Viņķele: bērnudārzu rindas likvidēt patlaban nav iespējams 0
Risinājums, kas jau nākamgad likvidētu rindas uz bērnudārziem, pašlaik nav iespējams, aģentūrai BNS sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”).
Pašvaldības vadītāju kritiku ir izraisījis valdības lēmums atteikties no bērnudārzu pedagogu algu dotēšanas nākamgad, tā vietā ieviešot pieskatīšanas pabalstu. Tas izmaksās daudz mazāk.
Viņķele nepiekrita, ka pašvaldības būtu piemānītas vai apkrāptas, jo iepriekš Demogrāfisko lietu padomē pieņemtais lēmums ‒ 2013.gadā valstij dotēt algu izmaksu bērnudārzu pedagogiem, kas prasītu apmēram 23 miljonus latu,‒ bijis tikai konsultatīvs un līdz valdībai nekad nav nonācis.
Demogrāfisko lietu padome strādā premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) pakļautībā, kurš ir tās vadītājs.
“Demogrāfisko lietu padomei ir konsultatīvs raksturs. Šis risinājums līdz valdībai nekad nav nonācis. Atzīstu, ka risinājums, kas nākamgad likvidētu bērnudārzu rindas, patlaban nav iespējams, bet šis risinājums ar pieskatīšanas pabalstu ir mērķēts tai grupai, kam ir vislielākās problēmas, proti, gads un divi,” pastāstīja Viņķele.
Patlaban iecere no valsts budžeta maksāt algas atmesta, un nākamgad no 1.septembra valdība plāno ieviest 50 latu lielu pieskatīšanas pabalstu par bērniem vecumā no gada līdz divu gadu vecumam. Tas nākamgad uz dažiem mēnešiem prasīs 3,8 miljonus latu.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņas centrs”) norādījis, ka valdība ir “smagi piemānījusi” pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekus un arī vecākus, bet Siguldas mērs to nosaucis par ņirgāšanos gan par pedagogiem, gan reģionu attīstību. “Rīgas mēram, jo tuvāk nāks 2013.gada vēlēšanas, jo paziņojumi būs dimdinošāki un skaļāki. Viņš varētu nākt klajā arī ar to, ka “Vienotība” ir vainīga naftas cenu svārstībā,” ironiski “Saskaņas centra” pārstāvim atbildēja Viņķele.
LM rīcībā nav informācijas, ka kāda pašvaldība ar šo atbalstu jau rēķinājusies, kas tādējādi tai radītu problēmas.
“Pašvaldības bija tās, kas iebilda pret principu “nauda seko bērnam”, argumentējot, ka tā būtu konkurence ar privātajiem bērnudārziem. Vienošanās par labāko modeli īsti nav panākta,” piebilda ministre.
Pašvaldības nākušas klajā ar savām aplēsēm, cik naudas nepieciešams rindu likvidēšanai uz pirmsskolas iestādēm. Diskusijās tika nonākts līdz summai ‒ 23 miljoni latu, kā vienu no risinājumiem piedāvājot mērķdotāciju pedagogiem, taču ar to neesot bijuši mierā privātie bērnudārzi.
Viņķele paskaidroja, ka iecere pagaidām netiks realizēta vairāku apsvērumu dēļ ‒ nav pārliecības, ka pašvaldības naudu izmantos rindu samazināšanai, kā arī būtiskas valsts budžeta finanšu iespējas.
“Pirmkārt, tādēļ, ka nav skaidrs, vai ar šādu risinājumu mēs sasniedzam mērķi, proti, bērnudārzu rindas samazinātos. Pašvaldību savienība argumentēja, ka ir vietas, kur tā nav problēma, bet Rīgā, piemēram, pašvaldība vienlīdz attiecas pret privātiem un pašvaldību bērnudārziem. Nav īsti mehānisma, lai valdība, šo mērķdotāciju piešķirot, nodrošinātos, ka nauda, kas paliek pāri pašvaldībām, tiks novirzīta bērnudārzu rindu samazināšanai. Savukārt, skatoties ierobežoto finansējumu, ir jāizdara lēmums, kas ir mērķētāks lielākajai programmu grupai,” par viedokļa maiņu klāstīja Viņķele.
Viņa atturīgi komentēja iespēju šo pabalstu ieviest ātrāk ‒ ne tikai no 2013.gada 1.septembra, jo “tas ir rāmis, ko uzliek esošā budžeta iespējas”.
Valdība ir vienojusies par nākamā gada izdevumu griestiem, Saeimā nākamā gada budžets vēl nav nonācis.
Aprīļa sākumā pēc vētrainām diskusijām Demogrāfisko lietu padomes sēdē amatpersonas paziņoja, ka valsts nākamajā gadā plāno pārņemt pirmsskolas iestāžu pedagogu algu izmaksu, kas varētu prasīt 23 miljonus latu gadā, bet apmaiņā pret to pašvaldībām būs jānodrošina visiem bērniem vieta bērnudārzā.
“Valsts paredz atjaunot dotāciju pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kas atbrīvo pašvaldībām līdzekļus problēmas risināšanai. Ietekme uz valsts budžetu tiek prognozēta 23 miljoni latu,” par Demogrāfisko lietu padomes lēmumu tolaik informēja premjers.
Dombrovskis tagad sacīja, ka valdība atbalstījusi Labklājības ministrijas alternatīvo priekšlikumu.
Vislielākās rindas uz bērnudārziem ir Rīgā un Pierīgā.
