Viņu likteni nedrīkst aizmirst: Ungāri Rīgā atklās pieminekli 2
Ungārijas vēstniecība aicina uz 1944. gadā nacistu okupācijas laikā Latvijā piespiedu darbos bojā gājušo un nogalināto ungāru ebreju sieviešu piemiņai veltītā pieminekļa atklāšanas pasākumu, kas notiks Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā – 4. jūlijā, plkst.13.30 Vecajos Ebreju kapos (pie Ebreju un Lomonosova ielas).
Viņu likteni nedrīkst aizmirst, uzsver vēstniecība.
2015. gadā Ungārijas vēstniecība Latvijā uzsāka pētījumu par ungāru ebreju sieviešu likteni, kuras 1944. gadā caur Aušvici deportēja uz darba un koncentrācijas nometnēm Latvijā. 2015. gada 27. janvārī, starptautiskajā Holokausta upuru piemiņas dienā, notika simpozijs “Nezināmā pagātne”.
“Mūsu uzmanību deportēto ungāru ebreju sieviešu nezināmajam liktenim pievērsa vēsturnieks Marģers Vestermanis, kuram par to laiku saglabājušās personiskas atmiņas. Viens no pierādījumiem par deportācijām bija teksta fragments ungāru valodā, kuru atrada uz sienas kādā no Kaizervaldes nometnes barakām Rīgā pēc nacistu padzīšanas,” norāda vēstniecība savā paziņojumā.
1944. gada vasarā aptuveni 4000-5000 ungāru ebreju sievietes no ziemeļaustrumu Ungārijas tika deportētas caur Aušvici uz Kaizervaldi Rīgā, un tad aizvestas uz darba nometnēm Latvijā – Spilvi, Rīgu, Popervāli, Dundagu un Pierīgu. Vairāki tūkstoši sieviešu zaudēja dzīvību, bet izdzīvojušās – aptuveni tūkstotis – tika aizvestas atpakaļ uz Vācijas okupēto teritoriju, lielākā daļa uz Štuthofas koncentrācijas nometni.
Ungārijas valdība lēma par pieminekļa uzstādīšanu, lai godinātu šīs sievietes. Pieminekļa kompozīcijas pamatā ir tā laika notikumu aculiecinieces un tēlnieces Valdas Malējas ģipsī veidotā figurālā kompozīcija. Skulpturālo kompozīciju ar ebreju sievietēm veidojis jaunais tēlnieks Sandis Aispurs. Pieminekli granītā realizēja Akmens Apstrādes Centrs AKM.
Ungārijas valdība, atklājot šo pieminekli šogad, vēlas dot savu pienesumu Latvijas simtgadei. Piemineklis ir Ungārijas dāvinājums Rīgas domei.
