Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. novembris, 2012
Drukāt

Vīnogas Abavas ielejā, ziņu aģentūras “LETA” valdes priekšsēdētāja audzētas

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Izvēloties piemērotākās šķirnes, arī pie mums var iegūt itin labas vīnogu ražas. Taču šķirnes atbilstību konkrētam mērķim un Latvijas klimatam nevar novērtēt vienā gadā. Par vērojumiem savā dārzā stāsta SIA “Raganas vīna kalns” īpašnieks Mārtiņš Barkāns.

 

No kolekcijas līdz komercdārzam

Dārza saimnieks Mārtiņš Barkāns, kurš plašākai sabiedrībai pazīstams kā ziņu aģentūras “LETA” valdes priekšsēdētājs, nu ir arī diplomēts dārzkopis, lauksaimniecības pamatus apguvis Bulduru Dārzkopības vidusskolā neklātienē. Pirmo vīnogu stādījumu viņš pirms četriem gadiem ierīkojis savā lauku īpašumā Krimuldas novada Raganā, tur iestādījis 37 šķirņu vīnogas – kolekcijā ir gan P. Sukatnieka, gan G. Vēsmiņa izveidotās, gan daudzas jaunas, izsmalcinātas ārzemnieces, pavisam aptuveni 200 stādu. Tad sācis apgūt vīna darīšanas procesu, jo uzskata to par perspektīvu nozari, joprojām brīvu nišu tirgū.

Pārbaudot pamazām radies priekšstats par šķirņu piemērotību lauka apstākļiem. Protams, lai izvērtētu, kas der un no kā jāatsakās, nepietiek tikai ar divām ražas sezonām – pārbaudes process ilgst vismaz piecus gadus. Var teikt, ka izmēģinājumi ir pusceļā.

viinogas_078_vsKomercdārzam izvēlējies Kurzemi – pirms trim vasarām netālu no Sabiles, Abavas ielejā iegādātajā īpašumā iestādītas vīnogas 2 ha platībā. Vienlaikus ar šo plantāciju izveidota ģimenes vīna darītava “Abavas”, šis nosaukums ir augļu un ogu vīnu, tāpat arī citu tur tapušo dzērienu atpazīstamības zīme.

– Patlaban mūsu bizness bal­stīts uz augļu vīniem, vīnogu stādiem un vīna darītavām nepieciešamā aprīkojuma izplatīšanu un uzstādīšanu Latvijā, rīkojam arī vīna degustācijas tūristiem, – teic Mārtiņš Barkāns.

Manam pētniecības darbam ir divi virzieni: vīnam piemērotu Eiropas vīnogu šķirņu pārbaude un introducēšana Latvijas apstākļos un Latvijā selekcionēto vīnogu šķirņu novērtēšana vīnā.

Uzsvērdams, ka šķirņu izvēle ir svarīgākais jautājums, viņš atgādina galvenos vērtēšanas kritērijus:

• šķirnes agrīnums (ļoti svarīgs faktors mūsu samērā īsajās vasarās),

• ziemcietība un piemērošanās spēja vietējiem apstākļiem (piemēram, dzinumu nobriešana),

• ogu bioķīmiskā satura un garšas kvalitāte (cukura un skābes līmenis, organoleptiskie rādītāji),

• izturība pret slimībām (tātad iespējams iegūt kvalitatīvāku, bioloģiski tīrāku ražu, jo apstrāde ar ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem ir ļoti minimāla).

 

Kura ir vislabākā?

Barkānu komercdārzā ir aptuveni 20 vīnogu šķirņu un hibrīdu. Dažas no tām nav piemērotas pat Kurzemes reģionam. Mūsu klimata apstākļi netīk gan no Vācijas atvestajai ‘Riesling’ (viena no populārākajām sausā vīna šķirnēm, ko ļoti plaši audzē Eiropas vīna audzēšanas reģionu ziemeļos), gan austriešu ‘Zweigelt’ (populāra sarkanvīna šķirne), no tālākiem eksperimentiem izslēgšot arī ‘Phoenix’, ‘Regent’, ‘Ortega’.

Ļoti cerīga audzēšanai Latvijas dārzos ir balto vīnogu šķirne ‘Solaris’ (Vācija) – spēcīga auguma un ar labu ražību. Ogas kraukšķīgas, ar patīkamu svaigumu, turklāt tajās nav pārmērīgi daudz skābes, bet cukurus uzkrāj labi. Šķirne derīga vīna gatavošanai. Lai gan uz vīnogulājiem veidojas miltrasas punktiņi, slimība tomēr neiet plašumā.

Ja ir vēlme eksperimentēt ar ziemeļu sarkanvīniem, ieteicams stādīt Vācijā selekcionēto hibrīdo šķirni ‘Rondo’. Ziemā piesedzot, to audzē pat Igaunijā.

Bez piesegšanas Latvijā aug ‘Hasanskij Sladkij’ – ražīga, pietiekami salizturīga, labi turas pretī neīstajai miltrasai, turklāt varētu būt piemērota arī vīna gatavošanai. Perspektīva vīna šķirne audzētāja skatījumā ir ‘Skujiņa-675’ (Krievijā pazīstama kā ‘Moskovskij Ustoičivij’) – ogas nelielas, saldas (pat šogad tajās cukuru bijis virs 20 %), ar patīkamu aromātu. Mērenu salu šīs šķirnes vīnkoki pacieš nepiesegti un ražo ļoti bagātīgi.

Šā gada Latvijas vīnogu vīna konkursā pirmo vietu ieguva Mārtiņa darinātais, tapis no divām Paula Sukatnieka šķirnēm. Tās abas – gan ‘Spulgu’, gan ‘Gunu’ – noteikti var ieteikt Latvijas vīna dārziem. Pagājušajā gadā laureāta godā bija Ričarda Ivanova baltvīns no ‘Sukribes’. Par ‘Zilgu’, vispopulārāko no Sukatnieka šķirnēm, gan viedokļi ir pretrunīgi. Pašu mēģinājumi iegūt no ‘Zilgas’ baudāmu vīnu esot izgāzušies, savukārt Ievas un Kasparu Sūniņu sārtvīns no šīs šķirnes šogad ieguva trešo vietu. Saldumu ogās gan ‘Zilga’ uzkrāj gausi un cukura līmenis nav īpaši augsts (17 – 20 %). Toties šīs šķirnes vīnkokus nebiedē sals, un tā ir liela priekšrocība.

Par tālākas izpētes vērtu vīndaris uzskata Vācijā radīto vīna šķirni ‘Siegerrebe’. Ogas nelielas, taču fantastiski garšīgas un aromātiskas! Tā veidota, krustojot ‘Madeleine Angevine’ un ‘Gewürzt­raminer’, iemantojusi labākās vecākaugu īpašības. Ir arī trūkumi: zema ražība, augums ne visai spēcīgs, tādēļ augi jāstāda ciešāk. Diemžēl pie mums šķirne nav īpaši ziemcietīga, bez piesegšanas neziemos.

Interesanta ir Kanādā radītā balto vīnogu šķirne ‘Vandal Cliché’, tā labi pārziemo, bagātīgi ražo (nepieciešama normēšana) oktobra beigās cukura līmenis bija 21 – 22 %.

Mārtiņa dārzā aug arī Anglijā plaši audzētā franču hibrīdā šķirne ‘Seyval Blanc’. Kopumā izturīga pret sēņu slimībām, vīn­ogulāji spēcīga auguma un ar labu ražību. Augstu cukura līmeni gan šī šķirne nesasniedz, taču ir piemērota šampanieša gatavošanai. Tiesa, lai ‘Seyval Blanc’ dārzā spētu nogatavoties, vajadzīga garāka un siltāka vasara, nekā tā bija šogad. Šovasar laika apstākļi nelutināja. Ziedēšanas laikā stipri lija, vīnogas slikti apputeksnējās, rezultātā daudzām šķirnēm ogas neattīstījās vai veidojās ļoti nevienādas pēc lieluma, arī ķekari bija mazi.

Par vairāku ārzemju šķirņu vīnogu īsto garšu un aromātu pagaidām vēl nevar spriest, tāpēc pārbaude dārzā turpinās. Ungāru ‘Bianca’, kas pērn deva pirmo ražu un tās vīns šā gada konkursā ieguva 2. vietu, šoruden izcēlās ar tik sliktas kvalitātes ogām, ka tās palika nenovāktas.

– Ja šķirne dabiskā veidā spēj uzkrāt vismaz 17 – 18 % cukuru, no vīnogām var pagatavot ļoti vieglu, aromātisku vīnu ar 8 – 9° alkohola, – stāsta dārza saimnieks, Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrības biedrs. – Diemžēl vairākumam šķirņu, nesaņemot pietiekami daudz saules gaismas un siltuma, ogās ir pārāk liels skābju saturs, tās nepagūst nogatavoties. Bet vīnam derīgā sulā skābums nedrīkst pārsniegt 0,5 – 0,8 % jeb 5 – 8 g uz litru. Ja skābe ir nedaudz virs ideālā līmeņa, to var samazināt, piemēram, vīnu izsaldējot, turpretī, ja tuvojas 2%, atbrīvoties no skābes ir praktiski neiespējami, kvalitatīvs sausais vīns nesanāks.

 

Nozare uzņēmīgajiem

viinogas_013_VSMārtiņa Barkāna vīnogas aug brīvās, klasiskās rindās, tās balsta stabu un stiepļu špalera. Augi iestādīti aptuveni 1,5 m attālumā cits no cita (spēcīgi augošām šķirnēm šis atstatums ir lielāks, vājāk augošām – mazāks), starp rindām – 2,5 m (atbilstoši traktora darba platumam). Cilvēkiem tas nodrošina ērtu pārvietošanos, vīnkokiem – labu vēdināšanu.

Stieples špalerā nostieptas četrās kārtās: divas pa vienai, divas dubultās. Pirmā stieple atrodas 20 – 30 cm virs zemes, pārējās 35 – 40 cm un 50 – 55 cm attālumā. Šajā stādījumā vīnkokiem veido tā saukto divroku vainagu, ko pasaulē pazīst kā VSP (saīsinājums no Vertical shoot positioning, latviski – vertikālo dzinumu audzēšana).

Lai vīna dārzā būtu regulāras, bagātīgas ražas un saldas ogas, augiem jābūt aizsargātiem no stipriem vējiem. Latvijas apstākļos mikroklimatam ir milzīga nozīme – katrs grāds ir no svara! Mārtiņa dārzā vējlauzēja josla veidota no papelēm un mežā izraktām lazdām. Kamēr koki vēl aug un nespēj radīt vīna dārzā siltāku mikroklimatu, kā pagaidu aizsargbarjeru izmanto kaņepes. Tās sēj blīvi gar dārza malām, lai saaug garas un aiztur aukstos ziemeļu vējus.

Lai kā gribētu bioloģisku vīn­ogu dārzu, prakse rāda, ka bez ķīmijas neiztikt. To ignorējot, var zaudēt ne vien ražu, bet arī vīnkokus (protams, ne visas šķirnes ir vienlīdz ieņēmīgas). Izplatītākā vīnogu slimība Latvijā ir neīstā miltrasa, Mārtiņš pret to vīnkokus miglo divas reizes sezonā: īsi pirms pumpuru plaukšanas ar vara preperātu Čempions un jūnija beigās vai jūlija sākumā ar sistēmas iedarbības fungicīdu Ridomil Gold. Diezgan postoša ir arī pelēkā puve. Tāpat šogad vairākos Latvijas dārzos parādījās antraknoze.

Latvijā vīnkopība ir nedroša, pat riskanta nozare, jo vasaras ne vienmēr ir siltas un saulainas. Tiem uzņēmīgajiem, kuri iecerējuši nodarboties ar komerciālo vīnkopību, jāņem vērā, ka panākumus vispirms noteiks audzēšanas vietas izvēle. Tikai tad var piemeklēt šķirnes, veidot plantāciju un lutināt savus vīnkokus.

 

Uzziņa

Vīnogas pasaulē ieņem pirmo vietu starp visām augļaugu kultūrām gan pēc kopējās platības, gan iegūtās ražas daudzuma. Arī Latvijā pašlaik ir vairāki vīnogu dārzi, lielākais – Ievas un Kaspara Sūniņu dārzs 5 ha platībā – arī atrodas Abavas ielejā, Kandavas pusē.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+