Foto – LETA

Viņķele aicinās ratificēt Eiropas Sociālās hartas punktu par nabadzības samazināšanu 0

Labklājības ministrija (LM) tomēr aicinās ratificēt diskutablo Eiropas Sociālās hartas 30.pantu, kas runā par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālās nevienlīdzības samazināšanu, lai gan iepriekš izskanējuši arī komentāri, ka valsts to nevar atļauties.

Reklāma
Reklāma
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
Lasīt citas ziņas

Labklājības ministres Ilzes Viņķeles (“Vienotība”) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Marta Krivade aģentūru BNS informēja, ka pirmdien koalīcijas sēdē Viņķele aicinās hartas 30.panta ratifikāciju skatīt arī jaunveidojamās Nevienlīdzības samazināšanas darba grupas kontekstā, jo tās pamatuzdevums būtu priekšlikumu izstrāde turpmākas koordinētas rīcības nodrošināšanai. Pozitīva lēmuma gadījumā jautājums tiks virzīts galīgā lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Hartas 30.pants nosaka tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Tajā pausta apņemšanās veikt vispārējus un koordinētus pasākumus sistēmas ietvaros, lai personas un viņu ģimenes, kas dzīvo vai ir pakļautas riskam dzīvot trūkumā vai sociālās nevienlīdzības apstākļos, nodrošinātu galvenokārt ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru, kā arī sociālo un medicīnisko aprūpi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus Viņķele norāda, ka izpildīt hartā iekļautos nosacījumus būs liels izaicinājums un prasīs koordinētu plānu, rīcību un sadarbības disciplīnu starp gandrīz visām valsts ministrijām.

“Līdz šim tik koordinēta rīcība ceļā uz attīstību bijusi vien, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā un pildot eiro ieviešanas nosacījumus. Šis ir ne mazāk nozīmīgs lēmums, kas demonstrē atbildību pret valsts iedzīvotājiem un vēlmi sasniegt Eiropas līmeņa dzīves kvalitāti. Spēt nodrošināt šā panta izpildi ir bijis diskutabls jautājums vairākas nedēļas, kas ir normāli, jo valstij ir reāli jāizvērtē tās resursu kapacitāte tik lielam solim. Krīzes laikā valsts to nevarēja, jo visi spēki bija jākoncentrē, lai noturētos virs ūdens. Tagad jāsāk virzīties uz attīstību,” uzskata Viņķele.

Jau ziņots, ka “Eurostat” dati par 2011.gada liecina, ka Latvijā līdz 40,1% ir palielinājies nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars.

Tie ļauj secināt, ka mūsu valstī nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars kopš 2008.gada krīzes sākuma ir pastāvīgi pieaudzis. Vēl 2008.gadā šis rādītājs bija 33,8%, 2009.gadā tas pieauga līdz 37,4% bet 2010.gadā – līdz 38,1%.

Skaitliskā izteiksmē Latvijā nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku, bet 2011.gada nogalē – jau 900 tūkstoši ļaužu.

No Eiropas Savienības (ES) valstīm vēl sliktāka situācija nekā Latvijā ir tikai Rumānijā, kur trūkums vai sociālā atstumtība uzglūn attiecīgi 40,3% un 49,1% iedzīvotāju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.