Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
3. janvāris, 2015
Drukāt

Viļņas mērs iedvesmu pilsētas attīstībai smeļas alternatīvās mākslas kustībā

1. Kā pilsētu padarīt radošu?

1no6
Foto: AFPFoto: AFP
"Fluxus" iedvesmo

"Fluxus Movement" bija viena no ievērojamākajām 20. gadsimta avangarda mākslas kustībām, kuru pārstāvēja starptautiska līmeņa brīvdomātāji mākslinieki, dizaineri, dzejnieki, rakstnieki un mūziķi.

Tā uzplauka 20. gs. 60. un 70. gados, nezaudējot aktualitāti 50 gadu garumā.

"Fluxus" kustības dibinātājs un galvenais koordinators bija arhitekts, mākslas vēstures eksperts un vizionārs lietuviešu izcelsmes amerikānis Jurģis Mačūns, kura dibinātais revolucionārais kooperatīvs "Fluxhouse" radīja iespēju pamesto ēku bēniņos Ņujorkas Soho rajonā dzīvot un strādāt tā laika dažādu jomu māksliniekiem.

"Fluxus" pārstāvju pasaules redzējums sasaucās ar popārta, performatvās mākslas un tās priekšteča – hepeninga – būtību.

"Fluxus" būtība ir fiksēta pašreizējā mirklī.

Pazīstami "Fluxus" ideju piekritēji: komponists Džons Keidžs, dadaisma un konceptuālās mākslas pārstāvis, gleznotājs, skulptors un šaha spēlmanis Marcels Dišāns, performanču autors Jozefs Boiss, vijolnieks Nams Džuns Paikss, fotogrāfisko skulptūru autors Roberts Vatss, konceptuāliste Joko Ono, avangarda kino meistars Jons Meka.

Autore – KRISTĪNE KALNĀJA

Kāda ir mākslas loma veidojot radošas mūsdienu pilsētas kultūrpolitikas stratēģiju? Kas pilsētu var padarīt par ilgtspējīgu radošu centru pasaules kontekstā? Kā mākslinieciskais radošums spēj ietekmēt indivīdus un sabiedrību kopumā?

Šie jautājumi pēdējā laikā aktualizējušies daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā. Un iespējams, ka “Alternatīvās kultūras ministrija” Cēsīs (šāda ideja Jurim Žagaram radusies) taps, pateicoties kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētas Viļņas mēra Artūra Zuoka (Artūras Zuokas) simpātijām pret gadsimta 60. gados populārās alternatīvās kultūras kustību “Fluxus”.

Zuoks par svarīgu uzdevumu savas pārvaldītās pilsētas tēla veidošanā uzskata īstenot radošu komunikāciju ar Viļņas iedzīvotājiem, lai vairotu optimismu un pašapziņu, kas viņa skatījumā ir jebkuras radošas izpausmes sākums. Viņaprāt, “Fluxus” filozofiskās vērtības ir lieliska iespēja Viļņas iedzīvotāju ikdienas dzīvi padarīt interesantāku un iedvesmot cilvēkus palūkoties uz pilsētu, tajā esošajiem objektiem, vēsturisko kontekstu un valdošu kārtību no atšķirīga skatupunkta.

Zuoka skatījumā ikvienam Viļņas iedzīvotajam piemīt potenciāls būt radošam – un pilsēta ar attīstītu kultūras dzīvi stimulē šo radošumu, veidojot labāku un spēcīgāku Viļņu – konkurētspējīgu pasaules ietekmīgāko kultūras pilsētu vidū. Tādēļ Viļņas mērs ir izvirzījis drosmīgu mērķi – padarīt Viļņu par 21. gadsimta pasaules “Fluxus” kustības galvaspilsētu, kas Zuoka uzstādījumā ir Viļņas kā ilgtspējīgas radošas pilsētas būtisks veicinošs elements.

  1. Kā pilsētu padarīt radošu?
  2. Daudzveidīgā Viļņa: nedaudz vēstures
  3. "Fluxus Ministrija"
  4. Jona Meka Vizuālās mākslas centrs - "Fluxus" mākslas krātuve
  5. "Alternatīvās Kultūras ministrija" Cēsīs
  6. Intervija ar Viļņas mēru Artūru Zuoku: "Visu izšķir tas, kā pats sev atļauj justies!"

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+