Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Viltus ziņa: Latvijā ražotas šprotes ASV tirgo kā Krievijas produktu 16

Kārtējās “rūpes” par Latviju no mums jau pazīstamā Krievijas interneta portāla “regnum.ru” puses. Šoreiz uzmanība pievērsta Latvijas šprotēm. Tās, lūk, Amerikā varot pārdot tikai kā “Krievijas produktu”. Virsraksts skan šādi: “Latvijas šprotes ASV veikalos parādījušās “krievu produktu” veidā”. Ziņas galvenais uzsvars – cik slikti Latvijas zivju konservu ražotājiem klājas pēc tam, kad šī produkcija vairs netiek ielaista Krievijas tirgū. Arī Amerikā, pat izmantojot viltību un tirgojot kā “krievu produktu”, pārdošanas apjomi neesot tādi, kā uzņēmēji cerējuši.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Izcelsme un izplatība

Iepazīstoties ar šā raksta saturu, izskatās, ka tas ir apzināti pārveidots teksts no Latvijas ziņu aģentūras LETA 22. augustā, kura virsraksts: “”Brīvais vilnis” šogad sācis nodrošināt regulāras produkcijas piegādes uz ASV”. Tajā pārsvarā citēts “Brīvā viļņa” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņš stāsta, ka uzņēmums šogad ir sācis nodrošināt regulāras produkcijas piegādes uz ASV atbilstoši uzņēmuma plāniem, taču kompānijas realizācijas apmēri šajā valstī vēl nav sasnieguši plānoto. Taču viņš neizjūt lielu ASV tirgus protekcionismu, jo ASV nav attīstīta zivju konservu ražotāju industrija.

Atmaskojums

No kurienes radusies viltus ziņa, ka šprotes ASV tiek tirgotas kā Krievijas produkts? Aģentūrai LETA Arnolds Babris ir teicis ko citu – Latvijas šprotes Amerikā cita starpā nopērkamas arī tā saucamajos krievu produktu veikalos. Tas jau ir pavisam cits stāsts. Es pats esmu ielūkojies šajos veikaliņos Ņujorkā, Braitonbīčas rajonā. Blakus armēņu un gruzīnu konjakiem, moldāvu vīniem, ukraiņu speķim un krievu ikriem tur vienmēr atrodamas arī šprotes, kas tiek reklamētas kā “Rīgas šprotes” vai “Latvijas šprotes”. Bet par “krievu veikaliem” šīs bodītes sauc tāpēc, ka tajās nostalģijas pēc pārsvarā iepērkas emigranti no bijušās Padomju Savienības, kas Braitonbīčā savā vairākumā nav pat krievi, bet ebreji. Starp citu, te netrūkst arī neseno izceļotāju no Baltijas valstīm.

Ielūkojos internetā un pameklēju, kur vēl Amerikā nopērkamas Latvijas šprotes. Izrādās, tās tirgo arī viena no lielākajām veikalu ķēdēm “Walmart”. Ja internetā tās pērk vairumā, kastīte ar divpadsmit 160 gramus smagām “Riga gold” kārbiņām šajā lielveikalā patlaban maksā 25 dolārus un 33 centus. Un te nav neviena vārda par “krievu produktu”, vien “Riga gold” jeb “Rīgas zelts”. Pat planētas otrā pusē, Austrālijas pilsētā Brisbenā veikalā “Ruski Way Deli & Cafe” var iegādāties “Riga Sprats Smoked in Oil”. Interneta lapā pat īpaši uzsvērts, ka “šo tradicionālo produktu Latvijā ražo jau kopš 19. gadsimta”.

Krievijā mūsu šprotes nu jau vairākus gadus nav nopērkamas, tajās esot pārāk daudz “kaitīgo vielu”. Patiesībā arī bez Krievijas bijušās PSRS tirgus ir milzīgs – apmēram 100 miljoni patērētāju. Latvijas šprotes veikalu plauktos esmu redzējis it visur – tepat kaimiņos Baltkrievijā, Ukrainā, Moldovā, Gruzijā, pat tālajā Kirgizstānā. Manuprāt, galvenais iemesls šā produkta noietam ir cilvēku nabadzība. Lielā 240 gramu kārba “Riga gold” Ukrainas pilsētā Viņņicā, kur es rakstu šīs rindas, lielveikalā “Siļno” maksā 56 grivnas, tātad gandrīz divus eiro. Bet vidējā vecuma pensija Ukrainā patlaban ir ap 1500 grivnām jeb 50 eiro. Rēķiniet paši – šādu delikatesi pensionārs var atļauties labi ja svētku galdam.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Esot Ukrainā, es uzdūros vēl vienai ar mūsu šprotēm saistītai mārketinga viltībai. Citā lielveikalā “ATB” blakus Latvijas ražojumiem gozējas apbrīnojami līdzīgas, tikai lētākas kārbiņas. Dizains tas pats – zeltainais un melnais skārds, uzraksts ukrainiski un angliski – “Lielās šprotes eļļā”, uz etiķetes sarindotas nu gluži mūsu šprotes. Sīkāk aplūkojot šo produktu, var pamanīt pavisam sīku uzrakstu kārbiņas apakšā – “ražots Ukrainā, Harkovā, fabrikā “Ekvators””. Kā teikt, komentāri lieki. Varam vien mierināt sevi ar domu, ka vilto jau tikai kvalitatīvas preces, ka esam vienā kompānijā ar “Adidas”, “Nike” un “Levis”.

Intereses pēc par 28 grivnām iegādājos kārbiņu šo konservu un savā viesnīcas numurā jau veicu degustāciju. Mans spriedums – ēst var, bet līdz īstām šprotēm, līdz “Riga gold” te vēl tālu. Morāle – ne viss ir zelts, kas spīd.

LA.lv