×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.7°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
16. maijs, 2017
Drukāt

Noslēdzies “LA” sadarbībā ar Spānijas vēstniecību rīkotais konkurss (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Spānijas vēstnieks Latvijā Pedro Migels Himeness-Načers pasniedza četrām klātesošajām konkursa laureātēm – saldeniecei Andrai Gaigalai (no kreisās), ventspilniecei Dzintrai Karpačai, rīdziniecēm Vitai Grīnbaumai un Irēnai Brūverei – godam nopelnītās Spānijas vēstniecības sarūpētās balvas.

Autori: Ģirts Vikmanis, Dace Kokareviča

Noslēdzies “Latvijas Avīzes” sadarbībā ar Spānijas vēstniecību Latvijā rīkotais konkurss.

“Kā jums izdevās atrast pareizās atbildes?” konkursa “Ko zinām par Spāniju?” apbalvošanas ceremonijā laureātēm jautāja Spānijas vēstnieks Latvijā Pedro Migels Himeness-Načers, kurš atzina, ka daži jautājumi konkursā bijuši ļoti grūti. Konkursa laureātes, kuras viesojās Spānijas vēstniecībā, atbildēja, ka informāciju meklējušas Vikipēdijā un citos interneta resursos. Vēstnieks izteica pateicību par interesi, atzina, ka šādi konkursa laureātes uzzinājušas vairāk par Spāniju, kā arī apsveica ar uzvahttp://www.la.lv/wp-admin/post.php?post=854425&action=edit#visibilityru. Spānijas vēstnieks gan arī pajokoja, ka nākamajā konkursā vajadzēs liegt tā dalībniekiem izmantot interneta resursus atbilžu meklēšanai. Laureātes saņēma grāmatas: “Lamanča atjautīgais idalgo Dons Kihots”, “Dons Kihots. Stāsti bērniem” un “20. gadsimta spāņu dzejas antoloģija”, kā arī uzaicināja uz spāņu vīna glāzi un uzkodām.

Ventspilniece Dzintra Karpača pastāstīja, ka viņas draudzenei meita esot precējusies ar spāni un viņai par spāņiem radies iespaids kā par sirsnīgiem un jautriem cilvēkiem. Savukārt rīdziniece Vita Grīnbauma brīvajā laikā interesējas par Spāniju un tā karaļnama vēsturi. “Jo sevišķi mani saista Spānijas karalienes Izabellas I periods un viņas galma intrigas,” atzina V. Grīnbauma. Vēstniecībā klātienē balvas saņēma arī Andra Gaigala un Irēna Brūvere, bet pārējās konkursa laureātes pēc balvām var ierasties “Latvijas Avīzes” redakcijā.

Pateicībā par veiksmīgo sadarbību ar Spānijas vēstniecību “LA” pārstāvji dāvāja vēstniekam izdevniecības “Lauku Avīze” izdoto Gunta Eniņa grāmatu “Nezināmā Latvija”, rosinot vēstnieku vēl vairāk izzināt mūsu valsti.

“LA” lasītāju konkursa rezultāti

Konkursā “Ko zinām par Spāniju?” uz vēstnieka Pedro Migela Himenesa-Načera uzdotajiem jautājumiem pilnīgi pareizi ir atbildējušas astoņas dalībnieces – Irēna Brūvere, Vita Grīnbauma, Ginta Kalvāne, Andra Gaigala, Ieva Berga, Antra Žurovska, Dzintra Karpača un Zigrīda Rinkēviča.

Pareizās atbildes:

1. Šobrīd Spānijā spēkā esošā konstitūcija tika pieņemta 1978. gadā.

2. Visvairāk disku ir pārdevis slavenais spāņu mūziķis Hulio Hosē Iglesiass de la Kueva. Visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 300 miljoni ierakstu 14 valodās un izdoti vairāk nekā 80 viņa albumi un vairāk nekā 2600 apstiprināti zelta un platīna ieraksti.

3. Spāņu rakstnieks Migels de Servantess Saavedra ir dzimis 1547. gada 29. septembrī Alkala de Enaresas  pilsētā.

4. Spānija par Eiropas Savienības dalībvalsti kļuva 1986. gadā.

5. Pašreizējo Spānijas valdības vadītāju sauc Marjano Rahojs Brejs.

6. Spānijas vēstniecība Rīgā tika atvērta 2004. gadā.

7. Slavenākais spāņu kubisma pārstāvis ir Pablo Pikaso (pilnā vārdā Pablo Diego José Francisco de Paula Juan Nepomuceno María de los Remedios Cipriano de la Santísima Trinidad Ruiz y Picasso).

8. Latvijā dzīvojušu spāni, kurš sarakstījis “Skaistā Granada”, “Ziemeļnieki” un “Spānijas nākotne”, sauc Anhels Ganivets Garsija.

9. Darba “Paraugnoveles” autors ir rakstnieks Migels de Servantess Saavedra.

10. Paelja ir Valensijas reģiona nacionālais ēdiens.

 

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+