Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. marts, 2014
Drukāt

Krimas tatāru pārstāvis: Krimā ukraiņu aktīvisti tiek vajāti (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Savienības bargo nosodījumu pavadīta, Krievija tuvojas Krimas aneksijas noslēguma posmam. Marta vidū notikušajam tā dēvētajam referendumam par pievienošanos Krievijai sekojusi Ukrainas armijas bāzu ieņemšana Krimā un Ukrainas armijas izvešana no anektētās pussalas. Krievija arī sākusi Krimā izdot Krievijas pases. Ukrainas ziņu aģentūras informē, ka valsts sektorā strādājošiem jāizvēlas – vai nu kļūsti par Krievijas pilsoni, vai zaudē darbu.

Baidās par represijām


Krievijai nostiprinoties Krimā, tiek saņemtas ziņas par represijām pret cilvēkiem ar atšķirīgiem politiskiem uzskatiem un etnisko izcelsmi. Pagājušajā nedēļā netālu no Krimas galvaspilsētas Simferopoles atrastās 39 gadus vecā Rešata Ametova mirstīgās atliekas vairojušas pussalas iedzīvotāju bailes par savu dzīvību. Pēc Ukrainas robežsardzes datiem, kopš 16. martā notikušā tā dēvētā referenduma pussalu pametis aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku. Viņi baidās, ka savu politisko uzskatu vai etniskās izcelsmes dēļ viņus varētu piemeklēt tāds pats liktenis kā tatāru izcelsmes Ukrainas pilsoni Ametovu, kurš atklāti atbalstīja Ukrainas virzību uz ES. Par iespējamām represijām un viņu tiesību neievērošanu īpaši raizējas Krimas tatāri. Ukrainas ziņu aģentūras informē, ka uz Krimas tatāru māju ārdurvīm tiekot krāsotas un iegrebtas īpašas zīmes, ar kurām tiek norādīts, ka tur dzīvo tieši šīs etniskās izcelsmes cilvēki. Krimas vietējās valdības vadītāja vietnieks Rustams Temirgalijevs, kurš pats ir Kazaņas tatārs, jau dažas dienas pēc notikušā referenduma paziņoja, ka Simferopolē un citviet Krimā dzīvojošajiem tatāriem it kā “sociālajām vajadzībām” tiks atņemta zeme. Šajās dienās pussalu apmeklējušas vairākas Krievijas amatpersonu delegācijas. Krimas tatāru līderi skaidro, ka Krievijas valdības sūtņi viņiem solot politiskos amatus, finanšu palīdzību, tatāru valodas aizsardzību un lauku attīstības programmas, ja viņi atbalstīs Kremli, nevis Kijevas valdību, raksta žurnāls “The New Yorker”.

Zaudē ticību Kijevai


Nesagaidījuši Ukrainas pagaidu valdības pienācīgu reakciju Krievijas izvērstajai Krimas aneksijai, Krimas tatāri jūtas aizvien vairāk pievilti no Ukrainas valdības puses. Simferopolē dzīvojošā jurista un starptautiskās organizācijas “Fonds Krimas iedzimto tautu pētniecībai un atbalstam” prezidenta Nadira Bekirova runā var saklausīt dusmas, neapmierinātību, vilšanos. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Bekirovs atzīst, ka pēc referenduma pieaudzis cilvēku skaits, kuri pamet Krimu. Viņi baidās par etnisko tīrīšanu. Krimas tatāri vairs netic Ukrainas valdībai un vēl jo mazāk Krievijas valdībai. “Krimas tatāri neko labu no Krievijas negaida. Krievijas likumi nerūpējas par mazo tautu likteņiem un vietējiem iedzīvotājiem. Tatāru centieni cīnīties par savām tiesībām Krievijā tiks iznīcināti ar vēl lielāku spēku nekā Ukrainā. Esmu pārliecināts, ka uzradīsies daži simti amatpersonu ar Krimas tatāru izcel­smi, kuri manipulēs ar tautu un sabiedrisko domu. Taču mūsu tiesības patiesībā netiks ievērotas,” spriež Bekirovs, atzīstot, ka tatāru pēdējā cerība ir starptautiskā sabiedrība.

– Pastāstiet, kā Krimā rit ikdienas dzīve pēc tā dēvētā referenduma! Ko teic vietējie iedzīvotāji?


N. Bekirovs: – Absolūtais vairākums ir priecīgi, jo šis vairākums ir otrās paaudzes kolonisti, kuru senči šeit tika atvesti pēc Otrā pasaules kara pēc masveidīgajām Krimas tatāru deportācijām. Pagaidām nav problēmu ar ūdens un elektrības piegādēm. Ikdienas dzīve rit normālu gaitu. Veikali, restorāni un tirgus strādā kā parasti. Arī pašvaldības iestādes, kuras nav atkarīgas no Ukrainas valdības, veic savus pienākumus. Pat tiesneši un notāri dara savu darbu. Katru dienu Simferopoles centrālajā laukumā notiek pasākumi, kuros tiek svinēta pievienošanās “mātei Krievijai”. Tikmēr Krimas tatāri publiski saglabā klusumu. Krimas tatāru televīzijas kanāls “ART”, kurš pieder krievu – tatāru uzņēmējam Lenuram Islamovam, kaut sākotnēji atbalstīja Ukrainas valdību, tagad kļūst piekāpīgāks Krievijai. Iespējams, nākotnē tas kļūs pilnībā lojāls Krievijai.

– Par Krimas pievienošanos Krievijai it kā nobalsoja 97 procenti. Vai Krimas tatāri šo pasākumu boikotēja, kā tika solīts?


– Referendums tika rīkots tā, lai būtu gandrīz neiespējami noteikt tā dalībnieku sastāvu. Sagatavošanās laiks speciāli bija izvēlēts ļoti īss. Nevienai starptautiskajai organizācijai nebija ļauts piedalīties referenduma rīkošanā un novērošanā. Kaut arī valdība teic, ka referendumā piedalījās 30 procenti Krimas tatāru, es teiktu, ka 90 procenti to boikotēja. It kā demokrātiskas balsošanas rezultātā Krimas tatārus var apspiest Krimā dzīvojošais etnisko krievu vairākums. Līdzīga situācija bija Ukrainā, taču tagad represijas varētu būt krietni plašākas.

– Ko Krimas tatāri sagaida no valdības Kijevā?


– Krimas tatāri zaudē ticību valdībai Kijevā. Principā tādas nebija ne mirkli. Taču pēc Kijevas valdības absolūtās mazspējas cīnīties ar iebrucējiem un pēc Krimas apgabala atšķelšanas Krimas tatāri sapratuši, ka Ukrainas valdībai ir pa spēkam apspiest tikai un vienīgi Krimas tatāru prasības uz viņu tiesību atjaunošanu. Taču iepretim patiesi spēcīgam pretiniekam Kijeva ir bezspēcīga. Iepriekš Ukrainas valdība mūs apspieda, tāpat kā [gāztais prezidents Viktors] Janukovičs apspieda maidana protestus – ar “Berkut”, iekšlietu karaspēku, safabricētām lietām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Krimas tatāriem būs problemātiski sadzīvot ar utainajiem civilizācijas mēsliem, kuri okupējuši viņu zemi.

Draugiem Facebook Twitter Google+