Apvienības “Saskaņas centrs” (SC) piedāvātais kompromisa priekšlikums par lēzenāku pensionēšanas vecuma paaugstināšanu varētu būt atbalstāms, šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) raidījumā “900 sekundes” pieļāva labklājības ministre Ilze Viņķele (V).

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

Lasīt citas ziņas

Labklājības ministrija (LM) rosina paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem laikā no 2014.gada līdz 2020.gadam, katru gadu to palielinot par pusgadu. Savukārt SC iesniegusi priekšlikumus grozījumus likumā, aicinot uz kompromisu – pensijas vecums tiek paaugstināts laikā no 2014.gada līdz 2025.gadam, katru gadu to palielinot par trim mēnešiem.

Viņķele atzina, ka SC iesniegtais priekšlikums esot ļoti konstruktīvs un neizslēdza, ka tas varētu tikt atbalstīts kā kompromiss. Ministre gan atzina, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu par straujāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, tomēr gala vārds šajā jautājumā esot Saeimai.

Latviju šķērso ciklons. Ceturtdienas gaitā laikapstākļi nemainīsies

Uz laiku pārtraukta latviešu valodā iznākušā “Forbes” žurnāla izdošana

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

Plānotos grozījumus likumā par valsts pensijām Saeima jau ir konceptuāli atbalstījusi pirmajā lasījumā. Rīt, 15.maijā, likumprojektam iesniegtos vairāk nekā 50 priekšlikumus sāks vērtēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Ja pensionēšanās vecuma paaugstināšana tiks veikta pakāpeniskāk, nekā iecerējusi LM, tad SC neaicinās Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus likumā par valsts pensijām un neiniciēs par šo jautājumu referendumu, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja SC politiķis Andrejs Klementjevs.

Pirmajā lasījumā atbalstītā likuma grozījumu redakcija paredz, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Šī reforma, ja tā tiks realizēta valdības iecerētajā veidā, vistiešāk attieksies uz 1952. līdz 1957.gadā dzimušajiem iedzīvotājiem jeb apmēram 50 000 cilvēku. Cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk – 62 gados un trīs mēnešos. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties sešus mēnešus vēlāk – 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Tiesībsarga birojs pauduši neapmierinātību par steigu, nosakot, ka pensionēšanās vecums tiek paaugstināts no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā bija plānots iepriekš. Arodbiedrības arī sola sākt darbu pie referenduma sagatavošanas, lai nepieļautu strauju pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.