×
Mobilā versija
Brīdinājums +28.2°C
Marija, Marika, Marina
Svētdiena, 22. jūlijs, 2018
17. aprīlis, 2018
Drukāt

Viņķeles “mantojums” – bīstams latviešu valodai augstskolās (14)

Foto - LETA. Ilustratīvs attēlsFoto - LETA. Ilustratīvs attēls

Pagājis vairāk nekā pusgads, kopš Ilze Viņķele nolikusi parlamenta deputātes mandātu, tomēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopā ar ekspertiem vēl turpina “cīnīties” ar viņas savulaik piedāvātajiem Augstskolu likuma grozījumiem, kuri jūtami vājinātu valsts valodas pozīcijas Latvijas augstākās izglītības iestādēs.

Būdama Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētāja, Viņķele Augstskolu likumā iesniedza priekšlikumus grozījumiem, kas lielākoties skar valsts valodas regulējumu. Būtiskākais no tiem paredzēja vispār izslēgt no likuma savulaik garās diskusijās tapušo 56. panta 3. daļu, kas paredz, ka valsts dibinātās augstskolās studiju programmas jāīsteno valsts valodā. Tas izsauca gan deputātu, gan pieaicināto ekspertu kritiku.

Kā šodien komisijā uzsvēra Valsts valodas komisijas pārstāve Ina Druviete, pašreizējais regulējums ļauj noteiktos gadījumos īstenot studiju programmas arī svešvalodās, bet vienlaikus neļauj pieteikt pārsteidzīgus lēmumus, kas apšaubāmu ekonomisko ieguvumu dēļ pakļautu riskam ļoti nozīmīgu valsts valodas politikas daļu. Šim viedoklim pievienojās arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš. “Izslēdzot šo likuma normu, valodas politika augstskolās tiktu atstāta pārāk lielai brīvībai vai pat anarhijai,” brīdināja Baltiņš.

Kritisks par savas kādreizējās partijas biedrenes piedāvājumu bija arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”). Viņš atgādināja, ka valodas regulējums Augstskolu likumā savulaik tika iestrādāts garu un rūpīgu diskusiju rezultātā, tādēļ tā izmešana no likuma būtu bezatbildīga rīcība.

Pēc šādiem valodas ekspertu un nozares politiskā vadītāja komentāriem deputātiem pat vairs nebija nekādu diskusiju – pret Viņķeles priekšlikumu vienbalsīgi balsoja visi klātesošie Izglītības komisijas locekļi, arī “Saskaņas” pārstāvji. Jau iepriekš tika noraidīts līdzīgs Viņķeles priekšlikums, kurš paredzēja augstskolām autonomas tiesības pašām lemt ne tikai par studiju formu un saturu, bet arī studiju īstenošanas valodu.

Sēdes laikā izglītības ministrs Šadurskis arī vērsa deputātu uzmanību, ka viņi iepriekš atbalstījuši citu Viņķeles priekšlikumu, kurš paredzēja, ka akadēmiskajos amatos ievēlētajām personālam pirmajos divos gados pēc ievēlēšanas nav piemērojama prasība zināt valsts valodu augstākajā līmenī.

“Es tomēr lūgtu komisiju vēlreiz izvērtēt šo normu. Akadēmiskie amati ir, sākot no asistenta līdz profesoram. Vai mums ir vajadzīgi asistenti, lektori, docenti, asociētie profesori, kas acīmredzot nav nekādi pasaules spīdekļi un vēl pie tam nerunā valsts valodā?” retoriski jautāja Šadurskis. Viņš ierosināja no valodas zināšanu prasības uz pirmajiem diviem gadiem atbrīvot tikai profesorus, jo tikai tāda līmeņa akadēmiķus ir vērts “par lielu naudu pirkt no ārzemēm”.

Uzklausot ministra argumentus, komisijas deputāti atkārtoti pārbalsoja minēto priekšlikumu un to noraidīja. Uz Augstskolu likuma skatīšanu trešajā lasījumā tikšot sagatavota redakcija, kas šo normu attiecinās tikai uz profesoriem, un arī paredzēs, kā rīkoties, ja divu gadu laikā šie viesprofesori nebūs apguvuši valsts valodu pietiekami augstā līmenī.

Jāpiebilst, ka ar mērķi kaut nedaudz līdzsvarot valodas pozīciju vājinošos grozījumus, Viņķele bija iesniegusi arī priekšlikumu, kurš uzliek augstskolām par uzdevumu savā darbībā izkopt un attīstīt ne tikai zinātni un mākslu, bet arī valsts valodu. Šis priekšlikums komisijā guva atbalstu.

Augstskolu likums grozījumiem tika atvērts pagājušā gada jūnijā ar mērķi veicināt augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un eksportspēju. Likumprojekts precizē augstākās izglītības iestāžu akreditācijas kārtību, viespasniedzēju piesaistīšanu, studiju programmu licencēšanu un citus jautājumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Tumsonība.

    Latviešu valodu neapdraud ārzemju (ES valodu) profesūra. Latviešu valodu apdraud tuvredzīgi, egoistiski funkcionāri, kuri Latvijas augstskolās ir ierīkojuši sev zeltā tapsētas patversmes no laika un globālā konteksta izjūtas un kultivē provinci. Apskatieties, kas notiek no iekšpuses vadošajās augstskolās- izņemot RSU un SSE Rīga, pārējās izskatās pēc stilīgajām Pleskavām, nevis Latvijas, ES dalībvalsts gaismas pilīm.

    Aizbrauciet uz Tartu. uz Tallinu. Helsinkiem. Amsterdamu. Lēveni. Sapratīsiet, “kāds ārā laiks, kurš gads un kādi naratīvi.”

    Latviešu valoda neizmirs, ja šībrīža jaunatne varēs runāt, lasīt (!) un rakstīt (!) labā, attīstītā valodā. Ja latviešu valodu devalvēsim kā nacionāļpartiju kliegšanas instrumetu, koka s- ar latvju zīmēm, tad dimbā būsim. Ja šī aizlieguma mērķis ir nodrošināties pret “krievijas zinātņu akadēmiķiem”, tad to var panākt ar citiem, smalkiem instrumentiem- drošība, lojalitāte, nevis iegremdēšanos mazas valsts valodas šaurajās komforta zonās.

  2. Viss pareizi, nav ko taisīt lieku konkurenci mūsu vecajiem pasniedzējiem, kuri vēl PSRS laikos pasniedza lekcijas studentiem..
    Iedomājies, pasaulē augstākās klases IT speciālisti grib apmācīt mūsu studentus, lai tie vēlāk varētu nest miljonus valsts budžetam, ražojot super augstas klases produkciju, bet mūsu liekulīgie nacionālisti un daži no Vienotības, kuriem vairāk rūp ērta vietiņa, tajās pašās universitātēs, saka, sorry, nezinat latviešu valodu, mūsu studentus apmācīt nedrīkstēs..

  3. Latviešu valoda izmirs tuvāko 100 gadu laikā, tāpat kā izmira prūšu, lībiešu un citas valodas Latvijas teritorijā, katru gadu pasaulē izmirst desmitiem valodu, vienu dienu pienāks arī Latviešu valodas pēdējā stundiņa. Jo ātrāk pāriesim uz Angļu valodu , jo ātrāk sāksim labāk dzīvot. Pasaulē ir desmitiem nāciju kas ļoti labi dzīvo bez savas valodas, un arī mums tāpat jādara. Jo ātrāk, jo labāk. Nākotnes globālajā digitālajā sabiedrībā nebūs vietas sīkvalodām.

  4. Viņķele ir maisījusies politikai pa vidu kā teļa aste. Labi, ka ir prom. Labāk viņu ir redzēt ejam, nekā nākam.

  5. Vai sai Vinkelei nebut labak nodarboties ar kiniesu lakatinu kontrabandu ? Katram pec vina spejam!

  6. Thank mr. Vinkel!

  7. disertacija ir viena lieta, bet studiju valoda ir cita.

  8. Viņķeļ ilzis ir Latvijas mēroga sērga, vīruss. Labi, ka vīruss lēnām pazūd!

  9. ir kaut kads bardags- pretruna ar Satversmi, ka valsts valoda ir latvieshu!. Pameginatu Vinkele kaut ko tadu izdarit Francija, Vacija vai pat Polija! Ja likums neatbilst Satversmes burtam, tas likumigi nav istenojams.

  10. par igauņu valodu Atbildēt

    Tartu universitātes profesori saka, ka doktora grādu tur iegūt var, uzrakstot atbilstošu darbu angļu valodā. Tāpēc igauņu universitāšu beidzēji prot angliski ļoti labi.
    Esot tikai viena nelaime – igauniski pateikt un vēl jo vairāk uzrakstīt to, ko viņi prot angliski, tie vairs nevar. Nav atbilstošu terminu, jo tie igauniski nav izveidoti, bet angliskie ir jau priekšā.

    • Jānis J. Dimants, Jr., m.D. Atbildēt

      Kur ir igauņu filologi ?

    • Randy, BR-Deutscland & Latvija, €U. Atbildēt

      Pie mums, Vaacijaa, jebkuraa Universitaatee gan diplomu, gan Doktora graadu var aizstaaveet gan vaacu, gan anglju valodaa. Lielaakaa dalja no vaacu studentiem raksta angliski, jo bez stazheeshanaas USA karjeras izredzes ir vaajas, vismaz dabaszinaatnees, fizikaa, matemaatikaa. Taadeelj lai veiksmiigi piedaliitos konkursaa uz Post-doctoral poziiciju kaadaa Amerikas grupaa disertaaciju naaksies paartulkot shaa vai taa. Aizstaaveet var, protams, arii vaaciski, neatkariigi no rakstu darba valodas. Dabaszinaatnees un mediciinaa studentiem semestra laikaa videeji ir vismaz viens zinaatnisks seminaars, un tie visi notiek angliski. Liidz ar to studenti praktiski apguust valodu. Ja dabaszinaatnees, fizikaa, matemaatikaa un mediciinaa Pasaules zinaatne runaa tikai vienaa – anglju valodaa. Visas publikaacijas ir TIKAI anglju valodaa, visas konferences notiek TIKAI angliski.

Draugiem Facebook Twitter Google+