Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. novembris, 2012
Drukāt

Viņi visi no vienas sugas…

Foto - LETAFoto - LETA

“– Bez pārvēršanās nekas nebūs, viņā vairs nav ne kripatas enerģijas. Jādabū kāds zutis, kurš grib pārvērsties Nesā. – Tu domā, kāds no viņiem grib? – Un kā vēl. Viņi visi ir tikpat kā no vienas sugas – Ness, zuši, čūskas… Un kurš gan mazāks negrib pārtapt lielākā.”

 

Ja kāds neatpazina, tas ir dialogs no pazīstamā latviešu animatoru darba “Ness un Nesija” (pēc Vika grāmatas “Zemūdens bara lielā diena”), kurā romantiski skaidroti dabas likumi un tas, kāpēc lielākas zivis apēd mazākās. Minētais dialogs gan daudz labāk iederētos kādā politiskā brošūriņā, kurā apstāstīta mūslaiku Latvijas partiju sistēma un attīstība. Atšķirībā no zemūdens pasaules te tiešām vairāk vai mazāk darbojas brīvprātības princips, jo “pārvēršanās” daudzām partijām nereti ir dzīvības un nāves jautājums. Jūtot spēku izsīkuma pazīmes, labāk jau laikus izrādīt, ka esi gatavs nelielam politiskā kanibālisma aktam, jo tā ir vienīgā iespēja turēties pie ierastā dzīvesveida. Pārsteidzošākais gan ir cits – cik eleganti šādām partijām parasti izdodas iekļauties lielākajā veidojumā, pat neskatoties uz to, ka sludinātās vērtības un idejas iepriekš it kā bijušas atšķirīgas. Izskaidrojums tam ir zināms. Viņi visi “tikpat kā no vienas sugas” – svarīgāks par citiem principiem ir vēlēšanās tikt (vai noturēties) pie varas.

Izziņots, ka 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā ar kopīgu sarakstu piedalīsies “Saskaņas centrs” un partija “Gods kalpot Rīgai!” (“GKR”). Apvienības veidotāji smaidīgi skaidro, ka šāds solis ir likumsakarīgs – abām partijas jau šobrīd izveidojusies visu laiku veiksmīgākā sadarbība galvaspilsētas pārvaldē. Turklāt tas notiek, neizrādot ne mazākās politiskās greizsirdības pazīmes, kas Latvijā bieži negadās. Tieši pretēji – savstarpējā uzticība ir tik liela, ka “GKR” līderim Andrim Amerikam pat ļauts vairot publicitāti krievvalodīgajos medijos, kur monopoltiesības uz vienīgās pozitīvās partijas tēlu izsenis piederējušas Nilam Ušakovam un “Saskaņai”. Vēl vairāk – Ameriks ir pozitīvi atrādīts pat “SC” partijas izdevumā “Tava Rīga”, un tas jau ir gandrīz fenomens – tērēt naudu cita politiskā spēka līdera reklamēšanai. Skaidrs, ka tā nav kaut kāda akla mīlestība un katram ir savs aprēķins.

Arvien ticamāka šķiet versija, ka “GKR” veidota kā “Saskaņas” latviskā filiāle, jo līdzšinējā Ušakova un Urbanoviča taktika latviešu vēlētāju piesaistīšanai izrādījusies nesekmīga.

Protams, šāds darījums nebūtu tik viegli iespējams, ja abiem partneriem būtu stingrāki politiskie principi, bet pašreizējā variantā – nekādu problēmu.

A. Amerikam personīgi un viņa iepriekš pārstāvētajām partijām ir ļoti liela pieredze politiskajā “pārtapšanā”. Nav jāskatās atpakaļ tālā pagātnē uz komjaunatnes vai Jaunatnes progresa savienības posmu, bet uz pavisam nesenu laiku, kad A. Ameriks bija radis drošu patvērumu Šlesera vadītajā Latvijas Pirmajā partijā. LPP ilgāku laiku pati jutās kā liela zivis, kas, aprijot citas novājējušas radībiņas un ik pa laikam veicot sīkus kosmētiskus uzlabojumus, saglabāja politiskajai izdzīvošanai nepieciešamo enerģiju. Partijai bija laba apetīte, bet tā nebija īpaši izvēlīga – ko tur daudz šķirot, tāpat viss vēderā pārstrādāsies. Kristīgās vērtības sludinošā LPP veiksmīgi notiesāja liberālo “Latvijas ceļu”, savāca bariņu bijušo sociāldemokrātu un citu veidu demokrātu un pat aizkoda gabaliņu no pārtikušu konservatīvismu sludinošās Tautas partijas. Galu galā ar visu savu apetīti tā tomēr izrādījās vēlētājiem nevajadzīga un, bezspēka mākta, paziņoja par pašlikvidēšanos. Tomēr godīgāk būtu teikt, ka pārtapa par partiju “Gods kalpot Rīgai!”, kurā gan vairs nav agrākā spilgtā tēla – Šlesera, bet tāds arī vairs nav vajadzīgs.

Kas tad pašlaik raksturo šo partiju? Tā neizvirza augstus mērķus un necenšas piešķirt sev kādu raksturojumu, jo tas viss tikai varētu traucēt. Paziņojot par partijas dibināšanu, tika pateikts atklātā tekstā –

nebūsim liela partija, kas izvirzīs ambīcijas valsts mērogā, nebūsim labēji, nebūsim kreisi, pat ne centriski (kas tradicionāli ir vispopulārākais apzīmējums mūsu politisko spēku pašraksturojumā), nebūsim latviski, nebūsim krieviski, nebūsim viena cilvēka partija. Bet kas tad būsim? Amerika kungs un viņa partneri piedāvāšot “rīdzinieku ideoloģiju”.

Piekritīsiet, ar šādu gludenu pašraksturojumu un noskaņu ir izdarīts viss, lai partija varētu viegli ieslīdēt jebkurā apvienībā un koalīcijā, kur tikai to ņemtu pretī. Un zināms taču, ka “Saskaņa” ņems.

Protams, uz citu partiju nespējas fona (tās nav spējušas ne vienoties par sadarbību, ne nosaukt savus Rīgas mēra amata kandidātus) Ušakova un Amerika izredzes var vērtēt kā diezgan labas. Bet vēl ir jautājums, vai labas Ušakova izredzes nozīmē arī labas Amerika izredzes. Vispārzināms fakts, ka “SC” vēlētāji parasti cītīgi izsvītro no saraksta kandidātus ar latviskiem vārdiem un uzvārdiem, tā apgāžot partijas līderu svētulīgos apgalvojumus, ka viņi pārstāv arī ļoti daudzu latviešu balsis. Tad nu varēs redzēt, kas paliks pāri no “GKR” latviešiem, kad tiem pāri būs pārgājis “SC” vēlētājs. Ļoti ticams, ka ar augstu numuru sarakstā ieliktais un krievvalodīgajā presē labi izreklamētais A. Ameriks pats domē droši vien iekļūs, taču tādas aktīvas personas kā Eiženija Aldermane, Jānis Šmits, Ainars Baštiks, Dainis Turlais u. c. necik droši justies nevar. Kā paveiksies…

Kas attiecas uz citām partijām, tad tām varētu atgādināt vēl vienu citātu no multfilmas “Ness un Nesija”: “Pie mums visi gribēja būt barveži. Katrs vilka uz savu pusi, un tas mūs pazudināja.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+