Kas vairo bioloģiskās saimniekošanas popularitāti? “LA” aptauja 8
Bioloģisko saimniecību skaits Latvijā sasniedzis 3500, turklāt šogad uz šo statusu pieteikušies vēl 700 zemnieki. Kā uz bioloģiskās saimniekošanas popularitāti raugās šajā jomā jau pieredzējuši saimnieki?
Brigita Lūkina, z/s “Ozoliņi”, ārstniecības tēju ražotāja: “Mediji veicina bioloģiskās lauksaimniecības popularitāti. Cilvēki sāk saprast, ka viņi vai viņu bērni slimo tāpēc, ka ēd neveselīgu vai pat kaitīgu pārtiku. Daļu no bioloģiskajiem lauksaimniekiem vilina subsīdijas, kuras ir lielākas nekā ķimikāliju izmantotājiem. Savukārt mums ar vīru galvenā motivācija ir dabas mīlēšana. Tā kā abi esam ideālisti, tad šis entuziasms līdz pat šim laikam nav zudis. Mēs savulaik nopirkām māju meža vidū, nostāk no ceļa, kur nekāda ķīmija nekad nav lietota. Saimniekošana sākās pati no sevis. Sākumā daudzas praktiskas detaļas nezinājām un aizvien kaut ko no jauna iemācos.”
Andrejs Briedis, z/s “Priežukalns”, biškopis: “Daudzi saimnieki ir pamanījuši ievērojamo pieprasījumu pēc dabiskās produkcijas. Taču nevar noliegt arī to, ka ir saimniecības, kuras uz bioloģisko saimniekošanu pamudinājusi valsts subsīdiju politika. Daļai saimniecību, kas vēlas iegūt bioloģisko sertifikātu, būs nopietni jāpārdomā ražošanas metožu un izmantojamo vielu klāsts. Arī es, kad pirms astoņiem gadiem sāku nodarboties ar biškopību, jau no paša sākuma visu darīju atbilstoši bioloģiskās saimniekošanas principiem. Maksimāli izmantoju dabiskos materiālus un metodes, un bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācija man bija loģisks turpinājums. Medus un biškopības produktu tirgū bioloģisko saimniecību īpatsvars ir salīdzinoši lielāks. Diemžēl bioloģiskajiem un konvencionālajiem biškopības produktiem cenas īpaši neatšķiras. Turklāt daudziem patērētājiem ir savi “ģimenes biškopji”, no kuriem viņi daudzu gadu garumā pērk medu, tāpēc iekļūt tirgū nav viegli. Mūsu saimniecība šogad iecerējusi sākt medus eksportu.”
Juris Lubāns, z/s “Juri”, siera ražotājs: “Mēs nodarbojamies ar lauksaimniecību, piena lopkopību un piena pārstrādi. Bioloģiski saimniekojot kopš 2000. gada, esam novērojuši cilvēku domāšanas pārmaiņas. Agrāk latvieši ar nekritisku sajūsmu pieņēma ārzemju ražojumus. Taču tagad cilvēki apjautuši, kāda vērtība ir pret dabu draudzīgai saimniekošanai, izglītotāka ir jaunā paaudze. Esam bioloģiskā saimniecība jau kopš paša sākuma. Formalitātes, saziņa ar ierēdņiem ir paveicama, ja piemīt atbilstošais skatījums uz dzīvi. Mēs un līdzīgas saimniecības ar savu darbu nodrošinām sev iztiku, izskolojam bērnus, neprasām no valsts pabalstus, uzturam lauku vidi, atspēkojot apgalvojumu, ka pastāvēt var tikai lielās, industriālās saimniecības.”
Liena Muceniece,”Lienas Medus” zīmola īpašniece, biškope: “Tiem, kuri vēlas sākt bioloģisko saimniekošanu, grūtības sagādā mazais izglītoto speciālistu skaits un arī tas, ka Latvijā nepieciešamās zināšanas par šādu lauksaimniecību var iegūt tikai atsevišķos kursos. Sākām biškopību, jo beidza pastāvēt mūsu privātā mākslas skola un bērnudārzs. Tā kā mums piederēja nedaudz zemes, nolēmām sākt saimniekot. Sava loma bija arī mūsu domāšanas veidam. Uzmanīgi izlasot, no kā sastāv nebioloģiskie produkti, tos patiesi vairs negribas lietot! Mums saimniekošana atmaksājas, jo produkcijas cena atbilst kvalitātei.»
Silvija Penkule, piemājas saimniecība “Stoķi”, gaļas liellopu audzētāja: “Mums bioloģiski sertificēta saimniecība jau ir desmit gadus. Šāda saimniekošanas veida augošā popularitāte balstās uz cilvēku iekšējo pārliecību. Pieprasījums pēc produkcijas palielinās, taču problēmas sagādā tas, ka Latvijā nav gana daudz bioloģiski sertificētu pārstrādes uzņēmumu. Turklāt realizācijas cena gaļas lopiem ir krietni zemāka par ES vidējo līmeni, tādēļ pašlaik neatmaksājas nobarot labus, kvalitatīvus dzīvniekus. Šī iemesla dēļ daudzi saimnieki izvēlas pārdot atšķirtos teļus, kas aiziet eksportā kā dzīvi lopi. Rezultātā bioloģiski sertificēta liellopu gaļa pie patērētāja nonāk ļoti maz.”
