Brīvības piemineklis.
Brīvības piemineklis.
Foto-LETA

Juris Lorencs: Latvijas kā iespējamā galamērķa globālajā darba meklētāju vēlmju listē nav 37

Bēgļi – viena no visvairāk apspriestajām tēmām Latvijas sabiedrībā pēdējo nedēļu laikā. Tiek zīmētas gluži vai apokaliptiskas nākotnes ainas ar mošejām Doma laukumā un čadrās tērptām sievietēm Rīgas ielās.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Uzņemot 250 bēgļus, kas patiesībā ir visai niecīgs skaits, Latvija izdarīs solidaritātes žestu, ko no mums gaida Eiropa. Un te es vēlētos nomierināt lasītājus – gandrīz visi pie pirmās izdevības aizbrauks uz Rietumiem, jo viņus interesē ne vien miers un drošība, ko Latvija patiešām spēj dot, bet arī kaut neliela labklājība, ko savukārt nespēj nodrošināt mūsu sociālo pabalstu graši. Bēgļi dosies uz bagātākām vietām, kur viņus gaida jau iedzīvojusies un vietējos apstākļus zinoša tautiešu komūna. Šengenas zonas valstīs dzīvo miljoniem lielas arābu, turku un kurdu kopienas, netrūkst arī indiešu, pakistāniešu, ķīniešu, vjetnamiešu un izceļotāju no “melnās Āfrikas”. Kā rāda līdzšinējā pieredze, Latvijā parasti paliek vien tie, kuri šeit ieprecas.

80. gadu beigās Latvijā dzīvoja vairāki tūkstoši Pievolgas vāciešu, kas mūsu zemē bija ieradušies no izsūtījuma vietām Kazahstānā un Sibīrijā. Šodien viņi visi jau sen atrodas Vācijā. Krievi no Latvijas turpina aizbraukt ne jau tādēļ, ka viņus te kāds apspiež vai diskriminē. Iemesls pavisam prozaisks – pat pašreizējās krīzes un rubļa devalvācijas laikā algas Krievijas lielpilsētās ir augstākas nekā Rīgā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aizvadītajos pāris gados esmu runājis ar daudziem cilvēkiem Indijā, Etiopijā, Ganā, Marokā, Moldovā un Ukrainā, kuru lielākais sapnis ir nokļūt Rietumos – Eiropā, Amerikā vai Austrālijā. Protams, tie nebija potenciālie bēgļi šā vārda burtiskajā izpratnē, viņu vienīgais apdraudējums (līdzīgi daudziem jauniešiem Latvijā) bija bezdarbs un nabadzība. Un neviens no viņiem neplānoja iztikt no sociālajiem pabalstiem, visi vēlējās strādāt – varbūt pat “par melno”, ar naudu “aploksnē”, bet tomēr strādāt. Latvijas kā iespējamā galamērķa šajā globālajā darba meklētāju vēlmju listē nav. Modernajā pasaulē pietiek ar pāris datora klikšķiem, lai pārliecinātos, cik atšķirīgas ir minimālās algas Latvijā, Norvēģijā vai Anglijā.

Vēl viens mīts – līdz ar bēgļiem Latvijā tikšot ievazāts islāma fundamentālisms. Bet radikālā islāma idejas dzimst ne jau to cilvēku galvā, kuriem rūp ikdienas iztika, bet gan dažās reliģiskās skolās vai ļoti bagātu cilvēku aprindās, kā tas bija Osamas bin Ladena gadījumā. Atcerēsimies – Ļeņins pēc savas izcelšanās bija muižnieks, bet Staļins studēja priesteru seminārā. Pēdējā laikā jauns radikālisma avots ir islāma reliģiju pieņēmušie eiropieši. Vēlēdamies būt svētāki par Romas pāvestu, tieši viņi propagandē neiecietību vai pat dodas karot “Islāma valsts” armijā.

Patiesībā tas, kas šodien visvairāk apdraud Latviju, ir nevis bēgļu ierašanās, bet mūsu zemes iztukšošanās. Budžeta samazinājums, kas nākamgad draud teju vai visām ministrijām, nav tikai pasaules saimnieciskās krīzes, Ukrainas konflikta vai Krievijas sankciju sekas. Latvija beidzot pavisam tieši sāk izjust cilvēku, pirmām kārtām jau jaunatnes, aizbraukšanas sekas. Iespējams, esam jau iekļuvuši lejupejošā spirālē, no kuras izkļūt būs ļoti grūti. Izveidojusies negatīva atgriezeniskā saite, jo aizbraucēju atstātais tukšums jau pats par sevi likvidē vēl esošās darba vietas tirdzniecībā un pakalpojumu jomā. Samazinās lauku un mazpilsētu veikalu, frizētavu, kafejnīcu, benzīntanku apgrozījums un tātad arī valstij maksātie nodokļi. Iespējams, ar laiku situācija nostabilizēsies, bet tā jau būs pavisam cita Latvija un vismaz man diezgan sveša zeme.