Māra Libeka: Vilcējspēks, kas nevelk 9
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir izvēlējusies īsto laiku, lai brīdinātu par streiku – divas dienas pirms Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņoja par liktenīgo trešdienu, kurā koalīcijai vajadzēja vienoties par papildu finansējuma avotu medicīnai.
Ne jau tikai Latvijā ģimenes ārsti konfliktē ar veselības ministriem, pamatīgas domstarpības bijušas gan Čehijā, gan Igaunijā, gan Lielbritānijā un citur. Piemēram, Apvienotajā Karalistē valdības veselības aprūpes departaments spieda ģimenes ārstus strādāt vakaros, piedraudot, ka pretējā gadījumā viņu prakse gadā zaudēs ap 6000 mārciņu. Bet ārsti nepiekāpās, un atņemtā nauda tika novirzīta neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem, kas izpilda to, ko nevēlējās darīt dakteri.
Mūsu valstī ģimenes ārstiem neviens neko netaisās atņemt, tieši pretēji – gada laikā finansējums jau divreiz palielināts. Veselības ministre Anda Čakša uz viņiem liek cerības kā uz veselības aprūpes sistēmas reformas vilcējspēku, kas palīdzēs īstenot ministrijas ideju par “ideālās” ģimenes ārstu prakses modeli. Tas veidots pēc Eiropas attīstīto valstu primārās veselības aprūpes principiem. Pazīstu kādu lauku ģimenes dakteri, kurai ir prakse mazpilsētā un pagastā un kura šo modeli jau cenšas ieviest bez visiem priekšrakstiem. Būdama apzinīguma kalngals, vienu dienu pārskatījusi savu pacientu medicīniskās kartītes, lai pārliecinātos, kuriem nav veiktas holesterīna analīzes, lai noteiktu kardiovaskulāro risku. Tas ir viens no ģimenes ārstu darba kvalitātes rādītājiem, tāpēc daktere visus, kas nebija šīs analīzes veikuši, nosūtījusi to izdarīt. Neilgi pēc tam apzinīgā ģimenes ārste no Nacionālā veselības dienesta saņēmusi brīdinājumu, ka analīžu kvota pārtērēta par 1000 eiro. Vērtējot ģimenes ārsta darbu, tiek ņemti vērā arī šie virskvotu tēriņi.
Darba kvalitātes uzlabošana ir mūžīgais strīds starp ģimenes ārstiem un veselības ministriem, un šķiet, ka tam neredz galu. Ministri uzskata, ka nav taču grūti, piemēram, izkontrolēt, vai pacienti iekļāvušies valsts apmaksātajā vēža skrīninga programmā. Savukārt ārsti uzskata, ka tā ir tikai un vienīgi pacientu atbildība, jo daudzi pacienti nedzīvojot tur, kur ir deklarējušies, un ej nu viņus sadzen rokā! Te varbūt der Izraēlā piekoptais princips – ja ne reizi gadā neesi apmeklējis savu ģimenes ārstu, tad likums liek no savas kabatas viņam iemaksāt 20 šekeļus. Starptautiskās organizācijas Izraēlas veselības aprūpes sistēmu ir novērtējušas kā piekto labāko pasaulē, tātad tur zina, ko dara!
Veselības ministre cer, ka “ideālā” ārsta prakse piebremzēs hronisko kaišu pacientu nokļūšanu slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās, ka ģimenes ārsti uzņemsies lielāku atbildību, lai šādas situācijas būtu pēc iespējas mazāk. Savukārt ārsti uzskata, ka nav viņu spēkos izaudzināt neapzinīgos hronisko slimību pacientus, kuri nelietojot izrakstītās zāles un naktīs saucot ātro palīdzību.
Vai situācija mainīsies, ja ģimenes ārstiem iedos vairāk naudas? Vai tie 0,7% ģimenes ārstu, kuriem, kā konstatējis Nacionālais veselības dienests, nav pa spēkam izpildīt nevienu kvalitātes kritēriju, saņemot lielāku finansējumu, tos sāks pildīt? Vakar koalīcija vienojās par medicīnas finansējuma avotu, kurš paredzēts arī ģimenes ārstiem. Iespējams, ka ārsti ar to būs mierā, ja vien ministrija vispirms neprasīs kvalitāti un tikai pēc tam, to novērtējot, dos naudu. Taču rindas kārtībā ir vēl citas prasības. Diemžēl pašlaik ģimenes ārsti ir reformas vilcējspēks, kas nevelk.
