Laimīgie vecāki Viljams un Keita ar jaunpiedzimušo dēlu pozē fotogrāfiem, atstājot Svētās Marijas slimnīcu Londonā.
Laimīgie vecāki Viljams un Keita ar jaunpiedzimušo dēlu pozē fotogrāfiem, atstājot Svētās Marijas slimnīcu Londonā.
Foto – AP/LETA

Vindzoru dzimta zeļ 0

Anglijas patrona Svētā Džordža dienā, 23. aprīlī, Kembridžas hercogiene Keita dāvāja dzīvesbiedram princim Viljamam otro dēlu. Karaļnama hronisti to uzskata par labu zīmi, turklāt 23. aprīlī ir arī dižā angļu dramaturga Viljama Šekspīra dzimšanas diena.

Reklāma
Reklāma

Ierodas jaunā maiņa

Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Veselam
Cik bieži drīkst veikt rentgenu? Noskaidrojam! 17
Lasīt citas ziņas

Jau septiņas stundas pēc nākšanas pasaulē jaunais Kembridžas princis, kurš ir piektais rindā uz Britānijas monarha troni, parādījās tautai mātes rokās uz Svētās Marijas slimnīcas kāpnēm Londonā. Šeit piedzimuši arī Viljama un Keitas vecākie bērni – četrus gadus vecais Džordžs un divus gadus vecā Šarlote, kas tēva Viljama pavadībā bija ieradušies iepazīties ar jaunāko ģimenes atvasi. Britu prese atzīmē, ka Keita tikai septiņas stundas pēc dzemdībām izskatījās lieliski sarkanajā tērpā, kā savulaik pēc otrā dēla prinča Harija piedzimšanas 1984. gadā bija tērpusies princese Diāna, piebilstot, ka uzturēšanās slimnīcas dzemdību nodaļā maksā 10 000 mārciņu dienā. Jaundzimušais ir pirmais britu karaļnama princis, kas neapsteigs savu vecāko māsu princesi Šarloti troņa pretendentu secībā. Senie troņa mantošanas noteikumi, kas paredzēja vīriešu kārtas mantinieku priekšroku, tika mainīti 2012. gadā. Kā atzīmē bukmeikeri, jaundzimušā prinča iespējamo populārāko vārdu vidū ir Artūrs, Džeimss, Filips un Alberts. Karaliskās ģimenes trešajam bērnam reti izdodas kļūt par monarhu, un šāds gadījums vēl nav bijis pašreizējā Vindzoru karaļnama vēsturē. 19. gadsimtā karaļa Džordža III un karalienes Šarlotes trešais bērns Viljams IV kļuva par karali un valdīja no 1830. gada līdz 1837. gadam. Hanoveru dinastijas karalis kāpa tronī 64 gadu vecumā, kad nomira viņa vecākais brālis Džordžs IV, neatstājot mantiniekus. Viljams kļuva par troņmantnieku 62 gadu vecumā, kad nomira viņa vecākais brālis Jorkas hercogs Frederiks.

Princis Čārlzs pussoli no troņa

Septiņdesmit gadus vecais princis Čārlzs paudis sajūsmu par jaunākā mazdēla piedzimšanu, kā vienīgo problēmu atzīmējot iespējamās grūtības tikt līdzi jaunajiem. Princis Čārlzs jau 66 gadus ir troņmantnieka statusā, bet karaliene Elizabete II, kura 21. aprīlī svinēja 92. dzimšanas dienu, negrasās atkāpties. Kā raksta avīze “The Sun”, karaliene atzīmēja jaunākā mazmazdēla piedzimšanu ar izjādi Vindzoras rezidencē. Pagājušajā nedēļā Londonā notika Britu Sadraudzības valstu samits, kurā pēc šīs organizācijas galvas karalienes Elizabetes II priekšlikuma par Sadraudzības vadītāju tika izraudzīts princis Čārlzs. Analītiķi uzskata, ka “mūžīgais troņmantnieks” Čārlzs, kurš pēdējos gados aizstājis karalieni vairākos oficiālos pasākumos, ir pussoli no troņa. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka princis Viljams ir populārāks par tēvu, taču visam savs laiks.

CITI ŠOBRĪD LASA