Foto-Viļumaņu dzimtas arhīvs

Viļumaņu dzimtā mūziķi vairākās paaudzēs
 0

Tēlaini izsakoties, Viļumaņu mūziķu dzimta ir kā Latvijas Nacionālās operas sirds – trīs Aleksandri un Helēna Viļumaņi Baltajā namā savu talantu apliecinājuši par visiem kopā apmēram 90 gadu. 
Augustā slavenais diriģents Aleksandrs Viļumanis svinēs 70. jubileju. Šā notikuma gaidās ieskatīsimies mākslinieka radurakstos, ko guvām no viņa dzīvesbiedres mākslas zinātnieces Baibas Viļumanes sagatavotā CD albuma.

Reklāma
Reklāma

 

ALEKSANDRS VIĻUMANIS

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

Piedzimis 1942. gadā Preiļos, muzikālo izglītību ieguvis Latvijas Mūzikas akadēmijā sitamo instrumentu, kordiriģēšanas un opersimfoniskās diriģēšanas specialitātēs. 1962. gadā sācis strādāt Latvijas Nacionālajā operā par orķestra mākslinieku, suflieri, kormeistaru, diriģenta asistentu; 1975. gadā Aleksandrs Viļumanis iecelts par māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. Aleksandra Viļumaņa repertuārā ir 73 operu un 27 baletu nosaukumi. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dzīvesbiedre BAIBA VIĻUMANE, piedzimusi 1943. gadā Rīgā.

Baletdejotāja, pedagoģe un mākslas vēsturniece, beigusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmiju, vairāk nekā 20 gadu strādājusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā par mākslas un baleta vēstures pedagoģi. Skatuves kustības mākslā ievadījusi pazīstamus operdziedātājus, tā dēvēto Ineses Galantes paaudzi.

Dēls ALEKSANDRS VIĻUMANIS, piedzimis 1971. gadā Rīgā.

Ieguvis bakalaura un maģistra grādu pedagoģijā, patlaban mācās vokālo mākslu pie prof. G. Antipova Mūzikas akadēmijas 2. kursā, ir doktorands Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā pie prof. A. Šponas.

– Bērnībā dziedātas bērnu lomiņas B. Britena operā “Mazais skursteņslauķis”, R. Vāgnera “Tanheizerā” un N. Rimska-Korsakova “Sniegbaltītē”. Radošums ir arī viņa pašreizējā darbā akciju sabiedrībā “Radio “SWH””.

 

Tēvs ALEKSANDRS VIĻUMANIS (1910 – 1980)

Piedzimis Pavlovskā, cēlies no senas krievu muižnieku dzimtas. Jau 22 gadu vecumā Vīnes starptautiskajā vokālistu konkursā saņēmis goda diplomu; 29 gadu vecumā ar komponista Alfrēda Kalniņa atbalstu papildinājies Itālijā, Milānā pie prof. Karlo Kavalini; pēckara Latvijā bijis ievērojams baritons, vēlāk stingrs un prasīgs Latvijas Valsts konservatorijas profesors, vokālās nodaļas vadītājs un prorektors, arī Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas vokālās nodaļas vadītājs. Uz Nacionālās operas skatuves nodziedājis vairāk nekā 50 lomu.

– Romantisku meiteņu pielūgts elks, vēlāk stingrs konservatorijas profesors. Mīlēts un nīsts, godā celts un izraidīts, dzīves baudu kausā lūkojies ne vienu reizi vien, par sevi varētu teikt: “Es upes krastā stāvu izslāpis”– jo nekādi dzīves prieki nespēja lepnajam, elegantajam dziedonim aizvietot radošo degsmi, spēles un pārtapšanas prieku.

Aleksandra māte KATRĪNA VIĻUMANE, piedzimusi Sanktpēterburgā, mirusi 1944. gadā. Mācījusies mūziku gan Pēterburgas Smoļnija dižciltīgo jaunavu institūtā, gan pie slavenās krievu operdziedātājas M. Slavinas, bijusi arī pirmā mūzikas skolotāja saviem četriem dēliem, it īpaši Aleksandram; 20. gados Rīgā nodibinājusi pirmo bērnu operas studiju.

Reklāma
Reklāma

– Viņiem bija romantiska mīlestība, tā kā viens bija pareizticīgais, otrs – katolis, laulības tika slēgtas ar paša Romas pāvesta atļauju.

 

 

 

Aleksandra tēvs KĀRLIS VIĻUMANIS piedzimis Dagdā.

Izmācījies par grāmatvedi, strādājis arī uz dzelzceļa.

– Viņam bija trīs brāļi. Diemžēl viņa fotogrāfijas nav.

Aleksandra māte HELĒNA VIĻUMANE (1908 – 1996)

Ievērojama pianiste, arī pedagoģe. Ilgāk nekā jebkurš cits – 40 gadus Baltajā namā bijusi operas koncertmeistare. Skaistās un iecienītās pianistes fotogrāfija nokļuvusi pat uz žurnāla “Atpūta” vāka. Bijusi precējusies ar slaveno ērģelnieku Nikolaju Vanadziņu (1892 – 1978).

– Skaistās Helēnas vārda cienīgs, unikāls mūžs – operlomās ievadītas vairākas dziedoņu paaudzes – gan Milda Brehmane-Štengele, Arturs un Regīna Frīnbergi, Jānis Zābers, Kārlis Zariņš, gan Solveiga Raja un Sergejs Martinovs un iestudētas neskaitāmas operas – “Pīķa dāma”, “Jolanta”, “Mazepa”, “Tanheizers” u. c.