Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. septembris, 2012
Drukāt

Vinters: Sīkzemniecībai Latvijā nav nākotnes

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas lauksaimniecībā attīstības iespējas ir nevis sīkzemniecībai, bet gan uzņēmējiem, kas specializējas noteikta produkta ražošanā, intervijā žurnālam “Kapitāls” norāda motobraucējs un zemnieku saimniecības “Līgo” īpašnieks Jānis Vinters.

Viņš atzīst, ka patlaban ir daudz lauksaimnieku, kas nevēlas saimniekot intensīvi, tomēr tā nav perspektīva pieeja.

“Neredzu mūsu laukus tādus – pilnus ar mazām sētiņām, katram pa pleķītim, un tāda veidā visi pastāv. Braucot cauri Polijai, man nepatīk, kā tas izskatās. Viss tādās mazās strēmelītēs – nenormāla sīkzemniecība. Neredzu tur ne attīstību, ne kvalitāti. Ja neesi specializējies kaut kādā noteiktā produktā, tu nevari to uztaisīt perfektu,” saka Vinters.

Tāpat viņš norāda, ka “Līgo” nemitīgi paplašina apsaimniekojamās platības, taču nedara to impērijas veidošanas dēļ, un, ja kaimiņš vēloties nopirkt to vai citu zemes gabalu, Vinteri piekāpjas un “neiet pāri līķiem”.

Komentējot šā gada labo ražu, Vinters norāda, ka jāatceras arī par ražas kvalitāti. Kviešiem ir augsts mitruma līmenis un zems proteīns, līdz ar to tie der tikai lopbarībai un attiecīgi tiem ir zemāka cena. Laba pārdošanas cena ir saimniecībā izaudzētajam rapsim, tomēr kukurūzas cena šogad daudz zemākas nekā pērn, līdz ar to nav tā, ka “labas ražas gadā visi dzīvos cepuri kuldami”.

Uzņēmējs atzīst, ka arī lauksaimniecības nozarē, tāpat kā citās jomās, izjūt jebkuru svārstību valsts līmenī.

“Tā bija ar nodokļu izmaiņām, un tāpat ir ar atjaunojamiem resursiem. Kad kaut ko būvē, ir viens nākotnes plāns, bet, kad viss jau uzcelts, pēkšņi parādās – tas ir galīgi nepareizi, tagad visu mainām, ir par daudz samaksāts un tādā garā. Tā nedrīkst. Ja kaut ko kādam esi apsolījis, tas jāpilda,” stāsta Vinters.

Jautāts, vai ir kāda veiksmīga biznesa formula, ko ieteikt jaunajiem lauksaimniekiem, Vinters iesaka censties vienmēr darīt ko jaunu.

“Ir jāiet līdzi laikam, jāmeklē, jāgudro. Protams, būtu labi, ja pamatus ieliktu Lauksaimniecības universitātē. Taču pasniedzējiem arī jāiet līdzi laikam, vairāk jāpabraukā pa ārzemēm, jāuzkrāj pieredze. Lauksaimniecībā ir daudz, ko vēl var audzēt. Tā pati kukurūza, kuru tagad pa televizoru ķengā. Ir taču parādījušās jaunas šķirnes, kas mūsu laikapstākļiem ir piemērotas. Vajag tikai paskoloties, pamācīties,” saka Vinters.

Zemnieku saimniecība “Līgo” dibināta 1989.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgales saimniecībām, apsaimniekojot vairāk nekā 1354 hektārus zemes. Zemnieku saimniecība specializējusies graudaugu un rapšu audzēšanā. Saimniecībā darbojas biogāzes stacija un tiek ražota elektrība, kas realizēta AS “Latvenergo”.

Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju “Līgo” apgrozījums pērn bija 1,183 miljoni latu, kas ir par 15,7% vairāk nekā 2010.gadā, kad saimniecība apgrozīja 1,022 miljonus latu. Saimniecības peļņa pagājušajā gadā bija 645 726 latu salīdzinājumā ar 445 122 latiem 2010.gadā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+