Vilku deja Vilku gravā: vai piedalīsies Vietvārdu talkā? 0
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komiteju, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru un LU Matemātikas un informātikas institūtu rīko Vietvārdu talku.
Tajā aicināts piedalīties ikviens, apzinot, pierakstot un datubāzē reģistrējot vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus.
Ikdienā mēs ar vietvārdiem sastopamies ik uz soļa. Mūsu adresē ir iekļauta noteikta iela vai mājvārds. Tie visi ir oficiālie vietvārdi jeb toponīmi, kas parasti ir jau fiksēti. Tie ir ilgstoši nemainīgi un atrodami dažādās vietvārdu datubāzēs. Bet mums apkārt ir ļoti daudz vietvārdu, kurus zina tikai atsevišķu dzimtu un ģimeņu pārstāvji, kaimiņi, draugi, atsevišķi cilvēki. Visbiežāk tie ir mazo strautiņu nosaukumi, upes līču, pakalnu, pļavu, tīrumu, lauku vārdi, konkrētu akmeņu, koku puduru nosaukumi. Skaitliski šādu vietu nosaukumu ir ļoti daudz, to “dzīve” bieži ir saistīta ar vārddevēja uzturēšanās ilgumu vienā vietā, tā ģimenes kuplumu utt. Šie vietvārdi parasti ir tie, kas paliek ārpus valodnieku un ģeogrāfu redzesloka, jo nav iespējams dažiem desmitiem cilvēku regulāri paviesoties katrās lauku mājās, lai atkal un atkal pierakstītu visus saglabājušos un no jauna radušos vārdus.
Aicinājumu vākt vietvārdus jau 20. gadsimta sākumā izteica akadēmiķis Jānis Endzelīns (1873 – 1961) un izvērsa profesors Kārlis Straubergs (1890 – 1962), aicinot talkā skolēnus un skolotājus. Savukārt mēs piedāvājam interneta vietnē ne tikai sniegt visu nepieciešamo informāciju par nosaukumu, bet dot arī tā koordinātas. Pati svarīgākā informācija, kas jāapzina un jāievada piedāvātajā tabulā, ir konkrētais vietvārds, tā objekta nosaukums (mājvārds, tīruma, pļavas, lauka, meža utt. nosaukums), objekta atrašanās vieta (pagasts, pilsēta), ko varēs izvēlēties no piedāvātā saraksta. Būsim ļoti pateicīgi, ja tiks pievienotas arī objekta koordinātas. Bet visvairāk Latviešu valodas institūtu priecēs katra konkrētā vietvārda stāsts, no kura varēsim uzzināt, kāpēc objektu tā sauc, kas tam ir devis šādu vārdu, cik ilgi tas sastopams. Varbūt Vilku gravā kāds ir sastapis pelēko meža saimnieku, bet Rubeņu silā ieraudzījis iespaidīgo riesta deju… Un laikam jau pie katrām mājām būs arī kāds Jāņu līcis, Jāņu kalns, Jāņzāļu pļava, Vīgriežu lauks, Paparžu mežs. Lai Vietvārdu talka noritētu atraktīvāk, katru mēnesi ir paredzēts noteikt čaklākos individuālos vācējus, kā arī novadu, kura vietvārdu klāsts ir papildināts visvairāk.
Noteikti būs vārdi, kas vietvārdu vākumos parādīsies neskaitāmas reizes – taču tas lai čaklos vācējus nebiedē, jo, piešķirot kādam objektam vārdu, mēs izvēlamies tādu, kas atbilst mūsu priekšstatiem par objektu, tā veidu, latviešu dzīvesziņu. Bieži tie būs augu un dzīvnieku nosaukumi. Uz jautājumu, cik, piemēram, Latvijā ir Baložkrogu, nav viegli atbildēt. Akadēmiķis Jānis Endzelīns savā vārdnīcā “Latvijas PSR vietvārdi” ir minējis tikai divus Baložkrogus – Olainē un Zālītē. Bet daudz vairāk ir Bērzakrogu (varianti Bērzakrogs, Bērzukrogs, Bērzukrogus), tos varējām sastapt Iecavā, Trikātā, Ciecerē, Gramzdā, Mūrmuižā, Ulmalē, Grenčos. Vai joprojām šie objekti eksistē, vai saglabājies to nosaukums? Ceram ar “LA” lasītāju palīdzību noskaidrot arī šos jautājumus.Par Vietvārdu talkas ideju esam pateicīgi LU Latviešu valodas institūta pētniecei Sandai Rapai, par tehnisko risinājumu – LU Matemātikas un informātikas institūta pētniekam Ilmāram Poikānam, kā arī visiem palīgiem un padomdevējiem.
“Vietvārdu talka”: aicināts ikviens
* “Vietvārdu talka” tika atklāta 23. februārī, Dzimtās valodas dienā, un noritēs līdz 30. septembrim.
* Apzinātos vietvārdus var reģistrēt speciāli izstrādātā interneta vietnē https://vietvardi.lv/talka/.
