Lestenē aicina nepieļaut leģionāru apmelošanu un nekautrēties no savas vēstures 5
Saulei mijoties ar sniegputeni, spītējot vējam, vakar leģionāru piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos piedalījās vairāki simti dalībnieku, kas bija ieradušies no visas Latvijas gan organizēti autobusos, gan individuāli. Pārsvarā pieminēt kritušos bija atnākuši vecākā un vidējā gadagājuma cilvēki, tomēr netrūka arī jauniešu.
Runātāju Lestenē teiktajā atkal un atkal tika pieminēti leģionāru nopelni, atzīmējot, ka kritušie karavīri tiek netaisni apmeloti, un velkot paralēles ar Krievijas agresiju pret Ukrainu mūsdienās. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija uzsvēra, ka latviešu puiši iesaistījušies leģionā, ”lai aizstāvētu savu tautu”: ”Viss, kas saistīts ar mūsu kaimiņa melu un ļaunuma impērijas darbību, bija bīstams cilvēcei. Mēs to pieredzam arī šodien. Šajā saspringtajā starptautiskajā atmosfērā paliekam cerībās, ka mūsu lielais kaimiņš, kas ir lielās ļaunuma impērijas mantinieks, neizmantos spēku un mēģinās saprast, kā ir jādzīvo pasaulē.”
Klausītāju simpātijas raisīja kultūras ministres Daces Melbārdes uzruna: ”Latvijā Otrā pasaules kara sekas skaudri izjūtam vēl šajās dienās, kad Latvijas valstiskumam nelojāli spēki sagroza mūsu vēsturi, gāna bojāgājušo karavīru piemiņu un apmelo vēl dzīvus palikušos latviešu karavīrus, kas leģiona rindās cīnījās par savu Tēvzemi. Mēs varam un drīkstam pret to iestāties, apgūstot zināšanas un izzinot mūsu vēsturi, pārtraucot izpārdot mūsu zemi un sakopjot to kā pienākas, saglabājot savu valodu un kultūru, stiprinot mūsu tautas spēku un saliedētību. Plaukstoša Latvija un sevi cienoša nācija ir vērtības, par kurām savas dzīvības atdeva arī te, Lestenes Brāļu kapos apglabātie karavīri. Godāsim viņu piemiņu.”
Arī Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs vērsās pret leģionāru nomelnošanu: ”Es galīgi nevaru saprast to, kādēļ pie Brīvības pieminekļa stāv cilvēki, kas svešā valodā mūs kaunina. Kādēļ viņiem pie krūtīm ir piesprausta pavisam citas valsts simbolika? Ja mēs turpināsim tādā veidā tulkot savu vēsturi, nonāksim pie tā, kā ir Ukrainā, kad viena valsts var pateikt: te ir mani pilsoņi; es tos aizstāvu, un tādēļ te būs šāda kārtība. Galvenais ir nekautrēties no savas vēstures un būt lepniem par saviem vīriem, tēviem un vectēviem. Cienīsim savus kritušos un savu valsti.”
Nacionālās apvienības deputāti un politiķi Lestenē bija ieradušies lielā skaitā un visi reizē arī nolika ziedus pie pieminekļa, Raivim Dzintaram uzsverot, ka par savu valsti jācīnās pastāvīgi, ik dienas un nav jābaidās no katra ”rūciena”. Pēc nacionāļu runas publikā dzirdēja ”malači” un nosodošu murdēšanu par ”Vienotības” pārstāvju trūkumu pasākumā. Tomēr Eiroparlamenta deputāts Kārlis Šadurskis (”Vienotība”) Lestenē bija. Viņš uzsvēra, ka necilvēcīgs bijis kā nacistu, tā PSRS komunistiskais režīms, turklāt komunisms izrādījies vēl briesmīgāks par sakauto nacismu. Kā redzams Ukrainā, ”komunisms savus augļus grib plūkt vēl šodien”: ”Mēs nezinām, kas var būt pēc tam, ja civilizētā pasaule visa kā viens nenostāsies pret ”ļaunuma impēriju” un tās šodienas realitāti.”
Karavīru piemiņas ceremonija notika ārpusē pie memoriāla, kamēr padomju laikā postā aizlaistās Lestenes luteriskās baznīcas iekštelpās vēl daudz darāmā. Publikā redzēja arī bijušo tieslietu ministru Jāni Bordānu. Pasākumā uzstājās koris “Tēvija”. Vairums ļaužu bija piesprauduši pie krūtīm Latvijas karoga sarkanbaltsarkanās lentītes. Liepājnieki izmantoja arī savas pilsētas karoga sarkano un zaļo krāsu. Lielākais vainagu un ziedu daudzums gūla pie centrālā Mātes Latvijas tēla. Daudzi ievietoja ziedus sienās, kurās iegravēti ap 18 tūkstoši kritušo leģionāru vārdi. Tulpes, narcises, pūpolu saišķi. Ar sarkanbaltsarkanām lentītēm un bez. Vieni klausījās runātājos, citi brida pa sniega piepūstajām ejām starp apbedījumiem. Pēc ziedu daudzuma varēja spriest, ka īpašu piemiņu izpelnījušās leģiona medmāsa Mirdza Bērziņa un māsiņa, kuras vārda vietā diemžēl rakstīts ”Nezināma”. Lestenes kapulaukā netrūkst kapa plākšņu ar tādu atzīmi. Tieši uz tādām gulst ziedi, kamēr daudzu zināmu karavīru kapi paliek bez.
Bijušais 15. divīzijas leģionārs Imants teic, ka viņa cīņu biedru vairums palikuši Vācijā ”pa krūmiem izmētāti”. Viņu vārdu Lestenē nav. Imanta kungs kara beigas sagaidījis pie Berlīnes: ”Es biju tas jaunākais – 1925. gads. Man tagad ir 89 gadi, bet te jau ir arī veči, kam pāri 90.” Lestenē dus arī tie leģionāri, kas pēc kara turpināja cīņu par saviem ideāliem nacionālo partizānu rindās. Laimas kundze atnākusi nolikt ziedus savam krusttēvam Ernestam Zeņķim. Nav zināms, kur dus viņa pīšļi, vien tas, ka Ernests kritis 1949. gadā kā nacionālais partizāns kaut kur Kurzemes mežos. ”Mana tēva vārds ir ierakstīts tur tālāk, bet tēvs paglabāts Vācijā,” nosaka kundze.
Šobrīd Lestenes Brāļu kapos ir apbedīti 1122 kritušie leģionāri. Viņu skaits pamazām aug. Lielākā daļa iežogotā kapu lauka jau aizpildīta, bet pasākumā sastaptais Brāļu kapu komitejas vadītājs Eižens Upmanis teic, ka tiem karavīriem, kuri nākotnē varētu tikt izcelti no aizmirstības un pārapbedīti Lestenē, vietas pietiks.
