Pasaulē
Citur

Franks Gordons: Viņiem vajag “15 Krimas”0

Foto: Itar-Tass/Scanpix/LETA

Vladimira Putina prezidentūras pēdējais sešu gadu termiņš beidzas 2024. gadā, un rodas jautājums, vai arī Krievijā, tāpat ka dažās “pēcpadomju” jaunvalstīs, tiks grozīta konstitūcija, lai paildzinātu “nācijas līdera” valdīšanu.

Šai sakarā ievērību pelna Henrija Meijera, Iļjas Arhipova un Stepana Kravčenko apcerējums, ko publicējis amerikāņu “Bloomberg”. Viņi atsaucas uz Nursultana Nazarbajeva rūpīgi iestudēto varas grožu nodošanas manevru un norāda, ka Kremlī daudzi prātojot, vai Putinam nederētu pārņemt to, kas ticis “iestrādāts” Kazahstānā.

Taču atšķirība ir tā, ka varētu uzliesmot cīniņš starp dažādam “frakcijām” Kremļa galmā.

Politiskais un personiskais risks Putinam būtu par lielu. Viņš līdz šim nav devis ne mazāko mājienu, kurš varētu būt “mantinieks”, un vairākkārt uzsvēris, ka negrasās grozīt konstitūciju. Taču tas neatturēja Krievijas Valsts domes priekšsēdi Vjačeslavu Volodinu no pareģojuma, ka jau šā gada decembrī esot iespējama “konstitūcijas reforma”.

Esot arī iespējams, ka Putins, prezidenta pilnvarām beidzoties, uzticētu Valsts padomei vai Drošības padomei – institūcijām, kuru priekšgalā viņš atrodas, – nodrošināt stabilitāti valstī. Tātad tomēr Kazahstānas variants? Apcerējuma autori ir skeptiski: viņuprāt, varas struktūra Krievijā ir pārāk sarežģīta un pretišķības “galmā” pārāk sīkstas.

Tikmēr stabilitāte stipri iedragāta vienā no “federācijas subjektiem” – Jakutijā jeb Sahas republikā.

Tas ir apmēros milzīgs novads Sibīrijas ziemeļaustrumos, ar zeltu un dimantiem pārbagāts. Šī novada pamatiedzīvotāji – jakuti – valodas ziņā ir turciskas cilmes, bet pēc konfesijas pareizticīgie, un uzvārdi lielākoties krieviski. Šajā novadā un īpaši galvaspilsētā Jakutskā satraukumu un nemieru izraisījuši islāmticīgie migranti no Vidusāzijas, īpaši no Kirgizstānas, kuri rīkojoties kā mafija, sagrābjot gan augļu un dārzeņu tirdzniecību šajā skarbajā ziemeļzemē, gan taksometru pakalpojumus.

Jakutskā notika mītiņš, kura dalībnieki prasīja “padzīt svešiniekus” un draudēja sarīkot grautiņus. Autonomās Jakutijas vadītājam Aisenam Nikolajevam nācās nomierināt satrauktos prātus un uzdot policijai apsargāt mošejas, lai novērstu asinsizliešanu.

Sakarā ar Krimas aneksijas piekto gadskārtu visā Krievijā “no augšas” tika organizēti patriotiski mītiņi, un vaiga sviedros rosījās Putina “jaungvardieši”, aicinot tautu masveidā jūsmot. Taču, kā ziņo “Novaja gazeta”, atsaucība bijusi gausa, laukumi pustukši, ansambļu priekšnesumi nevilināja. Ja neskaita dzīrojošo eliti Maskavā un Pēterburgā, Krievijas plašumos un dziļumos apātija pāraug murdoņā, kas var izvērsties dārdoņā. Šī vārdu spēle atbilst situācijai.

To, ko Kremlī neuzdrošinās skaļi izteikt, nu izkliedz pareizticīgais staļinists Aleksandrs Prohanovs, kurš atgādina, ka “krievu tautai atņemta itin prāva tās daļa un tā izbārstīta tuvējās, dīvainā kārtā dzimušās valstīs”.

Saistītie raksti
Un krievu tauta garīgi atdzims tikai tad, “ja tai radīsies nevis viena Krima, bet piecpadsmit Krimas, pēc padomju republiku skaita”.

“Sīrijas lūzums” nelīdzēja, un ar kādu gan “jaunu Krimu”, ar kādu avantūru lai sapurina krievu tautu, atkal novedot to līdz ekstāzei? Venecuēlā jau ieradies krievu militāristu desants, tur jau ož pēc pulvera.

LA.lv