Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. jūnijs, 2014
Drukāt

„Džampstrīta 22”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Vispirms īsi jāpaskaidro, kas ir tā dēvētais brom com jeb bromantic comedy, jeb bromance. Radies kā atvasinājums no apzīmējuma chick flick, sinonīms rom com / romantic comedy – romantiskā komēdija, – filma, kas paredzēta plašai sieviešu auditorijai, un kuras centrā ir romantiskas vīrieša un sievietes attiecības. Savukārt brom com ir termins, ar kuru mēdz apzīmēt – gan kinoskatītāju, gan kritiķu slengā – filmas, kas paredzētas (pārsvarā gados samērā jaunu) vīriešu auditorijai, un skar tādas tēmas kā vīriešu draudzība, solidaritāte, kopīgas izklaides, dēkas un piedzīvojumi – bez (vismaz ne atklātām) seksuālām referencēm.

„Džampstrīta 22” ir tieši šāda žanra piemērs. Tā ir jau otrā filma sērijā, kas tapusi, pārņemot motīvus no seriāla „Džampstrīta 21” („21 Jump Street”), kas tika translēts ASV 80. gadu nogalē, un kurā cita starpā savas karjeras sākotnē piedalījās Džonijs Deps. Šī seriāla personāži nodarbojās ar to pašu, ar ko abu filmu – „Džampstrīta 21” un „22” – galvenie varoņi – kā policisti civilajā iefiltrējās starp vidusskolēniem, studentiem, lai apkarotu ar narkotikām u.c. saistītus noziegumus. Pirmajā filmā policistu pāris risināja savu pirmo slepeno operāciju vidusskolā; šeit viņu uzdevums ir neitralizēt narkotiku tirgoņus universitātē.

Gan iepriekšējās, gan paredzami arī šīs filmas panākumu atslēgas pamatā ir fakts, ka filmas precīzi uzrunā savu mērķauditoriju vairākos līmeņos. Vispirms jau abu aktieru faktors –

Čanings Tatums (“Maģiskais Maiks”) un Džona Hils (“Volstrītas vilks”). Tatuma nopulētā āriene tik labi piestāv glancēto žurnālu vākiem kā muskuļota ķermeņa etalons, savukārt Džona Hils vienmēr pelnījis ar savu neveiklā āksta ampluā. Abi piedāvā plašas iespējas identificēties – pieņemot, ka vai ikkatrs grib izskatīties kā Tatums, pat ja jūtas kā Hils, un vēlēties tik labu draugu, kā viņi ir viens otram filmā, kur starp viņiem darbojas „neglītais, bet ar smadzenēm apveltītais / izskatīgais, bet neapķērīgais” dinamika.

Un otrkārt, tā ļauj sapņot, ka iespējams uz brīdi atstāt „pieaugušo dzīvi” un atkal atgriezties skolas vai universitātes laikos un vēlreiz izdzīvot visu, kas ir vidējā jaunieša skolas vai universitātes neoficiālajā programmā – nepagurstoša socializēšanās ar alkohola palīdzību, apreibinošu vielu lietošana, pretējā dzimuma vilinājums skaistu pusaugu meiteņu veidolā, utt., un darīt to bez sirdsapziņas pārmetumiem, jo viss taču cēlu mērķu vārdā.

Pat ja varētu iebilst, ka filma ir klišejisku asa sižeta ainu un kaskadierisku triku pārsātināta – tradicionāls veids, kā vērsties pie maskulīnās skatītāju daļas, tomēr krietna deva slapstick komēdijas elementu un meta-līmeņa (stāsts stāstā) joku, kurus izspēlē abi personāži – ironizējot, ka turpinājums jau nekad nav tik labs, kā oriģināls, – tomēr notur šo Holivudas ierindas ražojumu pieklājīgas, pat ja stereotipiskas, izklaides līmenī.

UZZIŅA


„Džampstrīta 22”/”22 Jump Street”, 2014, ASV

Rež. Kristofers Millers un Filips Lords

Lomās Čanings Tatums un Džona Hils

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+