×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.4°C
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
Pirmdiena, 23. jūlijs, 2018
20. jūnijs, 2018
Drukāt

Viņu likteni nedrīkst aizmirst: Ungāri Rīgā atklās pieminekli (2)

Austrumvestfālenes ebreju deportācija no Bīlefeldes dzelzceļa stacijas uz Rīgu. 1941. gada 13. decembris. Attēli no muzeja "Ebreji Latvijā"Austrumvestfālenes ebreju deportācija no Bīlefeldes dzelzceļa stacijas uz Rīgu. 1941. gada 13. decembris. Attēli no muzeja "Ebreji Latvijā"

Ungārijas vēstniecība aicina uz 1944. gadā nacistu okupācijas laikā Latvijā piespiedu darbos bojā gājušo un nogalināto ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītā pieminekļa atklāšanas pasākumu, kas notiks Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā – 4. jūlijā, plkst.13.30 Vecajos Ebreju kapos (pie Ebreju un Lomonosova ielas).

Viņu likteni nedrīkst aizmirst, uzsver vēstniecība.

2015. gadā Ungārijas vēstniecība Latvijā uzsāka pētījumu par ungāru ebreju sieviešu likteni, kuras 1944. gadā caur Aušvici deportēja uz darba un koncentrācijas nometnēm Latvijā. 2015. gada 27. janvārī, starptautiskajā Holokausta upuru piemiņas dienā, notika simpozijs “Nezināmā pagātne”.

“Mūsu uzmanību deportēto ungāru ebreju sieviešu nezināmajam liktenim pievērsa vēsturnieks Marģers Vestermanis, kuram par to laiku saglabājušās personiskas atmiņas. Viens no pierādījumiem par deportācijām bija teksta fragments ungāru valodā, kuru atrada uz sienas kādā no Kaizervaldes nometnes barakām Rīgā pēc nacistu padzīšanas,” norāda vēstniecība savā paziņojumā.

1944. gada vasarā aptuveni 4000-5000 ungāru ebreju sievietes no ziemeļaustrumu Ungārijas tika deportētas caur Aušvici uz Kaizervaldi Rīgā, un tad aizvestas uz darba nometnēm Latvijā – Spilvi, Rīgu, Popervāli, Dundagu un Pierīgu. Vairāki tūkstoši sieviešu zaudēja dzīvību, bet izdzīvojušās – aptuveni tūkstotis – tika aizvestas atpakaļ uz Vācijas okupēto teritoriju, lielākā daļa uz Štuthofas koncentrācijas nometni.

Ungārijas valdība lēma par pieminekļa uzstādīšanu, lai godinātu šīs sievietes. Pieminekļa kompozīcijas pamatā ir tā laika notikumu aculiecinieces un tēlnieces Valdas Malējas ģipsī veidotā figurālā kompozīcija. Skulpturālo kompozīciju ar ebreju sievietēm veidojis jaunais tēlnieks Sandis Aispurs. Pieminekli granītā realizēja Akmens Apstrādes Centrs AKM.

Ungārijas valdība, atklājot šo pieminekli šogad, vēlas dot savu pienesumu Latvijas simtgadei. Piemineklis ir Ungārijas dāvinājums Rīgas domei.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Galvenais ko Baltijas valstīs nedrīkst aizmirst ir pašu baltiešu liktens, jo tas nevienam citam pasaulē neinteresē. Žīdus piemin visās eiropiešu apdzīvotās zemēs, ka arī Izraēlā pašā.

    • Saprotu ka vajag pieminēt ne tikai baltiešu,žīdu un citu tautu likteņus. Karā nav uzvarētāji,ir tikai kritušie.
      Gribētos, lai cilvēki kuri 9.maija svin “uzvaras dienu” saprastu ka vajag pieminēt arī kritušos.Mans vectēvs Andrejs Rūdolfs Skroderēns palika Sibīrijā.Vienīgā vieta kur varu viņu pieminēt ir nolikt pie ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

Draugiem Facebook Twitter Google+