Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Viltus ziņa: Pie Saeimas durvīm atrasti krievu kauli1

Ekrānuzņēmums no “sputniknews.ru”.

“Krievu kauli pie Seima durvīm? Kā mirstīgās atliekas atrada arheologi” – šāds sensacionāls un, jāsaka, arī politiski divdomīgs virsraksts decembra sākumā parādījās Krievijas propagandas vietnē “Sputņik”. Jāpiezīmē, arī turpmāk tekstā tur konsekventi lietots vārds “Seims”, kaut runa ir par Latvijas Saeimu.

“Pie Sv. Jēkaba baznīcas Rīgā, praktiski pie Seima durvīm, arheologi konstatējuši lielu viduslaiku kapsētu. Interesanti, ka viduslaikos šī teritorija tika saukta par Krievu sētu,” vietne izklāsta no Latvijas ziņu medijiem patapināto sižetu, kas “Sputņik” interpretācijā iegūst pavisam citu jēgu.

Pārstāstot vēsti par šīsvasaras arheoloģiskajiem izrakumiem pie Jēkaba baznīcas un tajos atskārsto, ka kapu teritorija joprojām plešas gan zem apkārtējām ielām, gan namiem, “Sputņik” tam pievieno savas fantāzijas.

Proti, ka šajā teritorijā atradusies tā sauktā viduslaiku Rīgas Krievu sēta,

tātad tur apbedītie droši vien būšot krievi: “Kā interesants fakts varētu kalpot tas, ka, pēc aptuveniem speciālistu vērtējumiem, viduslaiku Rīgā tieši šajā teritorijā, kas plešas starp Trokšņu, Aldaru, Mazo Trokšņu un Jēkaba ielu, no mūsdienu Pulvertorņa līdz Seima ēkai, atradās krievu tirgotāju un amatnieku apdzīvotais rajons, ko sauca par Krievu sētu.”

Jāsaka, ka minētās krievu tirgotāju apmešanās vietas vēsturiskās eksistences fakta izmantošana, lai lūkotu pamatot, ka “Rīga ir krievu pilsēta” un “krievi te vienmēr dzīvojuši”, arī tad, kad “latviešu vēl nemaz nebija”, ir ļoti izplatīta sociālo tīklu diskusijās un interešu grupās ar šovinistisku orientāciju.

Viens no tādu ideju avotiem ir iepriekšējos gados tepat Latvijā iznākušie Igora Guseva pseidovēsturiskie sacerējumi un publicistiskās filmas. Tajās sagrozot un dīvaini interpretējot senatni, ticis pausts, ka visa Latvijas teritorija reiz bijusi “slāvu zeme” un tamlīdzīgi. Šķiet, tieši šie sacerējumi bijuši “Sputņik” avots.

 

Atmaskojums

Komiskākais stāstā ir tas, ka Krievijas ziņu vietne sava vēstījuma sacerēšanai izmantojusi pārtaisītu “Latvijas Avīzes” publikāciju “Piemirsta kapsēta Saeimas priekšā” (“LA”, 7. decembris). “Sputņik” gan uz to neatsaucas, kā avotu norādot citu Latvijas ziņu portālu, kas bija daļēji pārpublicējis “LA” rakstu. Šis ir uzskatāms piemērs, kā no parastas ziņas konstruēt propagandistisku un vēsturiski ačgārnu vēstījumu.

Krievu sēta viduslaiku Rīgas mūros līdz Livonijas karam 16. gadsimta vidū periodiski patiešām pastāvējusi.

Tā bija vieta, kur uz laiku ar savām precēm apmetās krievu, visbiežāk Novgorodas un Pleskavas, tirgotāji. Šie cilvēki Rīgā uzturējās sezonāli.

Teikt, ka viņu klātbūtne kaut kādā veidā padara Rīgu par “krievu pilsētu”, būtu tikpat absurdi, cik paziņot, ka Maskava bijusi vācu pilsēta, jo tajā, raugi, tāpat kā 18. gadsimta sākumā Sanktpēterburgā, taču pastāvēja “Немецкая слобода” (Vācu sēta)! Gluži vienkārši tāds bija tā laika paradums – ārzemniekiem svešās pilsētās obligāti bija jāapmetas rātes norādītajās vietās.

Par senās Rīgas Krievu sētu ziņu nav daudz. Pētniekiem ir vairākas versijas, kur tieši tā varējusi atrasties. Arheologs un vēsturnieks Andris Caune darbā “Pati Rīga ūdenī” (1992) to patiešām lokalizē Trokšņu, M. Trokšņu, Aldaru un Jēkaba ielas rajonā. Nelielā Atgriežu ieliņa, kas mūsdienās beidzas ar kvadrātisku pagalmu un strupceļu, varētu būt kādreizējā ieeja Krievu sētā. Taču ielu ietvertais četrstūris ir tikai rajons, kur krievu tirgotāju dzīves vieta varēja atrasties.

Apgalvojums, ka Krievu sēta aizņēmusi teju visu kvartālu no Saeimas līdz Pulvertornim, tātad bijusi gandrīz pilsēta pilsētā, ir pilnīgi no gaisa grābts.

Pat padomju gados, kad viss, kas saistījās ar “lielā brāļa” ietekmi, tika pārspīlēts un favoritizēts, enciklopēdija “Rīga” shēmā kā potenciāli iespējamas Krievu sētas atrašanās vietas uzrādījusi trīs punktus šajā plašajā kvartālā. Tieši kurā no trim punktiem sēta atradusies, būtu grūti noskaidrot mūsdienu apbūves dēļ.

Protams, neiespējami tagad noteikt, kur viduslaikos pēkšņas nāves gadījumā apbedīja kādu Rīgā iebraukušu pareizticīgu krievu kupci vai amatnieku. Konfesionālā piederība šādu cilvēku noteikti liedza apbedīt katoļu kapos, kur pat draudzes piederībai bija liela loma.

Saistītie raksti

Arī arheoloģiski līdz šim nekas nav liecinājis par “Sputņik” piesauktajiem “krievu kauliem” Sv. Jēkaba vācu un nevācu, proti – latviešu, draudzes kapsētā.

LA.lv
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Vidusskolas vairāk grib specializēties valodās
12 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Dzeloņdrātis, kas ierobežo manu dzīvi.” Atmiņas par Baltijas ceļu un Atmodas laiku
12 stundas
Raivis Šveicars
Latvijā
FOTO: “Air Baltic” paceļ debesīs “Baltijas ceļu” 1
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Ekonomika
No šodienas “PNB bankas” klientiem sāk garantēto atlīdzību izmaksas
48 minūtes
LE
LETA
Dabā
Pēdējā diennaktī visvairāk lijis Latgalē; pa dienu būtiskus nokrišņus nesola
37 minūtes
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Izklaide ar nosaukumu “nu, valdība kritīs?”
16 minūtes
Raivis Šveicars
Ekonomika
Nākotnē maksājumi kļūs arvien ērtāki – pakustēsies, pamirkšķināsi acis… 3
12 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
“Dinamo” uzkaujas un izcīna otro uzvaru “Latvijas Dzelzceļa” kausā
9 stundas