Vilks: Treknajos gados situācija ar ienākumu nevienlīdzību nebija labāka 0
Arī pirmskrīzes laikā, kad bija strauja ekonomikas izaugsme, situācija ienākumu nevienlīdzības jomā nebija labāka, kāda tā ir tagad, un krīze plaisu padarīja vēl lielāku, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Prezentējot Finanšu ministrijas (FM) un Labklājības ministrijas piedāvājumu ienākumu nevienlīdzības mazināšanai turpmākajiem gadiem, Vilks šodien žurnālistiem uzsvēra, ka runa ir par pēdējā desmitgadē ignorētu politiku. “Kas liedza mazināt sociālo nevienlīdzību, kad ekonomika auga?” vaicāja ministrs. Viņš uzsvēra, ka arī tā saucamajos treknajos gados situācija nebija labāka, vien krīze šo situāciju vēl vairāk pasliktināja.
Tāpēc pašreiz, kad valsts budžetā ir parādījušies papildu līdzekļi, šī situācija būtu jālabo, norādīja politiķis.
Arī labklājības ministre Ilze Viņkele (V) sacīja, ka pirmskrīzes laikā nevienlīdzība ienākumu ziņā bija augstāka un krīze samazināja sabiedrības turīgākās daļas ienākumus. Tāpēc patlaban ir ideāla situācija, lai krīzes mācības ņemtu vērā un tādu pirmskrīzes trakumu vairs neatkārtotu.
Pēc abu ministru domām, patlaban būtu absurdi ignorēt sociālo nevienlīdzību un valdība šo situāciju nevar atļauties ignorēt, tāpēc tai ir jāsper solis sociālās nevienlīdzības mazināšanas virzienā. Vilks uzsvēra, ka neskatoties uz to, ka Latvija ir straujāk augošā ekonomika Eiropā, vienlaicīgi tai ir problēmas sociālajā jomā, ka arī starptautiskajā arēnā liek uzdot jautājumus, vai tiešām Latvija ir pārvarējusi ekonomisko krīzi.
Jau ziņots, ka priekšlikumi paredz 2014.gadā paaugstināt minimālo darba algu, palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošām personām, kā arī piemērot diferencētu ar IIN neapliekamo minimumu.
Izskatīšanai valdības sēdē iesniegtajā informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem ienākumu nevienlīdzības mazināšanai norādīts, ka 2014.gadā plānots ieviest diferencētu ar IIN neapliekamo minimumu – no 45 latiem uz 45 līdz 84 latiem mēnesī.
Maksimālais neapliekamā minimuma apmērs 84 lati mēnesī jeb 1008 lati gadā plānots tiem, kas saņem minimālo mēneša darba algu, kas nākamgad paredzēta 225 lati. Savukārt minimālais neapliekamā minimuma apmērs 45 lati mēnesī jeb 540 lati gadā paredzēts tiem, kuru alga pārsniedz 400 latus.
Diferencēto neapliekamo minimumu paredzēts piemērot pēc taksācijas gada beigām, tādējādi iedzīvotāji, kas saņem līdz 400 latiem un kuriem pienāksies paaugstināts neapliekamā minimuma apmērs, šī lēmuma pozitīvo ietekmi savos maciņos izjustu 2015.gadā, kad viņiem atmaksātu pārmaksāto IIN. Līdz ar to arī valsts budžeta līdzekļi šim mērķim būtu jāparedz 2015.gadā.
Diferencētā neapliekamā ar IIN neapliekamā minimuma piemērošanai no valsts kopbudžeta 2015.gadā būs nepieciešams 22,71 miljons latu, aprēķinājusi Finanšu ministrija (FM). Tiek lēsts, ka jaunās kārtības ieviešana radīs Valsts ieņēmumu dienestam papildu administrēšanas izmaksas.
Ziņojumā iekļautais pasākumu plāns 2014.gadam ienākumu nevienlīdzības mazināšanai paredz paaugstināt minimālo darba algu no nākamā gada janvāra no pašreizējiem 200 latiem uz 225 latiem mēnesī. Nākamgad palielinot minimālo algu līdz 225 latiem, no valsts pamatbudžeta būs nepieciešami 6,58 miljoni latu, savukārt pašvaldību budžetos tiek lēsti papildu 2,04 miljonu latu ieņēmumi, speciālajā budžetā – papildu 12,13 miljonu latu ieņēmumi, bet valsts fondēto pensiju shēmā – papildu 1,42 miljonu latu ieņēmumi.
Nākamgad plānots palielināt IIN atvieglojumu par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem mēnesī. Šim mērķim 2014.gadā no valsts kopbudžeta būs nepieciešami 12,24 miljoni latu, tai skaitā 2,45 miljoni latu valsts pamatbudžetā un 9,79 miljoni latu pašvaldību budžetos. Patlaban atvieglojums par apgādībā esošo ir 70 lati, bet no jūlija būs 80 lati.
