatbildība ir paredzēta tikai par valsts noslēpuma nelikumīgu izpaušanu, bet nav paredzēta atbildība par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir norādījusi uz preses īpašo “sargsuņa” lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot sabiedrību ar informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem. Tomēr vārda un preses brīvības īpašā loma demokrātiskā sabiedrībā nav absolūta un tā var tikt ierobežota. Šiem ierobežojumiem ir pakļauti arī žurnālisti.

Saskaņā ar vairākiem starptautiskiem dokumentiem vārda brīvību var ierobežot, lai pasargātu valsts drošību, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti.

Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka visas personas, arī žurnālisti, kas īsteno savas tiesības uz vārda un izteiksmes brīvību, uzņemas ne vien pienākumus, bet arī atbildību, kuras apjoms atkarīgs no situācijas.

Likumprojektā paredzētais pants tiek iekļauts nodaļā “Noziegumi pret valsti”, kas nozīmē, ka aizskartas ir sabiedrības un valsts intereses. Valsts noslēpumam ir jābūt īpaši aizsargātam, tādējādi saprotama nepieciešamība krimināli sodīt darbības par tiešu (no avota) un tīšu (ar iepriekšēju nodomu) valsts noslēpuma iegūšanu.

Ar nelikumīgu iegūšanu jāsaprot jebkāda apzināta darbība valsts noslēpuma iegūšanai, zinot, ka iegūstamā informācija ir valsts noslēpums, kam persona nedrīkst piekļūt, ja: 1) personai nav atbilstošas kategorijas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam vai nav Latvijas Republikas nacionālās drošības iestādes vienreizēja rakstveida atļauja pieejai klasificētai informācijai; 2) valsts noslēpums personai nav uzticēts sakarā ar dienestu vai darbu; vai 3) persona nav tiesīga iepazīties vai iegūt konkrēto valsts noslēpumu saturošo informāciju sakarā ar dienestu vai darbu.

Svarīgi ir zināt, ka likuma “Par valsts noslēpumu” 5. pants liedz piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām, par vides, veselības, izglītības un kultūras stāvokli, par demogrāfisko situāciju. Tāpat arī ziņas par cilvēktiesību pārkāpumiem, par noziedzības līmeni, korupcijas gadījumiem, kā arī amatpersonu nelikumīgu rīcību nedrīkst būt valsts noslēpums. Valsts noslēpuma statusu aizliegts piešķirt arī informācijai par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām, kā arī par valsts vadītāju veselības stāvokli.

No tā secināms, ka gadījumos, kad valsts noslēpuma statusā būs iekļuvusi informācija par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, ekonomisko situāciju, iedzīvotāju dzīves līmeni (un citu informāciju, kas uzskaitīta likuma “Par valsts noslēpumu” 5. pantā) un šīs ziņas būs nonākušas mediju rīcībā, medijiem būs pat pienākums sniegt šīs ziņas sabiedrībai, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas paustās atziņas.

Tiesībsargs norāda, ka jau šobrīd Krimināllikuma 200. pants paredz atbildību par komercnoslēpuma iegūšanu un izpaušanu. Tādējādi nebūtu pieļaujama situācija, kurā par valsts noslēpuma tiešu iegūšanu, kam jābūt visaugstākajā aizsardzības pakāpē, atbildība nav paredzēta.

Tiesībsarga viedoklis par likumprojekta grozījumiem

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Īss un saprotams skaidrojums ! Tagad arī es sapratu. Arī mani bija mākušas šaubas par to – vai tikai šie likuma grozījumi nav uzbrukums vārda brīvībai. Paldies Jurim Jansonam ! Viņam es noteikti uzticos !

  2. Labs raksts. Pānikas cēlājiem, pirms celt pāniku, būtu jāpapūlas noskaidrot, par ko ir runa. Es arī esmu par to, ka žurnālisti nedrīkst apzināti iegūt valsts noslēpumus, kuri – kā tas skaidri pateikts likumā – attiecas uz valsts drošību. Kā pilsonis negribu, ka nelojāli žurnālisti iegūst šādu informāciju, jo tad es justos nedrošāk, nekā tad, ja tā ir kompetento iestāžu rokās. Atbalstu Krimināllikuma grozījumus!

  3. Raksts var kalpot daudziem juristiem par paraugu, kā īsi un kodolīgi, bet tajā pašā laikā precīzi atsegt likuma normu pēc būtības.

    • Tiešām ļoti patīkams domas un izteiksmes skaidrības paraugs. Paldies autorei un arī LA par to, ka viņi uztur svarīgo veselā saprāta tradīciju žurnālistikā.

  4. Valdošā zagļu un korumpatu kliķe laicīgi reaģē uz ”revolucionāro situāciju” Latvijā!

  5. Rudā šodien dzer šampanieti..Jo zin, kā nākošajās vēlēšanās opozīcija agitet nespes- tā buus veershanaas pret varu..Cik srokus Vienotība buus pie varas??

  6. Izcils raksts. Īsi, skaidri, konkrēti un precīzi saskaņā ar Valsts noslēpuma likuma normām! Atbilstoši likuma burtam un garam!

  7. Kas ir svarīgāks= dažu darboņu ambīcijas vai Valsts un Tauta?
    Kāpēc acīmredzamie spiegi, kas līda Ādažu militārajā bāzē tika dēvēti par huļigāniem? (nav likuma par spiegiem)…. Kāpēc mūžīgie pretvalsts kūdītāji – Girs, Giļmans, Ždanoka, utt. utt. nav likti pie “vietas”? (nav likuma) ….
    Pašiem žurnālistiem ir jāsaprot /valstiski jādomā/ kas ir noslēpums un kas nav! Cik paši ir saņēmuši kukuļus /vai priekšapmaksu/ par viena vai otra notikuma vai fakta NOKLUSĒŠANU? Vai tas ir Valsts noslēpums vai privāts noslēpums? Ne tikai izpaušana bet arī noklusēšana ir noziegums. Cik samaksāti pasūtījuma raksti ir veidoti? Kāpēc tas ir noslēpums? Vai arī tas nav noslēpums = kas ar ko guļ? Vai kas visbiežāk apmeklē nedraudzīgo valsts vēstniecības?
    Jābūt skaidrojumam. Bet kas veiks to skaidrojumu?

  8. Autore pieminēja tiesībsargu… Dīvaini, ka nevienam nav ienācis prātā uzdot jautājumu kāpēc mums valstī ir “tiesībsargs”, bet nav “pienākumsargs”. Neviļus nākas secināt, ka “tiesības” stāv augstāk par “pienākumiem”.

    Šis no tiesībsarga mājas lapas:
    Godājamais Latvijas iedzīvotāj!
    Tiesības nav nekas abstrakts vai atrauts no indivīda ikdienas dzīves. Ikviens no mums vienlaikus saskaras ar tiesībām un arī pienākumiem. Vienas no tiesībām, kas garantētas ikvienam indivīdam, ir cilvēktiesības. Latvijā pastāv un darbojas neatkarīga cilvēktiesību aizsardzības institūcija – tiesībsargs, kur vērsties cilvēktiesību aizskāruma gadījumā.

    Latvijas Republikas tiesībsargs
    Juris Jansons

    Tiesībsargs īstenībā neko nelemj un nekādu atbildību neuzņemas…Viņš ir konsultants – gaisa jaucējs. Patiesībā viņš pat tiek pasargāts no atbildības, jo viņu var izdot vajāšanai tikai ar Saeimas piekrišanu. Tātad, tas kuram ir Saeimā vairākums, tas arī var tiesībsargu dancināt.

    No likuma par tiesībsarga tiesībām (pievērst uzmanību tam ka viņam nav pienākumu!!)
    13.pants. Tiesībsarga tiesības

    Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības:

    1) pieprasīt un saņemt bez maksas no iestādes pārbaudes lietā nepieciešamos dokumentus (administratīvos aktus, procesuālos lēmumus, vēstules), paskaidrojumus un citu informāciju;

    2) apmeklēt iestādes, lai iegūtu pārbaudes lietā nepieciešamo informāciju;

    3) jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs;

    4) uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu, izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas;

    5) pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;

    6) ierosināt pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas;

    7) pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu pārbaudes lietā;

    8) iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;

    9) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs;

    10) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

    11) pamatojoties uz viņa rīcībā esošajiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu;

    12) piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs.

  9. Ja es pateiksu ka Lv politiki ir vergi un mulki mani var arestet.Tas taks ir valsts noslepums :D:D:D

  10. Pamodas.Kad ** asv saimniekiem tad nekas.Asv vergiem nekad nedod brivibu un neatkaribu un to zin visi.Bet neskatoties uz to jus aktivi kalpojat tai diktaturai.Un tagad diktatura atklati jums pasaka-jums nedrixt neko. Musu sunishi ir parkamenra un tie var darit jebko.Ta jums ari vajag.Jus to esat pelnijusi.

  11. Vai žurnālistei ir nojausma kāpēc vajadzēja mainīt zemessarga zvēresta tekstu? Un kurš bija idejas autors? Zināmas paralēles ir. No otras puses – kurš gan iedrošināsies apgalvot, ka sabiedrības “sargsuņi” nav uzpērkami? Un no šī termina nav skaidrs, ko šie “sargsuņi” sargā…Sabiedrību (es ar to saprotu apmēram 95% Latvijas iedzīvotāju) no apdraudējumiem tās interesēm un pastāvēšanai, vai tomēr tieši otrādi? “Sargsuņu” zobi ir pavērsti pret šo sabiedrību…Arī šajā gadījumā “sargsuņi” sarosījās tāpēc, ka paši var tikt iespundēti.

  12. Ramanei tas nedraud, viņa ,,pareizi,, raksta savus sacerējumus.

  13. Vija paldies par objektīvu situācijas atspoguļojumu! Skumji, bet šķiet, ka daudzi dzīvo savās vergu domāšanas čauliņās un, ja nevar izdarīt kko labu valstij, tad vismaz var vaukšķēt kā troļļu policajs…

  14. Ļoti labs raksts un pareizs viedoklis. Paldies Vija! 😉

  15. Svarīgi ir izmēzt Pentagona-Volstrītas bandas terõristus, ja nepieciešams , – arī no ASV valsteles.

  16. Tie kas atrodas pie varas,ir uzzurpejusi to savam interesem.Tapec baidas un ar visadiem izdomajumiem,lai tik sedetu savos zaglu kreslos talak,ir gadavi pienemt likumus,aizstavot ne jau valsti bet sevi savus pasus zaglus.Tadi ka Godmanis,Gorbunovs,Skele,Gailis,Kalvitis,Bojars,Repse,Dombrovskis ir pelnijusi staties Latvijas tautas prieksa un atbildet tautas jautajumiem,kapec izzagta izsaimniekota ir valsts,un nest atbildibu par to.Cietuma tos visus.

  17. Beinerti var neņemt par pilnu kapeiku.
    Viņa lielījās, ka komentārus nelasot.
    Tātad : rūķītis pieķēza stūrī zem
    tortes galdiņa un … aizmūk !

    • Vairiņa, Ivans, incanti alias atmiņa! tas, kurš ķēzās, esi tu! nemainās ne rokraksts, ne smaka

      • puaro alias grūtgalvīt Atbildēt

        mans sasniegums jau tas,
        ka tu sāc apjēgt,
        ka tā ķēzīties ir amorāli !
        ———–
        Varbūt pēc kāda laika tev
        radīsies doma tā nedarīt…

  18. kā var pierādīt, ka , teiksim, Jānis NAV teicis, ka maināma
    valsts politiskā iekārta ???
    Pierādīt, ka IR teicis var pieaicinot lieciniekus.
    Bet kā pierādīt, ka NAV TEICIS ???

  19. Var arī neuzskaitīt, kas sarakstīts papīros!
    Maz no tās beletristikas tiek ievērots,
    tāpēc mēs esam kur esam.

  20. Beinertei kā režisorei vajadzētu būt
    dzirdējušai par domas OTRO PLĀNU…
    Pirmais plāns ir – zagt un tirgot informāciju,
    otrais ir – JEBKURAM piešūt zagšanu un tirgošanu.
    Šoreiz likumā laists darbā OTRAIS plāns…

  21. Johaidi!Par kādiem valsts noslēpumiem vispār var būt runa,ja tos glaba bijušie okupācijas režīma nesodīti aktīvisti,čekisti,komsorgi,partorgi.Skaidrs,ka grozijumi tiks vērsti uz to lai neviens netiktu klāt viņu noslēpumiem un netraucēti varētu izlaupīt valsti un dzīt latviešus svešumā.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (25)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atlaist Saeimu vai atlaist vēlētājus?

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Šādu parakstu vākšanu biedrība rosināja jau pagājušajā gadā, bet tā noslēdzās bez rezultāta šā gada 13. novembrī. Gada laikā bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Diskutējot par šo iniciatīvu, sociālajos tīklos izskanējis arī tāds viedoklis: “Pat ja es piekristu, ka jāatlaiž šī Saeima, tomēr nav nekādas garantijas, ka tiks ievēlēts labāks parlaments, jo par to balsos tie paši vēlētāji, kas iepriekš.”

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+