Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. jūlijs, 2012
Drukāt

VIŅŠ pats visu sapratīs

Foto - LETAFoto - LETA

Atbilde Voldemāram Krustiņa kungam. “Latvijas Avīzē” 12. jūnijā rubrikā “Komentāri un viedokļi” publicēts Jūsu raksts “Nejauciet VIŅU politikā”.

 

Šajā rakstā Jūs paužat savu sašutumu par to, ka Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas vadība, lielāko vecticībnieku draudžu garīgie vadītāji vērsušies pie Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas ar vēstuli, kurā noformulēja savu pozīciju krievu valodas statusa jautājumā, un šī mūsu pozīcija atšķiras no Latvijas vadības oficiālās pozīcijas.

Mums ir pilnīgi skaidrs, ka svešvalodas statuss neatbilst krievu valodas reālajai lomai un nozīmībai Latvijā. Tieši tas kļuva par protesta balsojuma iemeslu referendumā, un pašreizējā nacionālās un valodu politikas turpināšana virza sabiedrību radikālisma virzienā. Mēs uzskatām, ka no šīs sarežģītās situācijas ir tikai viena izeja – atcelt atrunas, kas tika pieņemtas, ratificējot Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

Tā ir mūsu pozīcija, kurai var nepiekrist, kuru var kritizēt, bet Jūs nez kāpēc vispār liedzat mums tiesības paust savus uzskatus. No Jūsu rakstītā izriet, ka baznīcai nav jāpiedalās politikā, kaut katram ir skaidrs, ka baznīca un politika ir nesaraujami saistītas. Kā ilustrāciju minēšu tikai divus piemērus no Latvijas jaunāko laiku vēstures: Jūs, neapšaubāmi, zināt, kāda milzīga loma bija katoļu garīdzniecībai, organizējot 1917. g. Pirmo Latgales kongresu Rēzeknē, kurā tika lemts par Latgales atkalapvienošanos ar citiem Latvijas novadiem. Tāpat Jūs, neapšaubāmi, zināt par arhibīskapa Jāņa Pommera kā Saeimas deputāta aktīvo darbību. Un pēdējos gados mūsu parlamentā strādāja luterāņu mācītājs Jānis Šmits un baptistu mācītājs Ainars Baštiks.

 

Tas ir loģiski un likumsakarīgi, jo baznīca ir atdalīta no valsts, bet ne no sabiedrības. Un kāpēc gan vecticībnieki nevarētu paust savu pozīciju jautājumā, kas ir vitāli svarīgs mūsu draudžu locekļiem?

 

Savā rakstā Jūs uzdodat jautājumu: “Un ko īsti Saeimā pārstāv deputāts V. Nikonovs?” Es pārstāvu tos 300 000 Latvijas pilsoņus, kuri referendumā nobalsoja par krievu valodu. Bet uz Jūsu aicinājumu: “Nejauciet VIŅU politikā” – varu atbildēt tikai tā – neuztraucieties par VIŅU, Krustiņa kungs, VIŅŠ pats visu sapratīs.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+