Mobilā versija
Brīdinājums +20.4°C
Maksis, Maksims, Raivis, Raivo
Pirmdiena, 29. maijs, 2017
16. maijs, 2017
Drukāt

Noslēdzies “LA” sadarbībā ar Spānijas vēstniecību rīkotais konkurss (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Spānijas vēstnieks Latvijā Pedro Migels Himeness-Načers pasniedza četrām klātesošajām konkursa laureātēm – saldeniecei Andrai Gaigalai (no kreisās), ventspilniecei Dzintrai Karpačai, rīdziniecēm Vitai Grīnbaumai un Irēnai Brūverei – godam nopelnītās Spānijas vēstniecības sarūpētās balvas.

Autori: Ģirts Vikmanis, Dace Kokareviča

Noslēdzies “Latvijas Avīzes” sadarbībā ar Spānijas vēstniecību Latvijā rīkotais konkurss.

“Kā jums izdevās atrast pareizās atbildes?” konkursa “Ko zinām par Spāniju?” apbalvošanas ceremonijā laureātēm jautāja Spānijas vēstnieks Latvijā Pedro Migels Himeness-Načers, kurš atzina, ka daži jautājumi konkursā bijuši ļoti grūti. Konkursa laureātes, kuras viesojās Spānijas vēstniecībā, atbildēja, ka informāciju meklējušas Vikipēdijā un citos interneta resursos. Vēstnieks izteica pateicību par interesi, atzina, ka šādi konkursa laureātes uzzinājušas vairāk par Spāniju, kā arī apsveica ar uzvahttp://www.la.lv/wp-admin/post.php?post=854425&action=edit#visibilityru. Spānijas vēstnieks gan arī pajokoja, ka nākamajā konkursā vajadzēs liegt tā dalībniekiem izmantot interneta resursus atbilžu meklēšanai. Laureātes saņēma grāmatas: “Lamanča atjautīgais idalgo Dons Kihots”, “Dons Kihots. Stāsti bērniem” un “20. gadsimta spāņu dzejas antoloģija”, kā arī uzaicināja uz spāņu vīna glāzi un uzkodām.

Ventspilniece Dzintra Karpača pastāstīja, ka viņas draudzenei meita esot precējusies ar spāni un viņai par spāņiem radies iespaids kā par sirsnīgiem un jautriem cilvēkiem. Savukārt rīdziniece Vita Grīnbauma brīvajā laikā interesējas par Spāniju un tā karaļnama vēsturi. “Jo sevišķi mani saista Spānijas karalienes Izabellas I periods un viņas galma intrigas,” atzina V. Grīnbauma. Vēstniecībā klātienē balvas saņēma arī Andra Gaigala un Irēna Brūvere, bet pārējās konkursa laureātes pēc balvām var ierasties “Latvijas Avīzes” redakcijā.

Pateicībā par veiksmīgo sadarbību ar Spānijas vēstniecību “LA” pārstāvji dāvāja vēstniekam izdevniecības “Lauku Avīze” izdoto Gunta Eniņa grāmatu “Nezināmā Latvija”, rosinot vēstnieku vēl vairāk izzināt mūsu valsti.

“LA” lasītāju konkursa rezultāti

Konkursā “Ko zinām par Spāniju?” uz vēstnieka Pedro Migela Himenesa-Načera uzdotajiem jautājumiem pilnīgi pareizi ir atbildējušas astoņas dalībnieces – Irēna Brūvere, Vita Grīnbauma, Ginta Kalvāne, Andra Gaigala, Ieva Berga, Antra Žurovska, Dzintra Karpača un Zigrīda Rinkēviča.

Pareizās atbildes:

1. Šobrīd Spānijā spēkā esošā konstitūcija tika pieņemta 1978. gadā.

2. Visvairāk disku ir pārdevis slavenais spāņu mūziķis Hulio Hosē Iglesiass de la Kueva. Visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 300 miljoni ierakstu 14 valodās un izdoti vairāk nekā 80 viņa albumi un vairāk nekā 2600 apstiprināti zelta un platīna ieraksti.

3. Spāņu rakstnieks Migels de Servantess Saavedra ir dzimis 1547. gada 29. septembrī Alkala de Enaresas  pilsētā.

4. Spānija par Eiropas Savienības dalībvalsti kļuva 1986. gadā.

5. Pašreizējo Spānijas valdības vadītāju sauc Marjano Rahojs Brejs.

6. Spānijas vēstniecība Rīgā tika atvērta 2004. gadā.

7. Slavenākais spāņu kubisma pārstāvis ir Pablo Pikaso (pilnā vārdā Pablo Diego José Francisco de Paula Juan Nepomuceno María de los Remedios Cipriano de la Santísima Trinidad Ruiz y Picasso).

8. Latvijā dzīvojušu spāni, kurš sarakstījis “Skaistā Granada”, “Ziemeļnieki” un “Spānijas nākotne”, sauc Anhels Ganivets Garsija.

9. Darba “Paraugnoveles” autors ir rakstnieks Migels de Servantess Saavedra.

10. Paelja ir Valensijas reģiona nacionālais ēdiens.

 

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nodokļu reformas ēnā

Nevienlīdzības plaisa pletīsies vēl?

Eiropas Komisija šonedēļ publiskojusi atzinumu par Latvijas plānotajām nodokļu reformām, norādot arī uz nepilnībām. Citstarp EK aizrāda Latvijas valdībai, ka pārāk maz tiekot darīts, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību un pārliktu nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un kapitālu. Izskan arī viedokļi, ka no nodokļu izmaiņām lielāku labumu gūs uzņēmēji, arī mājsaimniecības ar vidējiem un lieliem ienākumiem, bet ne mazturīgie. Iepriekš arī Pasaules banka aicinājusi Latvijas valdību ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai mazinātu plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem Latvijā. Bankas speciālisti izstrādājuši konkrētu piedāvājumu, kur nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem būtu mazāks nekā turīgākajiem iedzīvotājiem. Tomēr šie ieteikumi netiek ņemti vērā, jo esot politiski grūti īstenojami.

Vai atbalstāt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (10)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+