Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. maijs, 2014
Drukāt

Vilks: ES fondu līdzekļi ir ļoti palīdzējuši Latvijas izaugsmei (1)

Foto-LETAFoto-LETA

No 2004. līdz 2013.gadam Latvijai bija pieejams 10,4 miljardus eiro liels Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, un šie līdzekļi gan palīdzēja sekmēt ekonomikas izaugsmi un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan krīzes laikā palīdzēja mazināt ekonomikas lejupslīdi.

Atzīmējot Latvijas iestāšanās ES desmitgadi, finanšu ministrs Andris Vilks (V) norāda, ka būtisks Latvijas sasniegums ir gan eiro ieviešana, pie kā darbs tika sākts jau drīz pēc Latvijas pievienošanās ES, gan ES fondu ieguldījumi Latvijas tautsaimniecības izaugsmē.

No 2004. līdz pagājušajam gadam Latvijai ir bijis pieejams 10,4 miljardu eiro ES struktūrfondu finansējums. ES fondi veido 70% no kopējām publiskajām investīcijām Latvijā, un tas ir nozīmīgs ieguldījums iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā visā valstī, atzīmē finanšu ministrs.

Viņaprāt, ikviens Latvijas iedzīvotājs var ikdienas dzīvē saskatīt ES fondu ieguldījumu. “Palūkojoties apkārt, redzam, ka pēdējos gados ir uzlaboti autoceļi un pašvaldību ielas, realizēti ievērojami infrastruktūras projekti. Daudzviet veikti apjomīgi ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi, siltinātas ēkas, realizēti inovāciju un zinātnes projekti, atbalstīti bezdarbnieki un vēl, un vēl… Tie ir ES kohēzijas politikas jeb ES fondu ieguldījumi Latvijā,” norāda finanšu ministrs.

Apgūstot kohēzijas līdzekļus, 2007.–2013.gadā Latvija koncentrējās uz infrastruktūras pilnveidošanu, izglītību, zinātni un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu un investīcijām Latvijas cilvēku kapitālā.

Vilks atzīmē, ka Latvija patlaban ir starp līderēm 2007.-2013.gadā veikto ieguldījumu ziņā. Latvijas ekonomika pašlaik ir starp visstraujāk augošajām ES. Veiksmīgi pārvarot globālo finanšu krīzi, ar 2011.gadu Latvijas ekonomika uzrādīja augstākos izaugsmes tempus ES. Būtiska loma šīs izaugsmes veicināšanā ir Kohēzijas politikas pasākumiem, kuru īstenošanā līdz 2014. gadam Latvijā ir ieguldīti 3,3 miljardi eiro.

Izvērtējums par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību liecina, ka ES fondi ir viens no būtiskākajiem investīciju avotiem Latvijas ekonomikā, kas mazināja un amortizēja ekonomikas lejupslīdi krīzes laikā, kā arī pēc tās turpināja pozitīvi ietekmēt tautsaimniecības stabilizāciju un izaugsmi. ES fondi par 6,7% mazināja krīzes ietekmēto investīciju kritumu, kas 2009.gadā sasniedza 37,4%. Savukārt 2009.gada iekšzemes kopprodukta samazinājums par 17,7% bez ES fondu līdzekļiem būtu vēl par 3,7 procentpunktiem lielāks. ES fondu finansējums galvenokārt sekmējis iekšējā tirgus attīstību, fondu projektu rezultātā vidējās reālās darba samaksas izaugsme ikgadēji tika stimulēta vidēji par 1,7 procentpunktiem. Privātā patēriņa pieaugums un pieprasījums pēc ārvalstu investīciju precēm veicinājis ikgadējo importa pieaugumu vidēji par 1,5 procentpunktiem.

ES fondi pozitīvi ietekmējuši arī nodarbinātību – kopš 2011.gada sākuma kohēzijas politikas līdzfinansēto iniciatīvu īstenošanas rezultātā tika radītas aptuveni 6500 ilgtermiņa un 56 000 īstermiņa darba vietas. Tiek lēsts, ka bez ES fondu līdzfinansētajiem projektiem 2013.gadā bezdarba līmenis būtu bijis par 1,9 procentpunktiem augstāks.

Vienošanās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam bija pirmā reize ES vēsturē, kad kopējais budžets nākamajam septiņu gadu periodam tika samazināts, tomēr Latvijai izdevās saņemt nozīmīgu līdzekļu apjomu tautsaimniecības izaugsmes un konkurētspējas stiprināšanai, kā arī strukturālo reformu veikšanai. Pēc atbalsta intensitātes uz vienu iedzīvotāju Latvija starp 27 dalībvalstīm ieņems trešo vietu.

Finanšu ministrs uzskata, ka visi īstenotie ES fondu projekti ir sabiedrībai nozīmīgi, dod kopēju labumu un ir dzīvotspējīgi. Ikviens ES fondu saņēmējs var lepoties, ka tieši viņa projekts ir guvis atbalstu un tādējādi apliecina ES fondu investīciju nozīmīgumu. “Kohēzijas politikas investīcijas ir un būs Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atslēga. Tas ir ieguldījums visas sabiedrības un katra nodokļu maksātāja labklājības celšanai,” norāda Vilks.

“Līdz ar pieredzi ES fondu apsaimniekošanā un apjomīgā eiro ieviešanas projekta veiksmīgu īstenošanu mums ir dotas visas iespējas, lai celtu savu un savas valsts labklājību. Desmitgade ir tikai sākums. Gudri un atbildīgi izmantojot mums sniegtās iespējas, varēsim tuvināties vidējam ES labklājības līmenim jau nākamajos gados,” rezumē finanšu ministrs.

Latvija līdz ar deviņām citām valstīm oficiāli iestājās ES 2004.gada 1.maijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ieskaitot arī sociālā budžeta citiem mērķiem aizvirzīto miljardu,plus gadiem ilgi iesaldēto minimālo-70,43 eiro (45,90 latu) pensiju un pensiju indeksāciju,samazināto garantēto minimālo ienākumu (GMI) un,kopš 2009.gada līdz 11,38 eiro (8 latiem) joprojām samazināto ģimenes valsts pabalstu.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzē (1)Vistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (7)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+