Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. jūnijs, 2016
Drukāt

Kas vairo bioloģiskās saimniekošanas popularitāti? “LA” aptauja (8)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA
Uzziņa

Apmēram puse no 3500 Latvijas bioloģisko saimniekotāju šajā nozarē strādā jau desmit un vairāk gadu, bet ar katru gadu pieaug to saimniecību skaits, kuras sāk vai pāriet uz bioloģisko saimniekošanu.

Lielākajā daļā bioloģisko saimniecību strādā tikai paši īpašnieki un viņu ģimene, apmēram trešdaļā strādā gan ģimene, gan algoti darbinieki, bet apmēram 10% saimniecību nodarbināti tikai algoti darbinieki.

Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Bioloģisko saimniecību skaits Latvijā sasniedzis 3500, turklāt šogad uz šo statusu pieteikušies vēl 700 zemnieki. Kā uz bioloģiskās saimniekošanas popularitāti raugās šajā jomā jau pieredzējuši saimnieki?

Brigita Lūkina, z/s “Ozoliņi”, ārstniecības tēju ražotāja: “Mediji veicina bioloģiskās lauksaimniecības popularitāti. Cilvēki sāk saprast, ka viņi vai viņu bērni slimo tāpēc, ka ēd neveselīgu vai pat kaitīgu pārtiku. Daļu no bioloģiskajiem lauksaimniekiem vilina subsīdijas, kuras ir lielākas nekā ķimikāliju izmantotājiem. Savukārt mums ar vīru galvenā motivācija ir dabas mīlēšana. Tā kā abi esam ideālisti, tad šis entuziasms līdz pat šim laikam nav zudis. Mēs savulaik nopirkām māju meža vidū, nostāk no ceļa, kur nekāda ķīmija nekad nav lietota. Saimniekošana sākās pati no sevis. Sākumā daudzas praktiskas detaļas nezinājām un aizvien kaut ko no jauna iemācos.”

Andrejs Briedis, z/s “Priežukalns”, biškopis: “Daudzi saimnieki ir pamanījuši ievērojamo pieprasījumu pēc dabiskās produkcijas. Taču nevar noliegt arī to, ka ir saimniecības, kuras uz bioloģisko saimniekošanu pamudinājusi valsts subsīdiju politika. Daļai saimniecību, kas vēlas iegūt bioloģisko sertifikātu, būs nopietni jāpārdomā ražošanas metožu un izmantojamo vielu klāsts. Arī es, kad pirms astoņiem gadiem sāku nodarboties ar biškopību, jau no paša sākuma visu darīju atbilstoši bioloģiskās saimniekošanas principiem. Maksimāli izmantoju dabiskos materiālus un metodes, un bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācija man bija loģisks turpinājums. Medus un biškopības produktu tirgū bioloģisko saimniecību īpatsvars ir salīdzinoši lielāks. Diemžēl bioloģiskajiem un konvencionālajiem biškopības produktiem cenas īpaši neatšķiras. Turklāt daudziem patērētājiem ir savi “ģimenes biškopji”, no kuriem viņi daudzu gadu garumā pērk medu, tāpēc iekļūt tirgū nav viegli. Mūsu saimniecība šogad iecerējusi sākt medus eksportu.”

Juris Lubāns, z/s “Juri”, siera ražotājs: “Mēs nodarbojamies ar lauksaimniecību, piena lopkopību un piena pārstrādi. Bioloģiski saimniekojot kopš 2000. gada, esam novērojuši cilvēku domāšanas pārmaiņas. Agrāk latvieši ar nekritisku sajūsmu pieņēma ārzemju ražojumus. Taču tagad cilvēki apjautuši, kāda vērtība ir pret dabu draudzīgai saimniekošanai, izglītotāka ir jaunā paaudze. Esam bioloģiskā saimniecība jau kopš paša sākuma. Formalitātes, saziņa ar ierēdņiem ir paveicama, ja piemīt atbilstošais skatījums uz dzīvi. Mēs un līdzīgas saimniecības ar savu darbu nodrošinām sev iztiku, izskolojam bērnus, neprasām no valsts pabalstus, uzturam lauku vidi, atspēkojot apgalvojumu, ka pastāvēt var tikai lielās, industriālās saimniecības.”

Liena Muceniece,”Lienas Medus” zīmola īpašniece, biškope: “Tiem, kuri vēlas sākt bioloģisko saimniekošanu, grūtības sagādā mazais izglītoto speciālistu skaits un arī tas, ka Latvijā nepieciešamās zināšanas par šādu lauksaimniecību var iegūt tikai atsevišķos kursos. Sākām biškopību, jo beidza pastāvēt mūsu privātā mākslas skola un bērnudārzs. Tā kā mums piederēja nedaudz zemes, nolēmām sākt saimniekot. Sava loma bija arī mūsu domāšanas veidam. Uzmanīgi izlasot, no kā sastāv nebioloģiskie produkti, tos patiesi vairs negribas lietot! Mums saimniekošana atmaksājas, jo produkcijas cena atbilst kvalitātei.»

Silvija Penkule, piemājas saimniecība “Stoķi”, gaļas liellopu audzētāja: “Mums bioloģiski sertificēta saimniecība jau ir desmit gadus. Šāda saimniekošanas veida augošā popularitāte balstās uz cilvēku iekšējo pārliecību. Pieprasījums pēc produkcijas palielinās, taču problēmas sagādā tas, ka Latvijā nav gana daudz bioloģiski sertificētu pārstrādes uzņēmumu. Turklāt realizācijas cena gaļas lopiem ir krietni zemāka par ES vidējo līmeni, tādēļ pašlaik neatmaksājas nobarot labus, kvalitatīvus dzīvniekus. Šī iemesla dēļ daudzi saimnieki izvēlas pārdot atšķirtos teļus, kas aiziet eksportā kā dzīvi lopi. Rezultātā bioloģiski sertificēta liellopu gaļa pie patērētāja nonāk ļoti maz.”

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Kas vairo? Platību maksājumi no bioloģiskās ražošanas.

  2. Nevajag braukt galējībās. Manuprāt vislabākā ir integrētā sistēma, ka AAL lieto tikai nepieci’samības gadījumos, ne visu produkciju var izaudzēt nelietojot AAL. Piemēŗam kviešus sējot nekodinātus pastāv risks ka sējumos var veidoties melnplauka, un tas nozīmē ka tādus graudus nevar lietot ne cilvēkiem, ne lopbarībai dzīvniekiem, jo tie ir indīgi, un tajos laukos 10 gadus vairs nevar audzēt graudaugus.

    • Nevar nomiglot tikai sliktos kukaiņus,arī labie ir pagalam…nevar saimniekot daļēji dabai draudzīgi,šeit ir tikai balts vai mens..

  3. Bet es jau pats esmu agonoms, tikai neatbalstu industriālās ražošanas metodes. Jo lauki un zeme nav tikai bizness, bet arī vieta kur cilvēks dzīvo.

  4. Nav ko liekuļot, bioloģiskā saimniecība saņem lielāku atbalsta finansējumu, kas nav mazsvarīgi izdzīvošanai, īpaši nelielām saimniecībām. Un protams arī salīdzinot ar industriālo, dabu saudzējoša saimniekošana un veselīgāka pārtika šādas darbības rezultatā. Teikšu vairāk, šāds saimniekošanas veids ir daudz tuvāks tradicionālai latviešu zemnieka mentalitātei. Jo industriālā lielražošana tikai noplicina un sagandē augsni, sagandējot tās struktūru, piesārņo to ar palielinātām minerālmēslu un indīgo ķīmisko vielu devām un galu galā sagandē arī pašu cilvēku domāšanu, liekot dzīties pakaļ vienīgi naudas velniņam.

    • palasi agronama gramatas un tad komente

      • Un tieši kuras grāmatas būtu jālasa?

        • Grāmatu ir ļoti daudz, bet vispirms būs jāieslēdz domāšana. Palielināta minerālmēslu deva negarantē palielinātu ražu, jo ir iespējama daudzu faktoru nelabvēlīga iedarbība. Minerālmēsli ir ļoti dārgi, devas dubultošana nedod ražas dubultošanu. Minerālmēslos sastopamie ķīmiskie elementi neatšķiras no kūtsmēslos sastopamajiem, vienīgi ir iespējams piemeklēt katram augam vajadzīgo attiecību. Vispirms vajag dzīvot dabā, vērot dabas norises un domāt ar GALVU!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+