Mobilā versija
+15.3°C
Rudīte, Everts
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
16. jūnijs, 2017
Drukāt

Māra Libeka: Vilcējspēks, kas nevelk (9)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Māra Libeka

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir izvēlējusies īsto laiku, lai brīdinātu par streiku – divas dienas pirms Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņoja par liktenīgo trešdienu, kurā koalīcijai vajadzēja vienoties par papildu finansējuma avotu medicīnai.

Ne jau tikai Latvijā ģimenes ārsti konfliktē ar veselības ministriem, pamatīgas domstarpības bijušas gan Čehijā, gan Igaunijā, gan Lielbritānijā un citur. Piemēram, Apvienotajā Karalistē valdības veselības aprūpes departaments spieda ģimenes ārstus strādāt vakaros, piedraudot, ka pretējā gadījumā viņu prakse gadā zaudēs ap 6000 mārciņu. Bet ārsti nepiekāpās, un atņemtā nauda tika novirzīta neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem, kas izpilda to, ko nevēlējās darīt dakteri.

Mūsu valstī ģimenes ārstiem neviens neko netaisās atņemt, tieši pretēji – gada laikā finansējums jau divreiz palielināts. Veselības ministre Anda Čakša uz viņiem liek cerības kā uz veselības aprūpes sistēmas reformas vilcējspēku, kas palīdzēs īstenot ministrijas ideju par “ideālās” ģimenes ārstu prakses modeli. Tas veidots pēc Eiropas attīstīto valstu primārās veselības aprūpes principiem. Pazīstu kādu lauku ģimenes dakteri, kurai ir prakse mazpilsētā un pagastā un kura šo modeli jau cenšas ieviest bez visiem priekšrakstiem. Būdama apzinīguma kalngals, vienu dienu pārskatījusi savu pacientu medicīniskās kartītes, lai pārliecinātos, kuriem nav veiktas holesterīna analīzes, lai noteiktu kardiovaskulāro risku. Tas ir viens no ģimenes ārstu darba kvalitātes rādītājiem, tāpēc daktere visus, kas nebija šīs analīzes veikuši, nosūtījusi to izdarīt. Neilgi pēc tam apzinīgā ģimenes ārste no Nacionālā veselības dienesta saņēmusi brīdinājumu, ka analīžu kvota pārtērēta par 1000 eiro. Vērtējot ģimenes ārsta darbu, tiek ņemti vērā arī šie virs­kvotu tēriņi.

Darba kvalitātes uzlabošana ir mūžīgais strīds starp ģimenes ārstiem un veselības ministriem, un šķiet, ka tam neredz galu. Ministri uzskata, ka nav taču grūti, piemēram, izkontrolēt, vai pacienti iekļāvušies valsts apmaksātajā vēža skrīninga programmā. Savukārt ārsti uzskata, ka tā ir tikai un vienīgi pacientu atbildība, jo daudzi pacienti nedzīvojot tur, kur ir deklarējušies, un ej nu viņus sadzen rokā! Te varbūt der Izraēlā piekoptais princips – ja ne reizi gadā neesi apmeklējis savu ģimenes ārstu, tad likums liek no savas kabatas viņam iemaksāt 20 šekeļus. Starptautiskās organizācijas Izraēlas veselības aprūpes sistēmu ir novērtējušas kā piekto labāko pasaulē, tātad tur zina, ko dara!

Veselības ministre cer, ka “ideālā” ārsta prakse piebremzēs hronisko kaišu pacientu nokļūšanu slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās, ka ģimenes ārsti uzņemsies lielāku atbildību, lai šādas situ­ācijas būtu pēc iespējas mazāk. Savukārt ārsti uzskata, ka nav viņu spēkos izaudzināt neapzinīgos hronisko slimību pacientus, kuri nelietojot izrakstītās zāles un naktīs saucot ātro palīdzību.

Vai situācija mainīsies, ja ģimenes ārstiem iedos vairāk naudas? Vai tie 0,7% ģimenes ārstu, kuriem, kā konstatējis Nacionālais veselības dienests, nav pa spēkam izpildīt nevienu kvalitātes kritēriju, saņemot lielāku finansējumu, tos sāks pildīt? Vakar koalīcija vienojās par medicīnas finansējuma avotu, kurš paredzēts arī ģimenes ārstiem. Iespējams, ka ārsti ar to būs mierā, ja vien ministrija vispirms neprasīs kvalitāti un tikai pēc tam, to novērtējot, dos naudu. Taču rindas kārtībā ir vēl citas prasības. Diemžēl pašlaik ģimenes ārsti ir reformas vilcējspēks, kas nevelk.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. godprātīgi maksājam sociālo nodokli, ar domu, ka tur vajadzības gadījumā būs gan priekš slimības lapas, priekš daktera, ij vēl kāds grasis pensijai, ja tik ilgi novilksim… tagad izrādās, ka tur procents jāliek klāt… pag… būs kaut kas vairāk pretī saņemams? – nē – tikai knapi esošais – un ar vēl lielākiem attālumiem līdz nopietnai slimnīcai… un vēl pie tā visa, ka jau tagad slimības lapu esi spiests atļauties tikai patiešām kritiskos gadījumos, par normālu (laikā un kvalitātē saņemamu) medīcinisko aprūpi jau tagad jāmaksā pašam, bet pensiju sadaļa praktiski nesedz šībrīža pensionāru vajadzības – kur nu vēl kaut kāds uzkrājums priekšdienām, šodienas maksātājiem – tad jau drīzāk privātie fondi, ja plāno kādu gadiņu ilgāk pavilkt… tad kur ir ticams stāsts nodokļa paaugstināšanai? lai neatliekamas “bezmaksas” palīdzības pieejamība saīsinātos no 2 mēnešiem uz 1,5mēnesi, bet par maksu – lūdzu, tepat un tūlīt??

  2. Tā krievija sabruks – nekas to neapturēs.Tie pomori ir tikai viena maz daļiņa no visu problēmu klāsta, kas nāk augšā šajā sakarībā.

  3. Zivs pūst no galvas!

  4. Valsts finansētu primāro aprūpi var glābt tikai valsts finansētas poliklīnikas! Privātie biznesmeņi ĢĀ sevi izsmēluši.

  5. oriģināla pieeja: . Atbildēt

    salīdzināt ārstēšanu ar grāvju rakšanu…
    Gribētu redzēt to censoni, kurš 15 – 20 gadus mācījās rakt grāvi… 🙂

  6. Jāatgriežas pie padomiem kādus deva Latviešu avīzes 150 gadus atpakaļ: ja sirdzējs netiek pie daktera ,tad jāpiesakās pie balbiera.Balbieris (frizieris) tajos laikos bija bija ģērbies tīrā,baltā ķitelī,uz galda bija ass bārdas nazis ,vate ,marle,dezinfikācijas šķidrums – viss kas nepieciešams pirmās palīdzības sniegšanai.
    Diemžēl mūsu dienās balbieriem kājās džinsu bikses vai brunči un nav nekādu zināšanu medicīnā,šī situācija jālabo.

  7. Sen jau bija jālikvidē tāda institūcija kā ģimenes ārsts. Viņi ir pārvērtušies par dispečeriem, kuri raksta tikai norīkojumus un receptes un lai nebūtu jāuzņemas atbildība, uzreiz iesaka, lai saucam ātro palīdzību. Dienām ilgi jāsēž pie kabineta, lai saņemtu šos papīrus, nevis medicīnisko palīdzību. Ko nozīmē jautājums pēc pacienta iemaksas: “Vai kvīti vajag?” Ja veikala kasiere tā jautātu, sekotu sods

  8. Valsts budžeta līzekļu novirzīšana ģimenes ārstiem – recepšu, slimības lapu un norīkojumu izrakstītājiem- bez reformām būtu tas pats, kas ūdens liešana caurā traukā.
    Čakšai ir jādomā ar sabiedrības interesēm, nevis jāpakļaujas ģimenes ārstu šantāžai.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. “Dzeriet zāles un balsojiet par mums!”

Daugavpils pilsētas dome Zāļu valsts aģentūrā izrādījusi interesi par pašvaldības aptiekas atvēršanu. Lai gan Daugavpilī patlaban jau ir 38 aptiekas, kas pēc normatīviem ir divreiz vairāk, nekā nepieciešams uz iedzīvotāju skaitu, tomēr pilsētas dome uzskata, ka pašreizējā situācija nenodrošina atbilstošu veselības aprūpes pieejamību. Pirms pašvaldību vēlēšanām viens no tagadējā Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa (“Saskaņa”) priekšvēlēšanu solījumiem bija nodrošināt iedzīvotājiem lētākus medikamentus, šim nolūkam izveidojot pašvaldības aptiekas, kur medikamenti tiktu tirgoti ar minimālu uzcenojumu.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (20)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+