Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. jūlijs, 2012
Drukāt

Vīrieši ģimenēs ir lielāki krājēji nekā sievietes

Foto-LETAFoto-LETA

Galvenie uzkrājumu veidotāji ģimenē ir vīrieši – viena vīrieša vidējie uzkrājumi “Swedbank” ir par 59% lielāki nekā sievietei, liecina AS “Swedbank” apkopotā informācija. Banka secinājusi, ka noguldījumus depozītos vairāk veic vīrieši, aktīvākie krājēji dzīvo Kurzemē, bet populārākais uzkrājumu veids ir krājkonts.

Krājkontu izmanto 82% klientu, liecina “Swedbank” dati par šā gada otro ceturksni. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, kopējais krājkontu lietotāju skaits pieaudzis par 10%, savukārt mērķa krājkonta un pilngadības krājkonta lietotāju skaits palielinājies par 13%. Lielāku summu uzkrāšanai klienti izvēlas termiņdepozītu, ko izmanto katrs piektais jeb 22% krājēju, informēja bankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

“Swedbank” dati rāda, ka iedzīvotāji vecumā no 50-75 gadiem uzkrājuši vairāk nekā vidēji citās vecuma grupās uz vienu iedzīvotāju. “Swedbank” klienta vidējais uzkrājums šajā vecuma grupā ir nedaudz vairāk nekā 4000 latu. Arī bankas klienti vecuma grupā virs 76 gadiem ir aktīvi depozītu lietotāji, un uzkrājumu apjoms uz vienu klientu ir vidēji 3500 latu.

Aktīvākie krājēji Latvijā ir kurzemnieki, kuri biežāk nekā citu reģionu klienti izvēlas noguldījumus ar ilgākiem termiņiem – 82% gadījumu savu noguldījumu veikšanai izmanto termiņdepozītu. Viena Kurzemē dzīvojoša klienta vidējā termiņdepozītā uzkrātā summa ir lielāka nekā Rīgā un citos reģionos, pārsniedzot viena Rīgas klienta uzkrājumus par 13%.

Rīdzinieki biežāk nekā citos reģionos dzīvojošie izvēlas ieguldījumus veikt vairākos termiņdepozītos. Tāpat dati liecina, ka rīdzinieki ir mērķtiecīgāki krājēji, jo mērķa krājkontā viens klients vidēji uzkrājis vairāk nekā citu reģionu iedzīvotāji.

Noguldījumus krājkontā visaktīvāk izmanto latgalieši – krājkontos noguldīti 30% Latgales klientu uzkrājumu. Savukārt vidzemnieki, rūpējoties par bērnu nākotni, biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji izvēlas pilngadības krājkontu, kopumā no saviem uzkrājumiem tajā novirzot ap 2% līdzekļu. Patlaban vidēji vienam bērnam vidzemnieki ir uzkrājuši ap 1000 latu.

Savukārt dinamiskajā depozītā vislielāko vidējo summu uz vienu klientu uzkrājuši Zemgales iedzīvotāji, kuri, izmantojot šo pakalpojumu, labprāt slēdz vairākus līgumus – patlaban Zemgalē uz vienu klientu ir vidēji divi aktīvi dinamiskā depozīta līgumi.

“Priecē, ka naudas līdzekļu uzkrāšana ir kļuvusi par mērķtiecīgu darbību,” tendences komentē “Swedbank” Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons.

Pieaugošais krājēju īpatsvars ļauj secināt, ka aizvien vairāk iedzīvotāju novērtē drošības sajūtu, ko sniedz regulāra uzkrājumu veidošana. Pozitīvi vērtējama arī tendence aizvien vairāk uzkrājumu veidot konkrētiem mērķiem, piemēram, rūpēm par bērnu nākotni, atzīst Jansons.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+