Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. septembris, 2012
Drukāt

Vilks: Latvija nevar tikai gaidīt eirozonas krīzes atrisinājumu

Foto - LETAFoto - LETA

Latvija nevar būt kā strauss, kas iebāzis galvu smiltīs un skatās, kā eirozona pārlaidīs savas problēmas, Rīgā notiekošajā finanšu forumā sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Teorētiski mūsu valsts ir divu scenāriju priekšā, taču, kā atzina Vilks, Latvijai jāturpina ceļš uz eirozonu, jo nav īsti skaidrs otrs scenārijs, proti, nav skaidrs, vai mums nepatīk valūta vai valstis, kas ir eirozonā, vai arī eirozona nešķiet konkurētspējīga. Scenārijs, kad Latvija paliek ārpus eirozonas, rada daudzus jautājumus un neskaidrību par Latvijas tālāko virzību, domā finanšu ministrs. Mūsu valsts ir cieši integrēta ar eirozonu. Arī tādas valstis kā Šveice, Norvēģija, kas vairāk ir ārā no eirozonas, skatās, kas notiek vienotās Eiropas valūtas savienībā. “Mēs nevaram būt Albānija 2, stāvēt ārpus procesiem un izlikties, ka mūs tas neietekmēs,” teica Vilks.

Finanšu ministrs norādīja uz vairākiem rādītājiem, kas liecina par ciešu Latvijas integrāciju ar eirozonu, piemēram, ārējās tirdzniecības struktūrā pieaugusi eirozonas valstu nozīme. Finanšu ministrs neredz iemeslus, kāpēc Latvijai būtu jāmeklē citi tirgi, lai aizstātu eirozonas valstis. Protams, mums ir interese par citām valstīm, bet nav apšaubāms, ka kontakti galvenokārt notiks ar eirozonu, atzīmēja ministrs. Viņš norādīja arī uz pašreizējo eiro nozīmi finanšu jomā, proti, lauvas tiesa kredītu ir eiro, arī depozītu struktūrā šī tendence ir pietiekami izteikta. Arī nekustamo īpašumu un automašīnu tirgū cenas reģionālā griezumā tiek salīdzinātas eiro. Iepriekš daudz kas tika izteikts ASV dolāros, tagad – eiro, atgādināja ministrs un šo situāciju raksturoja ar vārdiem: “Izmantojam eiro, kurš izskatās kā lats, bet neizmantojam bonusus, ko dod reāla esamība eirozonā.”

Latvija izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai 2014. gadā. Pēc finanšu ministra domām, būtu bezatbildīgi runāt par citiem gada skaitļiem – 2016., 2018. gadu vai vēl tālāku nākotni. “Latvijai ir jāizmanto brīdis, kad mūsu valsts reputācija ir kāpusi,” sacīja Vilks. Eiro ieviešanas atlikšana rada riskus, ka Latvija var neizpildīt Māstrihtas kritērijus. “Ja ejam, tad ejam tagad, ja neejam, tad neejam,” rezumēja finanšu ministrs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+