Vīķe-Freiberga atbalsta referendumu sarīkošanas apgrūtināšanu 0
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga atbalsta referendumu sarīkošanas apgrūtināšanu, uzliekot lielāku atbildību un finanšu slogu referendumu iniciatoriem.
Vīķe-Freiberga Latvijas Televīzijā pauda viedokli, ka valsts pašlaik referendumu jautājumā uzņemas lielu finansiālo slogu, kas neesot nepieciešams. Saeimas plānotās izmaiņas mazinātu pilsoņu vēlmi rosināt referendumus, par kuriem jau no sākta gala ir skaidrs, ka tie ir lemti neveiksmei, valdošās koalīcijas centienus atbalsta ekspolitiķe.
Taujāta, vai referendumu sarīkošanas sarežģīšana nemazinās demokrātiju Latvijā, Vīķe-Freiberga atbildēja, ka referendums jau ir augstākā demokrātijas forma, un nekur neesot teikts, ka tai jābūt pieejamai katru dienu.
Savukārt runājot par politisko situāciju valstī, Vīķe-Freiberga izteicās, ka politikā neredz nekādas svaigas vēsmas, kā Latvija varētu virzīties uz priekšu ekonomiskajā attīstībā. Viņa gan ir skeptiska, vai jaunas idejas varētu piedāvāt jauni politiskie spēki, kas vienmēr balstoties tikai uz solījumiem un faktiski balsošana par tiem nozīmējot “pirkt kaķi maisā”. Tā vietā viņa drīzāk vēlētos redzēt politisko spēku konsolidāciju, tajā pat laikā kvalitatīvāk strādājot pie idejām attīstībai.
Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija 27.martā atbalstīja referendumu iniciēšanas kārtības izmaiņas, kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas šobrīd tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem.
Patlaban vēlētāju likumdošanas iniciatīvai paredzēta divpakāpju procedūra, proti, pirmajā posmā likuma ierosināšana ir privātu personu iniciatīva, ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu iesniedzot Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Parakstu vākšanas organizēšanu otrajā posmā, kurā jāsavāc 1/10 daļa vēlētāju parakstu, uzņemas valsts, visas izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem. Ja likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Komisijas 27.martā atbalstītais priekšlikums grozījumiem likumam “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu vēlētājiem būs jāsavāc pašiem.
Lai vēlētājiem atvieglotu parakstīšanos, likumprojektā vēlāk iecerēts iestrādāt normas, ka parakstu vākšana varētu tikt nodrošināta bāriņtiesās visā Latvijā, turklāt neiekasējot divu latu nodevu, kā arī parakstīšanās varētu tikt nodrošināta elektroniski.
