Foto LETA

Viņķeles un Čigānes izslēgšanas lieta: atkāpjas “Vienotības” Ētikas komisijas vadītāja 7

No amata atkāpusies “Vienotības” Ētikas komisijas vadītāja Alma Eihentāle saistībā ar lietu par deputātes Ilzes Viņķeles (V) un Lolitas Čigānes (V) izslēgšanu no partijas.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Viņa esot atkāpusies no amata saistībā “ar veikto politisko spiedienu” lietā par Viņķeles un Čigānes izslēgšanu un Ētikas komisijas pieņemto lēmumu izslēgt no partijas Viņķeli laikā, kad Eihentāle nolēma nepiedalīties šī lēmuma pieņemšanā ētisku apsvērumu dēļ.

Eihentāle jau iepriekš bija informējusi Ētikas komisiju, ka nepiedalīsies šī lēmuma pieņemšana, jo ir Saeimas deputāta Inta Dāldera (V) palīdze, kurš, tāpat kā Čigāne un Viņķele, pārstāv tā dēvēto “Vienotības” frakcijas sešinieku. Eihentāle uzsver, ka partijas ētikas kodekss paredz iespēju komisijas loceklim atstatīties no lēmuma pieņemšanas, kā arī paredz ievērot demokrātisma normas un koleģialitāti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ētikas komisijas locekļi, kuri pieņēma lēmumu izslēgt Viņķeli, nesagatavoja atbilstošu lēmumu iesniegšanai 18.aprīļa partijas valdes sēdē, norāda Eihentāle. Viņa arī piebilda, ka pašiem Ētikas komisijas locekļiem vajadzētu būt paraugam ētikas normu ievērošanā un parlamentārā partijā – paraugam visai sabiedrībai.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Gatis Puriņš, Eihentāle turpmāk nedarbosies komisijā, līdz ar to viņas vietu ieņems partijas pārstāvis, kurš kongresā komisijas vēlēšanās palika pirmais “aiz strīpas”. Tas esot bijušais Ētikas komisijas vadītājs Didzis Šēnbergs. Komisijas vadītāja vēlēšanas notiks nākamajā komisijas sēdē.

Pati Eihentāle pagaidām sīkāk nekomentē jautājumus par savu lēmumu.

Savukārt citi Ētikas komisijas locekļi apgalvoja, ka politisku spiedienu nav izjutuši un sēdes laikā no Eihentāles dzirdējuši citu aiziešanas motivāciju.

“Nekādu spiedienu neesmu izjutis, pirmā dzirdēšana. Ja esi vadītājs un tev ir cits politisks viedoklis, tas ir jāpamato, nevis bailīgi jāpaiet maliņā,” sacīja komisijas loceklis Valdis Gavars.

“Neesmu izjutis nekāda veida politisku spiedienu. Turklāt sēdes laikā, noliekot uz galda iesniegumu, Eihentāle mums minēja pavisam citu iemeslu – laika trūkumu padarīt visus darbus,” piebilda komisijas loceklis Jānis Drengers.

Kā ziņots, “Vienotības” Ētikas komisija nolēmusi rosināt partijas valdi izslēgt no politiskā spēka deputāti Viņķeli, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Savukārt deputāti Čigāni Ētikas komisija neesot rekomendējusi izslēgt no partijas.

Komisijas pārstāvji šo lēmumu izvairījās komentēt. Ētikas komisijas lēmumi ir rekomendējoši. Par politiķu izslēgšanu no partijas jālemj politiskā spēka valdei.

Reklāma
Reklāma

Iesniegumus partijas valdei ar aicinājumu izskatīt Viņķeles un Čigānes izslēgšanu no partijas iesniedza Liepājas, Neretas un Rēzeknes nodaļa, kā arī 12 Rīgas nodaļas biedri. Pēc vairāku partijas nodaļu iesnieguma partijas valde 15.februārī skatīja šo jautājumu, tomēr nolēma to nodot vērtēšanai Ētikas komisijai. Toreiz valdes sēdē balsojuma par izslēgšanu neesot bijis.

Partijas aizejošā līdere Solvita Āboltiņa toreiz skaidroja, ka Viņķelei un Čigānei pārmesta partijas statūtu neievērošana. Proti, partijas valdes un frakcijas lēmums saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām paredzēja – situācijā, kad paliks viens no koalīcijas kandidātiem uz šo amatu, visa “Vienotības” frakcija atbalstīs vienu kandidātu. Tomēr Čigāne un Viņķele esot pieņēmušas citu lēmumu. Deputātēm arī pārmesta atbalsta paušana Mārim Kučinskim (ZZS) vēl pirms nominēšanas premjera amatam, sacīja Āboltiņa.

Viņķele un Čigāne pārstāv tā dēvēto “Vienotības” Saeimas frakcijas opozicionāru sešinieku, kas valdības veidošanas laikā uzstāja uz nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK dalību koalīcijā, kā arī neatbalstīja partijas līderes Āboltiņas kandidatūru premjera amatam. Arī citos jautājumos “sešinieks” mēdza neatbalstīt partijas vadības lēmumus.