Foto – Uldis Pāže/Saeima

Vineta Poriņa: Izraut Latviju no drošības pelēkās zonas 0

31. maijā Rīgā notika konference “EDSO Drošības kopiena no Vankūveras līdz Vladivostokai: realitāte vai ilūzija?”. Konferenci organizēja šī raksta autore – Vineta Poriņa kā EDSO Parlamentu asamblejas (PA) Latvijas delegācijas vadītāja sadarbībā ar EP deputāti Inesi Vaideri un Austrumeiropas politikas pētījumu centru. 


Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 13
Lasīt citas ziņas

Diskusijas par drošības kopienu 21. gadsimtā – drošības jaunu apdraudējumu uztveri un izaicinājumiem – starptautiskajā līmenī notiek jau gadiem. Šī konference bija pirmais mēģinājums debatēt par to arī Latvijā, iesaistot akadēmiskās vides pārstāvjus un politiķus un viņu idejas iekļaujot daudz plašākā starptautiskā kontekstā. Konferences programmā bija trīs aspekti. Pirmais – Latvijas vēsturnieku darbs totalitāro režīmu nosodīšanā. Otrais – Eiropas Parlamenta diskusijas par totalitāro režīmu nosodīšanu un vienotas Eiropas vēstures izpratnes veidošana. Trešais – apvienojot iepriekšminēto ar EDSO dimensiju 21. gadsimtā, kur ļoti nozīmīgu vietu ieņem nemilitārā drošība, jaunie draudi, t. s. maigā vara, kā arī jautājums par vēsturisko samierināšanu starp dažādām Eiropas valstīm un tautām. Konferences debates apliecināja, ka “maigā vara” kļūst par nozīmīgu apdraudējumu un destabilizējošu faktoru, jo apšauba valsts tiesisko pēctecību, Latvijas konstitucionālos pamatus. Šādā veidā “maigā vara” tiecas mainīt drošības arhitektūru, kas izveidojās pēc Aukstā kara, atjaunojot ietekmes sfēras un dalījuma līnijas.

Latvijas sašķeltās izglītības un mediju lauks šobrīd ir Krievijas “maigās varas” poligons, kas veicina sabiedrības segregāciju, un tie ir drošības riski.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijai jāaktivizē sadarbība starp Saeimu, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju, Prezidenta vēsturnieku komisiju, Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisiju, EP, kā arī visu ieinteresēto akadēmisko aprindu pārstāvjiem, lai kopīgā darbā apliecinātu Latvijas valsts tiesiskās pēctecības principu.

Tiesiskās pēctecības jautājumu nepietiekami konsekventā aizstāvēšana valstiskā līmenī atstāj Latviju drošības pelēkajā zonā, ES un NATO nomalē. Tieši tāpēc ir vajadzīgs aktīvāks kopējs darbs, atkārtotas konferences, balstoties uz jau notikušās konferences pozitīvo piemēru.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.