Mobilā versija
+2.7°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
9. oktobris, 2017
Drukāt

Viltojums vai izcili vērtīgs vēstures piemineklis? Atšifrēts 3200 gadus sens ieraksts

Džeimsa Mellarta arhīvs.Džeimsa Mellarta arhīvs.

Arheologi paziņojuši, ka atšifrēts 3200 gadus sens ieraksts akmens bluķī, kas vēsta par kādu Trojas princi, vēsta portāls “LiveScience.com”.

Ieraksts akmens bluķī oriģināli bijis 29 metrus garš, un tas apraksta, kā varenā Miras karaļvalsts devusies uzbrukumā princim Muksum no Trojas. Ieraksts veikts senajā lūviešu valodā, kuru mūsdienās spēj izlasīt ne vairāk kā 20 zinātnieki. Starp šiem zinātniekiem ir arī neatkarīgais pētnieks no Nīderlandes Freds Vaudheizens (1959), kurš atšifrējis ieraksta kopiju.

Vaudheizens un Eberhards Zangers, ģeoarheologs, kurš ir Lūviešu pētniecības centra prezidents, publicēs atklājumus decembrī, taču īsumā to rezultātus atklāja “LiveScience” jau tagad.

Pieļaujot, ka ieraksts ir autentisks, tas izgaismo laikmetu, kurā konfederācija, kuru mūsdienu zinātnieki mēdz dēvēt par Jūras ļaudīm, iznīcināja neskaitāmas pilsētas un civilizācijas visā Tuvo austrumu reģionā.

Ieraksts vēsta, ka Miras karaļvalstī (pašreizējās Turcijas rietumos) valdījis karalis Kupantakurunts. Mira pārvaldījusi arī Troju (Turcija), kuras princis Muksuss vadījis floti pret Aškelonu (mūsdienu Izraēla) un tur uzbūvējot cietoksni.

Tāpat ieraksts vēsta par karaļa Kupantakurunta ceļu uz Miras troni un Trojas patvaldnieka statusu.

Ieraksts nav oriģināls; faktiski tā ir kopijas kopija. Oriģināls iznīcināts 19. gadsimtā, kad akmeņi ar ierakstiem iemūrēti kādā mošejā. Īsi pirms šī notikuma, 1878. gadā, arheologs vārdā Žoržs Pero ierakstu nokopējis. Pero pārrakstītās zīmes nokopējis turku zinātnieks Bahadirs Alkims, un tieši viņa veidotā kopija nonākusi slavena britu arheologa Džeimsa Mellarta (1925-2012) īpašumā un pēc zinātnieka nāves atrasta viņa muižā. Mellarts savā mūžā atklāja vairākas nozīmīgas senpilsētas. Mellarta atstātie rīkojumi aicina ierakstu atšifrēt un publicēt – ja tas neizdosies viņa dzīves laikā, tad cik vien ātri tas iespējams pēc viņa nāves.

Atsevišķi zinātnieki izteikuši šaubas par to, vai ieraksts patiesībā nav paša Mellarta vai kāda cita īstenots viltojums, tā kā viņš savas dzīves laikā ierakstu pieminējis tikai vienā publikācijā un nekad nav to nevienā zinātniskā izdevumā aprakstījis pilnībā. Neatkarīgi eksperti norāda, ka nav iespējams pārliecināties par ieraksta patiesumu, ja netiks atrastas no Mellarta pētījumiem neatkarīgas norādes par oriģināla esamību. Jāpiezīmē, ka pats Mellarts lūviešu valodu nezināja, un eksperti norāda, – kaut arī viņam bijusi tendence “pārspīlēt” savu atklājumu nozīmīgumu, tomēr atklātā viltojumā Mellarts nekad nav ticis pieķerts.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+