Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. oktobris, 2012
Drukāt

Vilks atbalsta progresīva neapliekamā minimuma ieviešanu

Foto - LETAFoto - LETA

Finanšu ministrs Andris Vilks pozitīvi raugās uz progresīva ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma ieviešanu no 2014.gada.

“2014.gadā noteikti mums vajadzētu ieviest cita veida mehānismu, proti, palūkoties uz iedzīvotāju ienākumiem no progresivitātes skatupunkta – nevis ieviest progresīvo nodokli, bet, balsoties uz gada ienākumiem, paskatīties, kā panākt pretim iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, attiecīgi palielinot neapliekamā minimuma gradāciju. Tas, manuprāt, ir izdarāms un tādā virzienā Latvijai vajadzētu virzīties uz priekšu,” otrdien žurnālistiem sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš atzina – ja ir nodoms ieviest mērķtiecīgu labklājības politiku, vajadzētu virzīties uz ikgadējo ienākumu deklarēšanas sistēmu, kas attiektos uz daudz plašāku iedzīvotāju loku nekā pašlaik. “Ja nav saprotama informācija par iedzīvotāju gada ienākumiem, daudz grūtāk veikt iedzīvotāju labklājības politiku un atbalstu,” paskaidroja ministrs.

Vilks gan pauda cerību, ka Latvijas ekonomika arī 2014.gadā augs tikpat labi kā šogad, ļaujot nodokļos iekasēt vairāk par plānoto, kā arī būs politiskā griba atbalstīt iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

Runājot par IIN likmi, ministrs teica, ka jāturpina to samazināt, kā jau valdība lēmusi. “Mums vajadzētu paskatīties, kas notiek kaimiņvalstīs, un šai likmei būtu jābūt vismaz Baltijas valstu līmenī vai pat zemākai,” uzsvēra Vilks.

Labklājības ministre Ilze Viņķele žurnālistiem pastāstīja, ka iniciatīva ieviest diferencētu neapliekamo minimumu varētu sasniegt vairākus mērķus – ļaut cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem uz rokas saņemt vairāk, vienlaikus nepalielināt darbaspēka izmaksas, ka arī samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Viņa gan atturējās minēt konkrētus ienākumu griestus, pie kuriem neapliekamā minimuma apmērs mainītos, norādot, ka pašlaik vēl kopā ar Finanšu ministriju notiek risinājuma modelēšana.

Ministre arī apliecināja, ka patlaban kā vēl viens no variantiem tiek izskatīts progresīvs IIN. Lai izšķirtos, kuru modeli ieviest, būtiski būs tādi faktori kā vienkāršāka administrēšana, iedzīvotājiem un uzņēmējiem saprotamāka sistēma un mazākas izmaksas.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pēc valdības sēdes vērsa žurnālistu uzmanību uz to, ka gadījumā, ja tiek ieviesta sarežģītāka IIN iekasēšanas sistēma, uz daudz plašāku iedzīvotāju loku būs jāattiecina ikgadējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana. “Skaidrs, ka jebkura sarežģītāka IIN iekasēšanas sistēma, visticamāk, prasīs arī ikgadējo ienākumu deklarēšanas ieviešanu. Jau tagad iedzīvotājiem jāsniedz ikgadējās ienākumu deklarācijas, bet tas daudzos gadījumos nav nepieciešams, jo nodokļu sistēma ir pietiekami vienkārša. Protams, ja sāksim šo sistēmu veidot sarežģītāku, diferencētāku, jārēķinās, ka plašākam iedzīvotāju lokam būs jāsniedz ikgadējās ienākumu deklarācijas,” paskaidroja premjers.

Viņš gan uzsvēra, ka nākamgad nekādas izmaiņas bez jau valdības pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar IIN netiek plānotas.

Patlaban ar nodokļiem neapliekamais minimums ir 45 lati mēnesī, savukārt atvieglojums par apgādībā esošiem bērniem – 70 latu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+