Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. decembris, 2012
Drukāt

Vilks: no igauņiem jāmācās mazāk domāt par personīgo labumu

Latvijas iedzīvotājiem būtu jāmācās no igauņiem mazāk domāt par personīgo labumu, bet vairāk par kopējo valsts labumu, ceturtdien “Vienotības” videokonferencē sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Atbildot uz jautājumu, ko Igaunijas iedzīvotāji ir ieguvuši no eiro ieviešanas, viņš uzsvēra, ka viņu ieguvums ir pārliecība. “Jāatzīmē, ka igauņu nācija ir nosvērtāka un mazāk skatās uz “ko man tas dos”. Savukārt Latvijā ir tāda lieta, taču ir jāskatās uz “ko tas dos valstij”,” norādīja Vilks un piebilda, ka jau Padomju Savienības laikā “Igaunijai bijis stingrāks mugurkauls” nekā Latvijai.

Tāpat viņš pastāstīja, ka Igaunijas sabiedrība saprot ieguvumus no valsts pēc iespējas lielākas integrēšanas starptautiskos kanālos. “Viņi saprot, ka ir Eiropas nācija un ka jāintegrējas maksimāli Eiropas kanālos, kā arī NATO un ANO, lai būtu komforta, stabilitātes izjūta, lai būtu citiem mazāka iespēja veikt spekulācijas. Ar mazām valstīm ir vieglāk manipulēt. Viņi spēja pāriet saviem uzskatiem un saprast, ka valstij kopumā tas ir vajadzīgs. Latviešiem arī tā būtu jādara, lai būtu pilnīgi integrēti Rietumeiropā,” uzsvēra finanšu ministrs.

Arī, runājot par iedzīvotāju nostāju pret eiro ieviešanu, Vilks atzina, ka Igaunijas iedzīvotājus lielākoties interesējuši tikai tehniski jautājumi. “Igaunijā bija tehniski jautājumi, taču mums ir dziļi filozofiski jautājumi, kas aptver arī Eiropu un globālo ekonomiku. Skaidrošana prasa daudz pūļu, bet mēs esam tam gatavi. Jau pēdējās nedēļās iedzīvotāji vairāk sāk skatīties uz eiro ieviešanu ar zināmu piesardzību, bet jau par labu eiro. Domāju, ka pavasarī būs izteiktāks atbalsts eiro ieviešanai jau no 2014.gada,” teica ministrs.

Viņš arī norādīja, ka nav jāsatraucas, ka Latvijā varētu būt divkārt lielākas eiro ieviešanas izmaksas nekā citās eiro zonas valstīs. “Ņemot vērā citu valstu pieredzi, tieši vairāk Austrumeiropas, vienreizējām izmaksām nevajadzētu pārsniegt 150 miljonus latu, tās pat varētu būt zem 100 miljoniem latu. Latvijai nav jābūt unikālai, kāpēc lai mums būtu divreiz dārgāka eiro ieviešana?” sacīja Vilks.

Tāpat ministrs noliedza runas, ka līdz ar pievienošanos eiro zonai Latvijai būs Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jāatdod visas zelta rezerves. “ECB tiks atdots mazāk par 10% no zelta rezervēm. Tas ir viens no mītiem, ka viss jāatdod. Pievienošanās eiro zonai nenozīmē, ka visas šīs rezerves tiek atdotas ECB,” paskaidroja finanšu ministrs.

Latvija plāno pievienoties eiro zonai no 2014.gada.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+