Latvijā
Sabiedrība

Mīklainā Marija un kailais karalis. “LA” nedēļas apskats 16

Kolāža la.lv. Ekrānuzņēmumi un foto no LETA

Cilvēks. Viņš mūs nepārsteidza

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Nu gan ir nobriedusi skaidra nepieciešamība pieprasīt obligātas angļu valodas zināšanas C1 līmenī visām Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, tajā skaitā arī ministriem!” tā tviterī ieklabināja Saeimas deputāts Edvards Smiltēns 3. aprīlī – dienā, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis (attēlā) atradās vizītē ASV.

“To nevajadzētu uztvert kā vēršanos pret prezidentu, jo kopumā Vējoņa kungs strādā labi. Taču svešvalodu zināšanas ir ārkārtīgi svarīgas,” “LA” vēl skaidroja Smiltēns. Līdzīgi kā citās reizēs sociālajos tīklos arī daudz citu jaunu cilvēku ņēmās dedzīgi piesieties prezidenta angļu valodai, arī atkārtojot jau kaitinoši apnicīgo “joku” par “nasing spešal”. Valdošās koalīcijas partijas pret Smiltēna ideju rosināt grozījumus Saeimā bija noraidošas. Jo taisnība – angļu valoda nav vienīgā un pat ne svarīgākā prasme valsts augstākajām amatpersonām.

Runājot par R. Vējoņa viesošanos aizokeāna valstī, jāpiekrīt to vērtētāju viedoklim, ka ne jau angļu valodas gramatika, izruna ir tā lieta, kuras dēļ neērtībā gribas novērsties no TV ekrāna, bet gan viss kopējais iespaids par pirmās personas uzstāšanos, uzvedību. Spilgtai, iedvesmojošai personībai ar harismu, intelektu, viedokli, enerģētiku, stāju utt. mēs piedotu arī “ze”, izrunājot “the”… Un jāprasa – vai tad ASV prezidenta un Lietuvas, Igaunijas, Latvijas prezidentu preses konferencē redzētais Latvijas sabiedrībai bija kaut kas pārsteidzošs? Mūsu valsts galva, arī dzimtajā valodā vietējai sabiedrībai runājot un vietējā “pīļu dīķī” rīkojoties, neatstāj pārliecību kā par izlēmīgu, vērā ņemamu personu.

Pieklājīgie latvieši gaida atpestīšanu 2019. gada vasarā. Vai sagaidīsim?

Mācība. Spītējoties nopelna “respektu” no “Sputņika”

Pašiem ir visgrūtāk ievērot tos principus, kurus prasām no citiem. Pie šāda secinājuma nonācām, vērojot amatbrāļu reakciju uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārmetumiem par “Sputņik” fotogrāfiju izmantošanu sabiedriskajos medijos.

NEPLP secinājis, ka no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 14. martam sabiedrisko mediju portālā “lsm.lv” 393 reizes ir izmantotas “Sputņik” fotogrāfijas. Tāpat tās regulāri izmantotas LTV, kā arī Latvijas Radio sociālajos kontos.

Kā jau katru NEPLP priekšsēdētāja vietnieka Ivara Āboliņa paziņojumu, arī šo žurnālisti uzreiz uztvēruši kā uzbrukumu preses brīvībai. Latvijas Žurnālistu asociācija to pat klasificē par cenzūras mēģinājumu. Taču šajā gadījumā NEPLP nerunā par bilžu saturu – nofotografēts telefons uz galda, sporta pasākums vai politisks mītiņš –, bet par naudas plūsmu jeb biznesu. Tieši vai netieši, bet ar šo bilžu izmantošanu no Latvijas budžeta naudas tiek apmaksāta ziņu aģentūra, kura veic plašas informatīvas un propagandas kampaņas pret Latviju un Eiropas Savienību. Bezprincipiāli ir no budžeta apmaksāt šīs aģentūras pakalpojumus un vienlaikus ar pusmiljonu atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Tāpēc šajā gadījumā adekvāta reakcija būtu Latvijas mediju apņemšanās turpmāk izvērtēt, vai tiešām “Sputņik” piegādātie materiāli vienmēr ir tik nepieciešami un neaizstājami.

Ja pēc katras kritikas sabiedrisko mediju žurnālisti reaģēs ar palīgā saucienu, tad brīdī, kad to neatkarība patiesi tiks apdraudēta, neviens tajos vairs neieklausīsies. Toties tagad Latvijas sabiedrisko mediju iespītēšanos pienācīgi novērtējuši Maskavā. Krievijas propagandas “karaliene”, viena no “Sputņik” kuratorēm Margarita Simoņjana jau paudusi “respektu LTV”.

Cita lieta, ka tikpat principiāla NEPLP reakcija būtu sagaidāma attiecībā uz Krievijas propagandas TV kanāliem, kas pagaidām nav manāma.

Noslēpums. Mīklainā “Marija”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Es pati esmu vietējā. Saprotiet, te viss nav tik viennozīmīgi…”  apmēram ar šādu frāzi savu uzstāšanos Krievijas televīzijā sāka kāda sieviete, stāstot par notikumiem Austrumukrainā. Cītīgi vērotāji drīz ievēroja, ka šī seja sāk atkārtoties reportāžās no dažādām vietām, līdz kļuva skaidrs, ka darīšana ir ar Krievijas propagandas nolīgtu aktrisi, kas vienkārši ierunā vajadzīgo tekstu. Tā kā vairākos sižetos viņa tika dēvēta par “Mariju”,  viltus ziņu apkarotāju vidū šis tēls drīz vien ieguva segvārdu “Vienkārši Marija”, un nereti ticis parodēts, mēģinot iztēlot, ko viņa kā “vietējā” varētu stāstīt, piemēram, par apvērsumu Zimbabvē vai vēlēšanām ASV.

Aizvadītajā nedēļā vairāki interneta sociālo tīklu lietotāji bija saskatījuši līdzību starp “Mariju” un kādu protestētāju Latvijas Krievu savienības organizētā mītiņā. Latvijas Drošības policija solījusi pārbaudīt šo informāciju, tomēr paziņojusi, ka pagaidām neesot pamata uzskatīt, ka bildēs redzamā esot viena un tā pati persona.

Portāls “press.lv” gan atradis Rīgas mītiņa dalībnieci, kura esot Latvijas iedzīvotāja un nekādas saistības ar minēto Mariju viņai neesot, Ukrainā viņa arī nav bijusi.

Neziņa. Kailais karalis

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Sporta karalis futbols Latvijā ir kails jau ilgu laiku, bet nupat vairs nevar noslēpt arī spilgtos izsitumus, kuru dēļ durvis parādītas valstsvienības galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam.

Pat pēc zaudējuma pasaules rangā pēdējo vietu dalošajam Gibraltāram viņš pats nepratās. Varbūt pietrūkst vīrišķības, bet varbūt tas ir aprēķins, jo varēs saņemt kompensāciju, kuras apjoms varētu būt rakstāms pat ar sešciparu skaitli. Minējuma izteiksme tāpēc, ka Latvijas Futbola federācijas (LFF) vadība to nemācēja nosaukt, bet ir skaidrs, ka simboliska tā nav. Un Starkovs nav vienīgais, ar ko LFF noslēgusi ilgtermiņa līgumu. Laikam jau “vērtīgi kadri”, tikai žēl, ka darbi par to neliecina. Šobrīd labs arguments kritiķu apslāpēšanai ir U-19 izlases veiksmīgākais starts vēsturē, tiesa, ar vienu turnīru visas gadu gaitā sakrātās neizdarības nevar notušēt.

Varbūt gaismu tuneļa galā nesīs aprīļa izskaņā gaidāmās LFF prezidenta vēlēšanas. Atšķirībā no iepriekšējām pirms diviem gadiem šoreiz biedriem ir reāla izvēle un norit pieklājīga cīņa, kandidātiem mēģinot sevi pozicionēt gan kā politiķu, gan uzņēmēju draugu. Izskatās, ka turīgais Latvijas Telpu futbola asociācijas prezidents Vadims Ļašenko pārtrumpos izlases ilggadējo kapteini Kasparu Gorkšu, par Krišjāni Kļaviņu nemaz nerunājot. Jo mākot prasmīgāk piesolīt pa kādam labumam. Taču pirms balsojuma svarīgi atcerēties, ka, airējot katram uz savu pusi, kuģis diez vai izkustēsies un mēs arvien stabilāk nogruntēsimies starp Eiropas punduriem.

Nelaime. Aprok strādnieku

Otro Lieldienu vakarā Daugavas stadiona kanalizācijas izbūves laikā notika avārija, kuras rezultātā bojā gāja 1968. gadā dzimis vīrietis. Ūdens strauji piepildīja četrus metrus dziļo šahtu un strādnieku vairs nevarēja glābt. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābējiem dziļumā zem asfalta dubļu masā apraktā cilvēka ķermeņa izcelšanai bija vajadzīgas trīs stundas.

Kanalizācijas pieslēguma izbūvi akai Augusta Deglava ielā pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma veica uzņēmums SIA “CBF Ļ-KO”, bet bojāgājušais bija tā apakšuzņēmēja SIA “Mārupīte-RR” darbinieks. Notikušo tagad izmeklē Valsts policija un Valsts darba inspekcija (VDI), jo traģēdijas cēlonis nav līdz galam skaidrs. Bojāgājušā kolēģi, kas atradās uz vietas, medijiem pauda viedokli, ka sprādziens noticis veco cauruļu, to sarūsējušo savainojumu dēļ, kuras nav izturējušas lielo ūdens spiedienu. Tas bija nelaimes gadījums, kuru viņi nespēja novērst. Savukārt VDI pauž pārliecību, ka nelaime nebūtu notikusi, ja būtu nodrošināti pienācīgi darba apstākļi.

Gaidas. Likums ir, vajadzīga rīcība!

Otrajās Lieldienās svarīgu soli spēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, izsludinot Saeimas nesen pieņemtos grozījumus par skolu latviskošanu.

Kā zināms, labojumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz, ka vidusskolās tikai ar etnisko identitāti saistītie mācību priekšmeti turpmāk būs mācāmi mazākumtautību valodā, bet pamatskolas pēdējās klasēs latviski būs jāapgūst pat 80 procentu mācību satura. Prezidents izsludināja šīs svarīgās izmaiņas, neraugoties uz to, ka opozīcijā esošā Saeimas “Saskaņas” frakcija aicināja to nedarīt. Lai likuma izmaiņas nestu augļus, svarīgi, lai tas tiktu pildīts. Diskusijās par to, kā mazākumtautību skolas pildījušas līdzšinējās prasības, vairākkārt izskanējis, ka latviešu valoda stundās nav izmantota tik daudz, kā prasa likums, un ka pedagogi iemanījušies skolēnus sagatavot latviešu valodas eksāmenam, nevis latviešu valodas izmantošanai ikdienas dzīvē. Tāpat ar stingrākām valodas prasībām vien nepietiks, ja skolās netiks mainīts ideoloģiskais fons un vēsture joprojām tiks mācīta ar atrunu, ka “skolas vēstures grāmatās rakstīts tā, bet mēs taču zinām, kā bija patiesībā”.

Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Linda Rasa, Ilmārs Stūriška, Marta Oplucāne, Ilze Kuzmina, Māris Antonevičs

LA.lv