Lasītāja Edgara Vimbas viedoklis par bērnu vārdiem: “Iestājos par latviskumu” 7
Autors- Edgars Vimba
“Latvijas Avīzē” intervijā kādreizējais Saeimas deputāts liepājnieks Jānis Lagzdiņš uz jautājumu par latvisku Latviju atbildēja: “Aizmirstiet! Latviskas Latvijas nav un nebūs.” Un kā apstiprinājumu teiktajam minēja tendenci ģimenēs bērniem dot nelatviskus vārdus (Keta, Kitija, Frederiks).
Nesen LTV1 4. studija apcerēja šo jautājumu, norādot, ka bezgala daudz nelatvisku vārdu lasāms Rīgā dažādās izkārtnēs. Izrādās, ka Ministru kabineta noteikumi to atļaujot (cik laipni!): rakstītajam tikai jābūt ar latīņu burtiem; kirilica un hieroglifi vai arābu raksts nederēs. Un tad nu lasām un priecājamies par “skupku”, “bļinu”, “koffee-inniem” u. c. To visu Rīgas apstākļos zināmā mērā var saprast, ņemot vērā, ka te dominē sveštautieši, kuriem ir vienalga, kā rakstīt, bet tikai ne latviski.
Bet pat tādā it kā latviskā Kurzemes pilsētā kā Kuldīga notiek “Live Fest” un pa ielām braukā angļu vārdiem izrotāts vilciens. Kuldīgas pašvaldība un Kuldīgas Kultūras centrs to atbalsta. Kur te var būt kāda runa par latviskumu? Kārklu anglicisma sērga pārņēmusi visu Latviju.
Un kas notiek ar valodu? Tajā lūzeri, šopingi, performances, pārtijas un citi latviešu valodā kropli veidojumi sabiedriskajos medijos “uzstājas” bez jebkādiem šķēršļiem no redaktoru puses. Nesen pat Latvijas Nacionālais teātris izliktajā afišā piedāvāja performanci (nevis izrādi) divās daļās.
Redzam, ka angliskuma sērga ienākusi arī dažādu ansambļu un pasākumu nosaukumos. Ansambļi dziesmas vairs nedzied latviski, jo modernāk un saprotamāk esot angliski. Tas vērojams arī citos gadījumos. Tepat LTV1 pavasara pusē kādā raidījumā “Ķepa uz sirds” svinēja kāda ķepaiņa dzimšanas dienu un dziedāja nevis “Sveiks, lai dzīvo”, bet “Happy Birthday to You…”
Vai tiešām tik pesimistiski? Bet ir taču ģimenes, kurās bērni iegūst latviskus vārdus, kurās neķēmojas pakaļ vārdu angliskajai izrunai. Vēl ir Dziesmu svētki.
