Viļņas estrāde: Dziesmu svētku koncerts tikai viens no daudziem 0
DIĀNA JANCE, VITA KRAUJA
Pavisam drīz sāksies visu triju Baltijas valstu un arī Somijas neatkarības simtgades atzīmēšana. “Kultūrzīmes” jau ir rakstījušas par igauņu pragmatisko gatavošanos svētkiem (“KZ”, 2016. gada 27. jūlijā), šoreiz noskaidrojām, kādā kārtībā ir Lietuvas Dziesmu svētku estrāde Viļņā.
Lietuvas Dziesmu svētku interneta mājas lapā uzsvērts, ka šie svētki ir ļoti nozīmīgs kultūras notikums, ko emocionālā pacēluma ziņā varot pielīdzināt Grieķijas antīkajām olimpiskajām spēlēm. Tiesa, sarunājoties ar lietuviešiem, tik pacilātu sajūsmu nejūt.
Nesen, arī klusā nedēļas vidus dienā, apmeklēju Tallinas estrādi. Tajā bija dzīva rosība, un pati estrādes ēka bija labā darba kārtībā. Arī lietuviešu Viņģa parkā pagājušajā nedēļā sastapu vairākus skrējējus un jaunas māmiņas ar mazuļiem. Taču pie estrādes ēkas rosību nejuta un ilgi meklēju ieejas durvis. Vienas veda uz slēgtu kafejnīcu, nākamo uzraksts vēstīja, ka te vajadzētu būt skrituļslidu nomai. Arī pati ēka būtu pelnījusi jaunu krāsojumu. Pirmo šī paša projekta estrādi 1960. gadā uzcēla Tallinā, pēc tam drīz sekoja Viļņas estrādes celtniecība. Tallinas estrādes ģeogrāfiskais novietojums ir ievērojami labāks – tur skatītājiem ir iespējams sēdēt vai stāvēt pakalnā, Viļņā skatītāju zona atrodas pavisam līdzenā vietā. Tomēr Lietuvā, savukārt, ir vieglāk dziedātājiem – skatuves daļa ir novietota pret rietumiem un praktiski nekad neuzkarst.
Lietuvā dziedāšanas tradīcijas, protams, ir tikpat senas kā abās pārējās Baltijas valstīs, tomēr pats pirmais lietuviešu kora koncerts notika 1895. gadā un pirmie Dziesmu svētki tika rīkoti tikai 1924. gada augustā toreizējā galvaspilsētā Kauņā. Svētkos piedalījās 86 kori ar trīs tūkstošiem dziedātāju. Kopš valsts neatkarības atjaunošanas svētki ir nosaukti par Vispasaules lietuviešu dziesmu svētkiem, un tajos piedalās lietuvieši no piecpadsmit dažādām valstīm.
Vaicāts, kāda estrādes dzīvē nozīme ir Dziesmu svētkiem, Viļņas pilsētas pašvaldības uzņēmuma “Viļņas pilsētas parki” direktors Laisvūns Budēns saka: “Es nevarētu teikt, ka šis kormūzikas koncerts ļoti atšķirtos no pārējiem koncertiem. Skatītāju skaits populāru ārzemju dziedātāju koncertos ir lielāks.”
Kāpēc “KZ” sastaptie lietuvieši tomēr uzskata, ka īstās Dziesmu svētku tradīcijas ir kaimiņvalstī Latvijā, un tas, kas notiek pie viņiem, ir tikai skaists koru mūzikas koncerts? Kā iespējams, ka Viņģa parka estrādē pasākumos mierīgi sadzīvo gan dziesmas, gan alus, gan šašliks un pat karsējmeitenes? Kādi plāni nākotnē tiek saistīti ar Viņģa parka estrādi? Un – kādi plāni ir Rīgas Mežaparka estrādes apsaimniekotājiem pēc tās rekonstrukcijas? Kāpēc izskatās, ka atkal kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem? Par to lasiet 4. oktobrī “Kultūrzīmēs” vai arī e-izdevumā.
