Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. novembris, 2014
Drukāt

Bijušais finanšu ministrs Vilks: stafetes kociņu nododu ar pozitīvām emocijām (3)

andris_vilks2

Andris Vilks (V) uz finanšu ministra amatā četru gadu laikā padarīto skatās ar gandarījumu un “stafetes kociņu nodod tikai ar pozitīvām emocijām”. To paziņojumā medijiem pauž no finanšu ministra amata aizejošais Vilks.

Jau vēstīts, ka Vilks pēc četru gadu darba beidz pildīt ministra amata pienākumus, kā arī atstāj politiku. Salīdzinājumā ar līdzšinējiem atjaunotās Latvijas finanšu ministriem, Vilks šajā amatā nostrādājis visilgāk – 1645 dienas.

“Stāšanās finanšu ministra amatā bija ne tikai smags darbs pie valsts ekonomiskās atveseļošanas, bet arī ne mazāk smaga cīņa ar sevi. Vēlos uzsvērt, ka lielākais atbalsts bija ministrijas kolektīvs, jo tieši kolektīva gars un profesionalitāte visos līmeņos ir devusi to, ka mūs respektē un par mums runā visā Eiropā. Pēc visa piedzīvotā uz šo laiku atskatos ar gandarījumu, un stafetes kociņu nododu tikai ar pozitīvām emocijām, uzsverot, ka vienmēr būšu gatavs atbalstīt ar savu padomu un pieredzi,” norāda Vilks.

Viņš darbu finanšu ministra amatā darbu sāka 2010. gada 3. novembrī. Tobrīd Latvija bija viena no ekonomiskās krīzes vissmagāk skartajām valstīm. Tāpēc bija jāiegulda lielas pūles valsts finansiālās situācijas stabilizēšanā un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Nu jau vairākus gadus Latvija ir starp visstraujāk augošām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām.

2011. gadā Starptautiskais Valūtas fonds novērtēja Latvijas veikumu un noslēdza starptautisko aizdevumu programmu, kas bija nepieciešama krīzes pārvarēšanai. Tāpat Latvija pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezās ārējos tirgos, kur kopš tā laika esam emitējuši piecas vērtspapīru emisijas.

Ministra darbu saraksta augšgalā ierindojas arī Latvijai vēsturiskais pagrieziens – pievienošanās eirozonai. Ne mazāks pārbaudījums ir valsts budžeta sagatavošanas process. Ministrs budžeta portfeli uz Saeimu ir nesis četras reizes. Pērn izstrādāts ne tikai nākamā gada, bet arī vidējā termiņa ietvara budžets.

Latvijai patlaban ir viens no viszemākajiem budžeta deficītiem, proti, 2013. gadā 1%. Valsts ārējais parāds pērn bija 38,1% no iekšzemes kopprodukta (pēc Māstrihtas kritērijiem budžeta deficītam jābūt zem 3%, savukārt ārējam parādam – zem 60%).

Tāpat ministrs savā darbības laikā aktīvi aizstāvējis pārliecību par ienākumu nevienlīdzības mazināšanas nepieciešamību, kas pērn rezultējās ar daļu nodokļu samazināšanu, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēra palielināšanu.

Būtiskos sasniegumus ir novērtējušas arī lielākās starptautiskās kredītreitingu aģentūras. 2012. gadā ministrs atzīts par labāko finanšu ministru Eiropas reģionā – šo augsto novērtējumu piešķīra starptautiskais biznesa un finanšu izdevums “The Banker”.

Jau vēstīts, ka Vilka pēctecis finanšu ministra amatā būs Jānis Reirs (V).

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Jau vairākus gadus Latvijas ekonomika aug un aug,bet nekādi nespēj izaugt!Regresīvā nodokļu sistēma velk uz leju

  2. Īsts Vienotības patriots!

  3. buutu labi, ja kaads uztaisiitu grfiku saliidzinaajuma, ko ir darijuushi vai nav dariijushi ieprieksheejie ministri ???

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+