Mobilā versija
+1.3°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
19. februāris, 2016
Drukāt

Lielo nominālu banknotes veicina terorisma finansēšanu. Vai 500 eiro paliks pagātnē? (3)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA
Viedoklis

Jānis Silakalns, Latvijas Bankas preses sekretārs: "Eirozonā vēl notiks diskusijas ECB Padomes, eirosistēmas komiteju un atbildīgo ekspertu līmenī, līdz ar to, visticamāk, šis nav tuvākās nākotnes jautājums. Turklāt, pat ja tiktu pieņemts lēmums atteikties no 500 eiro banknotēm, tā īstenošana būtu līdzīga latu apmaiņai pret eiro – iedzīvotāji un uzņēmēji tiktu laikus brīdināti, process būtu pārdomāts un pakāpenisks, visas cilvēku un uzņēmēju rīcībā esošās naudas zīmes varētu apmainīt pret citiem nomināliem vai izmantot norēķinos. Varētu situāciju salīdzināt ar mazo nominālu monētām, kur diskusija par 1 un 2 eiro centu monētām turpinās jau vairākus gadus, taču tās jo­projām ir apgrozībā un var izmantot norēķinos (atsevišķas valstis vai valstu reģioni ierobežo to izmantošanu ar tirdzniecības noteikumiem)."

Trešdien pie Latvijas Bankas kases atnāca pensionāre, kura bija ļoti satraukusies, ka 500 eiro banknotes vairs nebūs derīgas, tāpēc bija atnesusi savus skaidras naudas iekrājumus apmainīšanai pret citiem nomināliem. Vai tā tiešām ir?

Piecsimt eiro banknotes lietderība tiek apstrīdēta jau diezgan ilgi, bet politiskā līmenī šis jautājums ir izvirzīts tikai tagad – saistībā ar Eiropas Komisijas nesen prezentēto rīcības plānu, lai apkarotu terorisma finansēšanu. Piecsimt eiro banknote iemieso arī sava veida anahronismu mūsdienu pasaulē, kur dominē bezskaidras naudas norēķini.

Svarīgi piebilst, ka citviet Rietumos, piemēram, ASV un Kanādā, jau notikusī lielo nominālu, ja tā var sacīt, dabiskā aiziešana pagātnē, nekad nav apdraudējusi vienkāršo pilsoņu skaidrās naudas uzkrājumus. Šis pasākums norit pietiekami ilgi, pakāpeniski un pacietīgi. Līdzīgi kā izlaižot jauna dizaina banknotes un monētas, kurām ilgstoši jāsadzīvo ar vecajām – patlaban šāds process ir ievadīts Norvēģijā, kur arī lemj par 1000 kronu naudaszīmes likteni. Eiropas Savienība vai, pareizāk, eirozona līdz lemšanai vēl nav tikusi. Bet ir izdarīti daži pirmkārt drošības jomā būtiski secinājumi.

Violetā banknote šī vārda tiešā nozīmē atvieglo nelikumīgus darījumus: divi kilogrami minēto banknošu ir viens miljons eiro, bet ekvivalenta summa, piemēram, ASV dolāros sver divdesmit divus kilogramus, ņemot vērā, ka vislielākā nomināla banknote, kas atrodas apgrozībā, ir simt dolāri, jo 500 dolāri un vēl lielāki nomināli izņemti no aprites jau labi sen.

Tikmēr Eiropā bijusi vērojama kāda no pirmā acu uzmetiena visai paradoksāla parādība, kas uztrauc Eiropas Savienības valstu finanšu uzraudzības iestādes un Eiropolu: kopš vienotās valūtas ieviešanas 500 eiro banknošu skaits pieaudzis seškārt un veido apmēram trešo daļu no apgrozībā esošās skaidrās naudas vērtības, savukārt ikdienas norēķinos krietni plašāk izmantoto 10 un 20 eiro banknošu daudzums turas stabils.

“Financial Times” nesen norādīja, ka viena no aktīvākajām lielā nomināla vairotājām ir Luksemburgas centrālā banka, un saskaņā ar portāla “Euractiv” rakstīto 2014. gadā Luksemburgas kopumā emitēto naudas zīmju (ar ievērojamu 500 eiro īpatsvaru) vērtība divkārt pārsniegusi lielhercogistes iekšzemes kopproduktu, kamēr citās valstīs emisija parasti nepārsniedz 10% no IKP.

Diskusijas šajā sakarā izvērtās arī Luksemburgas parlamentā, kur sociālistu partijas (LSAP) deputāts Francs Faijo vaicāja valdībai par iemesliem tik vērienīgai naudaszīmju laišanai apgrozībā. Atbilde ir ierastā, ka centrālā banka emitē atbilstoši kredītiestāžu pieprasījumam. Tomēr paši finansisti piekrīt nepieciešamībai izņemt no aprites 500 eiro banknotes. “Tā būtu laba lieta terorisma apkarošanas ietvaros,” apgalvo Luksemburgas banku un baņķieru asociācija (ABBL), vēl jo vairāk tāpēc, ka arī Luksemburgā patērētāji dod priekšroku bezskaidras naudas norēķiniem un agrākā prakse glabāt naudu zeķē vairs nav izplatīta.

Ja arī attieksme finanšu aprindās mainās, naudas plūsmu izsekošana, tajā skaitā violeto banknošu ceļi un neceļi, joprojām sagādā problēmas uzraudzības ie­stādēm. Darījumi skaidrā naudā ir noteikts etaps naudas atmazgāšanas shēmās, kā arī zināmās shēmās, ko lieto, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.

Organizētās noziedzības un terorisma apkarotājus galvenokārt uztrauc tie darījumi, kas tiek veikti, apejot bankas, kad krietnas summas pāriet no rokas rokā, vai norēķini, izmantojot pēdējā laikā populārās anonīmās priekšapmaksas kartes, kādas uzgāja arī franču izmeklētāji, veikdami vairākās vietās kratīšanu pēc pērn novembrī sarīkotajiem terora aktiem Parīzē.

Eiropas amatpersonas apspriež iespēju ieviest sistēmu, kas ļauj identificēt priekšapmaksas kartes īpašnieku, ja, sacīsim, naudas pārskaitījums pārsniedz konkrētu summu.

Ar dažādiem iebildumiem saskaras ne vien centieni kontrolēt virtuālo valūtu (Bitcoin), bet arī mēģinājumi iegrožot skaidrās naudas lietošanu, jo dažās Eiropas valstīs ar to saistītie paradumi tomēr dziļi iesakņojušies un ir ļoti noturīgi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tagad skaidrs kurā valstī ES notiek naudas atmazgāšana vislielākajos apjomos.

  2. Jāpāriet uz norēķiniem tikai elektroniski un ar kartēm…katram cilvēkam ausī ir jāiesprauž krotāliju…,jo ,kā tos cērpamos lopus ,lai efektīvi gana???…a tā i bankām un valdniekiem labi ,un sieva zin ,kur vīrs vazājas:)))))))

  3. Pilnīgi nevajadzīgas ir 1 un 2 centu monētas! NL un citās valstīs tās īstenībā nekur nepieņem!

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (1)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+