Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. jūnijs, 2012
Drukāt

Vilku baro kājas, zemnieku – aizsardzība

Foto - Aldis JermaksFoto - Aldis Jermaks

Visvairāk vilku 2011./2012. gada sezonā nomedīts Kārsavas un Baltinavas apkārtnē – 21 īpatnis, pie Dagdas – 11, Ventspils – 10, Talsiem un Jēkabpils – pa 9 pelēčiem. Lielākie postījumi pagājušajā gadā reģistrēti Skaņkalnes pagasta “Kalna Meirānos”, tur nokostas 22 aitas, Mežvidu pagasta “Ezerniekos” – 15, Bērzgales pagasta “Zaļesjē” – 13, Šķilbēnu pagasta “Jakupānos” – 10, bet Limbažu pagasta “Mikaitās” – septiņas blējējas.

 

Vilki mēdz uzbrukt arī lielākiem mājdzīvniekiem. Seši liellopi noplēsti Dundagas novada “Kalējos”, pieci Dikļu pagasta “Ķeņģos”.

Valsts meža dienesta (VMD) medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš informēja, ka pirmie vilku nodarītie posta darbi lopkopjiem fiksēti arī šovasar. Atbildīgais ierēdnis uzsvēra, ka lauku iedzīvotāji savus mājdzīvniekus pienācīgi nepieskata – elektriskais gans nav drošs līdzeklis aizsardzībai pret vilkiem. Samērā bieži postījumi notiekot atkārtoti ne vien tajos pašos apgabalos, bet arī vienās un tajās pašās saimniecībās. Tātad īpašnieki neņem vērā risku, ka plēsēji var uzbrukt atkārtoti.

Medību noteikumi atļauj sākt vilku medības no 15. jūlija, bet tās nedrīkst turpināties ilgāk par 31. martu. Šī gada limits būs 200 vilku, un līdz 31. decembrim tas netiks ierobežots vai dalīts pa virsmežniecībām. Vēl medniekiem jāzina, ka dažās īpaši aizsargājamās teritorijās var pastāvēt individuālie noteikumi, kas ierobežo plēsēju medības, bet lielākajā daļā šo teritoriju medīt drīkst. Limita sadalījumu pa virsmežniecībām VMD darbinieki izmantos vēlāk atlikušajam limitam vai papildlimitam, ja tāds būs nepieciešams.

 

Līdz 1. oktobrim vilkus drīkst medīt tikai uz gaidi, bet, saskaņojot ar virsmežniecībām, var plēsējus ielikt karodziņos un medīt ar dzinējiem. Arī vilku medībām ar medību rīkiem nepieciešama VMD atļauja, kā jau visām medījamo dzīvnieku sugām. Rīki, protams, nedrīkst būt kājķeramās lamatas, cilpas, kā arī citi neselektīvi līdzekļi.

 

Latvijā, tāpat kā lielākajā Eiropas daļā, sastopams pelēkais vilks (Canis lupus), tas pie mums ieradies uzreiz pēc Ledus laikmeta, un pēdējos gados tā populācija mūsu valsts teritorijā ir samērā stabila vai pat nedaudz pieaugoša. Parasti baru veido viena ģimene no diviem līdz desmit īpatņiem. Vientuļi uzturas tikai ļoti veci vai no bara padzīti jaunie vilki. Intensīvas medīšanas dēļ janvārī un februārī vilku pāri pārošanās laikā tiek traucēti un pašķirti, tādēļ jaunā paaudze nedzimst vienā laikā. Arī vasaras vidū mēdz vērot gan pavisam maziņus, gan jau paaugušos kucēnus. Māte mazos zīda apmēram divas nedēļas, pēc tam tos baro visa ģimene, pienesot dažādus medījumus. Vilki ir tipiski gaļēdāji, pārtiek no mežā dzīvojošiem pārnadžiem – stirnām, mežacūkām, staltbriežiem. Retāk uzbrūk aļņiem, jo tie pelēčiem ar savām garajām, spēcīgajām kājām un asajiem “pakaviem” ir nopietns pretinieks. Arī bebri, āpši un citi sīkāki meža iemītnieki ir vilka ēdienkartes sastāvdaļa. Kucēnu barošanās laikā viegls laupījums vilkiem ir nepietiekami uzraudzīti un pa nakti ārā atstāti mājlopi, tos, sevišķi aitas, azartā plēsēji nokož vairāk nekā spēj aiznest un apēst. Lai arī māju sargi suņi ir tuvi vilku radinieki un reizēm mēdz ar tiem pat krustoties, taču nokož un apēd arī tos.

Bars apdzīvo pamatīgu, pat divsimt kvadrātkilometrus lielu teritoriju, nakts sirojumos var veikt garus pārgājienus. Parasti pārvietojas riksī, bet, dzenoties pakaļ medījumam vai bēgot no briesmām, sasniedz pat 70 kilometru ātrumu stundā, uzbrūkot upurim, var aizlēkt astoņus metrus. Pieauguša tēviņa vidējais svars ir apmēram četrdesmit kilogrami, mātītes ir nedaudz sīkākas un par piekto daļu vieglākas.

 

To mūža ilgums ir līdz četrpadsmit gadiem, bet nebrīvē var dzīvot arī ilgāk. Latvijā vecākais vilks nomedīts 1998. gadā, speciālisti tā dzīves ilgumu lēsa uz trīspadsmit gadiem.

 

Medību speciālists Jānis Baumanis iesaka vilku piegaudošanu sākt, kad mazuļi ir paaugušies, jau atstāj midzeni un atsaucas vecākiem. Parasti tas nav agrāk par jūlija beigām, bet visbiežāk augustā. Palīglīdzekļi vilku piegaudošanai ir redzēti visdažādākie, tajā skaitā arī lielveikalos nopērkami vai paša pagatavoti. Piemēram – izkaltuša latvāņa stumbra posms (te gan jāatceras, ka zaļš latvānis ir indīgs un tā sula rada apdegumus, tādēļ jāizmanto tikai izkaltis augs). Ir redzēts arī, ka vilku piegaudošanai izmanto petrolejas lampas stikla cilindru. Bet bieži vien pietiek ar cilvēka plaukstām, kas saliktas pie mutes. Palīgrīku galvenā funkcija ir panākt, ka skaņa tiek virzīta vienā virzienā, līdz ar to ir dzirdama tālāk, kā arī tas, ka, aizsedzot vai atsedzot šādu rezonatoru, mainās skaņas tonis. Katrs piegaudotājs ir atradis sev ērtāko veidu. Galvenais, ko der atcerēties, – šādi palīgrīki ir jāizmēģina mājās, pirms medībām, nevis medību laikā. Piegaudošanu var sākt vakarā, pirms krēslas, turpināt visu nakti un beigt rītausmā. Mēness fāzes var ietekmēt vilku aktivitātes laikus. Ja vilkus pēc to identificēšanas ir plānots likt karodziņos, tad svarīgi, lai piegaudojot mežā dažādās vietās atrastos vairāki mednieki. Vēlāk savstarpēji salīdzinot virzienus, kur vilki atsaukušies, var precīzāk noteikt vietu, kur tie atradās. Ja ir tikai viens mednieks, tad aptuvenu virzienu var pateikt, bet attālums nav precīzs. Ir zināmi gadījumi, kad piegaudotājam izdodas arī kādu vilku nomedīt. Visbiežāk tas notiek ar jaunajiem vilkiem, tomēr labvēlīgos apstākļos (vēja virziens u. c.) ir zināmi gadījumi, kad uz gaudošanu pa šāvienam ir iznācis arī pieaudzis vilks. J. Baumanis atceras gadījumu, kad vilki pēc piegaudošanas ielikti karodziņos un nomedīti vēl oktobra sākumā. Bet viņš pieļauj iespēju, ka to var izdarīt arī vēlāk. Ziemas apstākļos, ja ir sniegs, protams, vieglāk ir lenkt pa pēdām. Ja vilki atsaukušies vakarā, lietderīgi ir piegaudošanu atkārtot no rīta. Ja izdodas noteikt vilku atrašanās vietu, var vilkt karodziņus, bet, kad vilki no rīta neatsaucas, tad pastāv ļoti liela varbūtība, ka tie pa nakti devušies uz citu vietu, līdz ar to karogus vilkt nav vērts. Zināmi gadījumi, kad vilki nomedīti arī pie ēsmas. Parasti gan tas notiek ziemas laikā. Labāk pie ēsmas mēdz nākt veci vilki, kas paši vairs medīt nespēj. Zināms arī, ka barotavas ziemas laikā labprāt apmeklē vilki, kas slimi ar kašķi. Acīmredzot šādiem slimības novārdzinātiem plēsējiem arī ir apgrūtināti medīt. Maskēšanās nolūkos vislabāk izmantot medību torņus. Jāatceras, ka vilkam visas maņas – gan redze, gan oža, gan dzirde – ir ļoti labas, tāpēc maksimāli jāievēro piesardzība, jo katrs troksnītis, kustība vai cilvēka smaka vilku aizbaidīs.

 

Uzziņa

Latvijā nomedīti vilki:

2004. gadā 113

2005. gadā 130

2006. gadā 116

2009. gadā limits 150; papildlimits 50; 
nomedīti 200

2010. gadā limits 180; nomedīti 175

2011. gadā limits 140; nomedīti 139

2012. gadā limits 150; papildlimits 50; 
nomedīti 201

Avots: Valsts mežu dienests

 

Vilku nodarītie postījumi lauksaimniecībā



Liellopi Aitas Kazas Suņi
2009. gadā nokosti 22
72



savainoti 1
15


2010. gadā nokosti 5
41
2
2

savainoti 6
29


2011. gadā nokosti 12
144
11
27

savainoti 2
32
8

Avots: Valsts mežu dienests

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+