Mobilā versija
+3.3°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
18. augusts, 2015
Drukāt

Lasītāja Edgara Vimbas viedoklis par bērnu vārdiem: “Iestājos par latviskumu” (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Autors- Edgars Vimba

“Latvijas Avīzē” intervijā kādreizējais Saeimas deputāts liepājnieks Jānis Lagzdiņš uz jautājumu par latvisku Latviju atbildēja: “Aizmirstiet! Latviskas Latvijas nav un nebūs.” Un kā apstiprinājumu teiktajam minēja tendenci ģimenēs bērniem dot nelatviskus vārdus (Keta, Kitija, Frederiks).

Nesen LTV1 4. studija apcerēja šo jautājumu, norādot, ka bezgala daudz nelatvisku vārdu lasāms Rīgā dažādās izkārtnēs. Izrādās, ka Ministru kabineta noteikumi to atļaujot (cik laipni!): rakstītajam tikai jābūt ar latīņu burtiem; kirilica un hieroglifi vai arābu raksts nederēs. Un tad nu lasām un priecājamies par “skupku”, “bļinu”, “koffee-inniem” u. c. To visu Rīgas apstākļos zināmā mērā var saprast, ņemot vērā, ka te dominē sveštautieši, kuriem ir vienalga, kā rakstīt, bet tikai ne latviski.

Bet pat tādā it kā latviskā Kurzemes pilsētā kā Kuldīga notiek “Live Fest” un pa ielām braukā angļu vārdiem izrotāts vilciens. Kuldīgas pašvaldība un Kuldīgas Kultūras centrs to atbalsta. Kur te var būt kāda runa par latviskumu? Kārklu anglicisma sērga pārņēmusi visu Latviju.

Un kas notiek ar valodu? Tajā lūzeri, šopingi, performances, pārtijas un citi latviešu valodā kropli veidojumi sabiedriskajos medijos “uzstājas” bez jebkādiem šķēršļiem no redaktoru puses. Nesen pat Latvijas Nacionālais teātris izliktajā afišā piedāvāja performanci (nevis izrādi) divās daļās.

Redzam, ka angliskuma sērga ienākusi arī dažādu ansambļu un pasākumu nosaukumos. Ansambļi dziesmas vairs nedzied latviski, jo modernāk un saprotamāk esot angliski. Tas vērojams arī citos gadījumos. Tepat LTV1 pavasara pusē kādā raidījumā “Ķepa uz sirds” svinēja kāda ķepaiņa dzimšanas dienu un dziedāja nevis “Sveiks, lai dzīvo”, bet “Happy Birthday to You…”

Vai tiešām tik pesimistiski? Bet ir taču ģimenes, kurās bērni iegūst latviskus vārdus, kurās neķēmojas pakaļ vārdu angliskajai izrunai. Vēl ir Dziesmu svētki.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Un kur lai es liekos ar tādu vārdu? Es neesmu stīvs, es sportoju, esmu normāls cilvēks. Man ir ļoti labi vecāki, bet kāpēc man iedots tāds vārds?
    Kad man iestādē jānosauc vārds un uzvārds – visi skatās uz mani un šņukst lupatiņā aiz smiekliem.
    Vecākiem vajadzētu padomāt par to, kā bērns varēs sadzīvot ar vārdu, kuru viņi tam iedevuši kārklu krieviskuma/vāciskuma/angliskuma apdullumā.

  2. Zinu latvišu ģimenes, kuras kā švauksti saviem bērniem liek – keni, ketijas, enriji, džordži…
    Paši latvieši iznīcina savas tautas identitāti

  3. Mūsu senčiem bija vairāk iztēles un izdomas , prata radīt daudz nosaukumu-skanīgus , atjautīgus . Švaukstu atvasēm ziedu laiki .

  4. Ar tiem vārdiemjāmeklē vidusceļš ,neder Kitijas un Keni, bet nezvai der arī Tautmīlis un Ciltvairis, taču Viktorija,Aleksandra vai Helēna ir saprotama gan Latvijā gan aiz robežām .Latvijā būs Antons ,emigrēsi būsi Entonijs un nekādu problēmu, bet Kimberliju Latvijā pat nekādi saīsināt nevar ,jo Kima arī Latvijā neko neizsaka.Latviskais Ilze cēlies no Elizabetes un tā var visu ko atrast. Man pazīstama Jekaterina ,konsekventi grib lai viņu sauc par Kati .

  5. Ko lai saprot ar “Esam atvērti”?

    Un Kleever

    Un …

  6. Jūrmalā arī kiriļicā pa pilnam reklāmu un izkārtņu.

Anna Žīgure: Kapu lieta. Latviju padara par apsmieklu (177)Latviju padara par apsmieklu, apspriežot un izmeklējot, kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie kapavietas.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ticība pensiju sistēmai – jauna reliģija

“Swedbank” šonedēļ pasākumā žurnālistiem analizēja Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm vecumdienās. Bankas veiktā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas – kā vēlamo pensijas apmēru cilvēki min 885 eiro. Taču vienlaikus aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 ballu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm. Bankas sniegtā informācija un komentāri tika apspriesti arī sociālajos tīklos, un, lūk, Ojārs Stūre savā tviterkontā raksta: “Diskusija par pensijām no sociālekonomiskas lēnām pārtop reliģiskā – daži tic, ka pensijas būs, citi ne…” Kāds Igors viņa domu paturpina: “… jāiet skaitīt lūgšanu svētdienā pie Valsts sociālās apdrošināšanas biroja.”

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+