Latvijā
Politika

“Viņi dzīvo nāves bailēs no Krievijas.” Baltijas valstīs esot ASV īpašo uzdevumu vienības 16


ASV Armijas 2.kavalērijas pulka karavīri, kuri operācijas “Atlantic Resolve” laikā ir ieradušies Latvijā, pie bruņutransportiera Ādažu bāzē. 2015.gada janvāris
ASV Armijas 2.kavalērijas pulka karavīri, kuri operācijas “Atlantic Resolve” laikā ir ieradušies Latvijā, pie bruņutransportiera Ādažu bāzē. 2015.gada janvāris
Foto – LETA

Papildināts viss teksts

Baltijas valstīs ir izvietotas ASV Īpašo uzdevumu spēku vienības, lai palīdzētu mācībās un uzlabotu reaģēšanas spējas valstīs, kur ir mazas armijas, bet lielais bailes no Krievijas radītā apdraudējuma, kā arī stiprinātu ASV spējas atklāt Krievijas centienus destabilizēt situāciju, raksta avīze “The New York Times” (NYT).

“Viņi dzīvo nāves bailēs no Krievijas,” avīzei paudis Pentagona Īpašo operāciju štāba priekšnieks ģenerālis Reimonds Tomass, kurš nesen apmeklējis Baltijas valstis. NYT norāda, ka viņš atzinis, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nelielo bruņoto spēku pārstāvji atklāti runā par savām bailēm no Krievijas un “izmisīgi vēlas mūsu kā līdera palīdzību”.

Tādēļ, kā NYT paziņojis ģenerālis, ASV specvienību karavīri nepārtraukti atrodas Baltijas valstīs, kur sadarbojas ar vietējiem īpašo spēku karavīriem. Amerikāņi atveduši modernu izlūkošanas tehnoloģiju un viņiem ir plaši izlūkošanas informācijas avoti. Baltijas valstis labi izprot Krievijas konvencionālo militāro spēku, kā arī to, ka Maskava arvien biežāk izmanto informācijas un kibertelpas instrumentus, lai vājinātu Rietumu atbalstītās valdības, teikts NYT publikācijā.

Ģenerālis Tomass NYT norādījis, ka pēdējo mēnešu laikā ASV īpašo spēku karavīri ir klusi, bet apzināti izvietoti Baltijas valstīs. Viņš piebildis, ka Krievija zina par amerikāņu klātbūtni.

Pagaidām gan nav skaidrs, cik lielu atbalstu šādai ASV Aizsardzības ministrijas iniciatīvai paudīs jaunievēlētais prezidents republikānis Donalds Tramps, jo viņa mērķis ir uzlabot attiecības ar Krieviju. Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps solīja, ka ASV palīdzību saņems tikai tās valstis, kas izpildījušas savas saistības pret NATO. Pēc ievēlēšanas gan šķiet, ka Tramps savu pozīciju ir mīkstinājis, konstatē NYT.

ASV Īpašo operāciju spēku izvietošana Baltijas valstīs ir daļa no plašākas sabiedroto militārās stratēģijas Krievijas agresijas savaldīšanai, norāda NYT.

Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins aģentūrai LETA teica, ka Latvijas AM nekad nav slēpusi vai īpaši izcēlusi faktu, ka operācijā “Atlantic Resolve” ASV uz Latviju sūtījusi dažādu spēku veidu karavīrus un viņu vidū uz mācībām ieradušies arī īpašo uzdevumu spēku karavīri, taču konkrētu skaitu Galkins neminēja.

Galkins nekomentēja kādas tehnoloģijas un bruņojums bijis līdzi īpašo uzdevumu spēku karavīriem.

Šobrīd Latvijā uzturas ASV 173.brigādes karavīri, taču starp viņiem īpašo uzdevumu spēku kaujinieku nav, norāda AM. Iepriekšminētās brigādes karavīrus drīzumā nomainīs cita ASV vienība.

Arī Lietuvas Aizsardzības ministrijas preses sekretāre Asta Galdikaite apstiprināja, ka uz Lietuvu nosūtīti ASV īpašo uzdevumu spēku karavīri.

“ASV Īpašo operāciju spēku spēku karavīru klātbūtne Lietuvā ir viens no atturēšanas pasākumiem un ilgtermiņa sadarbības ar ASV spēkiem paveids. Pēc ierašanās reģionā pēc mūsu ielūguma viņi paliks, cik vien ilgi to prasīs drošības situācija reģionā,” aģentūrai BNS teica Galdikaite.

Igaunijas Aizsardzības ministrija atteicās atklāt sīkāku informāciju par ASV īpašo spēku aktivitātēm Igaunijā.

“Tiešā militārā sadarbība starp Savienoto Valstu Īpašo operāciju spēkiem un Igaunijas Aizsardzības spēkiem ir turpinājusies vairākus gadus un turpināsies arī nākotnē. ASV Īpašo operāciju spēku konkrētas aktivitātes šeit un to vienības lielums nav publiska informācija,” aģentūrai BNS teica Igaunijas AM preses dienesta pārstāvis.

ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess NYT uzsvēris, ka jaunā stratēģija ir uzlabojusi ASV spēku “ātrumu, kādā tie atpazīst” Krievijas aktivitātes. “Liela nozīme ir atrasties uz vietas un izjust, kas notiek,” viņš NYT sacīja telefonintervijā.

Izlūkošanas dati tiek nosūtīti arī plānošanas centram Vašingtonā. Oktobrī notika trīs dienu konfidenciālas simulācijas mācības, kurās tika izspēlēti četri iespējami scenāriji Latvijā, kuros Krievija izmantotu bezpilota lidaparātus, kiberuzbrukumus un manipulācijas medijos, vēsta laikraksts.

NYT atgādina, ka Krievija jau kopš padomju laikiem izmanto dezinformācijas taktiku. Kā piemēru NYT min martā notikušās mācības Lietuvā, kurā tika izspēlēts piesārņojums ar nezināmu ķīmisku ieroci no kuģa. Kādā emuārā parādījās informācija, ka draudi ir īsti un pieci cilvēki jau miruši, un Lietuvas amatpersonas slēpjot patiesību.

Lai gan stāsts bija izdomāts, tas nonāca Lietuvas ziņu portālos, kas raksta krievu valodā, kā arī pret valdību noskaņotās grupās sociālās saziņas vietnē “Facebook”.

Lietuvas Valsts drošības departamenta direktors un bijušais Lietuvas Īpašo operāciju spēku komandieris Darjus Jaunišķis NYT norādījis, ka “Baltijas valstīs mēs piedzīvojam propagandas lavīnu pret mūsu valstīm”, kuras mērķis esot graut šo valstu politisko un sociālo vienotību, radīt neuzticību institūciju un sabiedrības starpā, kā arī “pat atņemt mūsu valstiskumu”.

Jūlijā, kad NATO samitā Varšavā tika izlemts par daudznacionālu NATO bataljonu izvietošanu Polijā, kāds cits emuārs it kā citēja augsta ranga Lietuvas ģenerāli sakām, ka NATO spēku bāzēšana valstī “apdraud NATO un Krievijas attiecību stabilitāti”. Tādi izteikumi ir raksturīgi Krievijas propagandai un ātri nonāca Krievijas ziņu vietņu uzmanības lokā. Lietuvas ģenerālis noliedza, ka ir ko tādu teicis, raksta NYT.

ASV jau kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas rotācijas kārtībā operācijā “Atlantic Resolve” nodrošina pastāvīgu savu karavīru klātbūtni Baltijā. ASV spēki Latvijā nereti rotācijas kārtībā nodrošinājuši arī smagās bruņutehnikas klātbūtni. Tāpat ASV uz Latviju iepriekš bija atvedušas arī helikopterus.

Reaģējot uz Ukrainas Krimas pussalas aneksiju un cita veida Krievijas militārās agresijas palielinājumu ASV un citi NATO sabiedrotie pastiprināja militārās mācības Baltijas reģionā, turklāt pavasarī katrā no trim Baltijas valstīm un Polijā ieradīsies 800-1200 karavīru bataljons no kādas NATO dalībvalsts.

Avīze raksta, ka Baltijas valstīs īpaši lielu satraukumu radīja Krievijas lēmums rudenī Kaļiņingradas apgabalā izvietot ballistiskās raķetes “Iskander”. Krievija gan uzstāja, ka bažām nav pamata, jo raķešu pārvietošana esot ierasta prakse, atgādina NYT.

Laikraksts piebilst, ka pagājušajā nedēļā Baltijas valstis apmeklēja trīs ASV senatori, lai apliecinātu ASV apņēmību arī turpmāk gādāt par drošību reģionā.

Arī pašas Baltijas valstis kopš Ukrainas krīzes sākuma ir stiprinājušas savu aizsardzību. Ir palielināti aizsardzības budžeti, veikti plaši bruņojuma iepirkumi, kas tiks turpināti, vēsta NYT.

Avīze pievērš uzmanību tam, ka Londonā bāzētā izpētes kompānija “IHS Markit” aplēsusi, ka Latvijas un Lietuvas aizsardzības budžeti kopš 2014.gada ir visstraujāk augošie pasaulē.

NYT īpaši norāda uz Igaunijas centieniem nostiprināt zemessardzes institūcijas, kas ļautu palielināt valsts aizsardzības spējas krīzes gadījumā. Savukārt Lietuva ir modernizējusi civilās aizsardzības rokasgrāmatu, kā arī ir atjaunojusi obligāto militāro dienestu, raksta avīze.

LA.lv