Kokteilis
Veselam

Vīrietis grib sajust. Saruna ar seksologu Artūru Vāveri0

Foto – Marta Purmale

Pazīstamais seksologs Artūrs Vāvere atzīst, ka Latvijas sabiedrība ir visai aizspriedumaina un sekss joprojām bieži notiek tikai tumšā istabā zem segas. Viņa pacienti galvenokārt ir vīrieši. Tie, kuri vēlas palielināt savu vīrišķo atribūtu, pie ārsta brauc pat no kaimiņvalstīm. Dakteri uztrauc tas, ka zēnus audzina kā siltumnīcas gurķīšus un viņiem izpaliek vīrišķības skola – armija.

Acīmredzot bijāt cieši nolēmis kļūt par ārstu, jo Medicīnas institūtā mēģinājāt iestāties atkārtoti…

Šāda vēlme man radās jau bērnudārzā. Atceros, ka spēlējos ar vecmāmiņas mājās atnesto fonendoskopu. Viņa teica: lai kļūtu par ārstu, daudz jāmācās. Es apņēmos to darīt. Citu ideju, par ko kļūt, man nav bijis.

Par specializāciju gan domas ir mainījušās. Iestājoties institūtā, gribēju būt kardiologs, bet, kad praksē kardioloģijas nodaļā redzēju daudz vecu, slimu cilvēku, no kuriem daži nomira, nākotne tādā vidē man nešķita pievilcīga. Studiju beigās visvairāk ieinteresēja infektoloģija, jo šajā nozarē ir diezgan plaša diferenciāldiagnostika un darbā nav iespējams vadīties pēc ierastām shēmām. Rezidentūrā strādāju ambulatorajā AIDS nodaļā, izveidoju organizāciju Par drošu seksu. Veselības pārbaudes veicām bez maksas, nāca prostitūtas, geji, narkomāni, kuriem mainījām šļirces. Tolaik biju iecerējis darboties šajā jomā, taču, saprotot, ka nebūs darba ārpus slimnīcas, sāku specializēties seksoloģijā, jo ar vīriešiem, kuri nāca nodot analīzes, runājām galvenokārt par viņu seksuālajām problēmām.

Vai sabiedrībā nav ļoti izplatīts priekšstats, ka AIDS attiecas tikai uz šauru iedzīvotāju loku?

Varu aprakstīt reālu situāciju. Septiņpadsmitgadīga meitene pārguļ ar puisi. Uzzinot, ka viņš ir narkomāns, veic analīzes – un atbilde ir pozitīva. Tomēr vairākumam attieksme pret AIDS ir kā pret bīstamu slimību, kas sastopama kaut kur, tikai ne mums visapkārt. Patiesībā tā var skart gandrīz ikvienu, jo daudzi nelieto prezervatīvu. Diezgan bieži, to uzvelkot, vīrietim zūd erekcija, it īpaši kungiem, kuriem bijušas pastāvīgas attiecības, iztiekot bez gumijas izstrādājuma.

Vai pats kādreiz esat bijis pie seksologa?

Nē, mana pirmā saskarsme ar šo jomu, tāpat kā citiem pusaudžiem, bija seksologa Jāņa Zālīša grāmata Mīlestības vārdā. Mēs ar brāli to slēpām no vecākiem uz skapjaugšas, kur viņi netika klāt. Nākamais posms bija seksoloģijas kurss, mācoties rezidentūrā. Mans galvenais skolotājs bija jau minētais Jānis Zālītis.

 

Galerijas nosaukums

Daudzi joprojām, pieminot seksu, sarkst. Kā jūsu profesijas izvēli uztvēra apkārtējie?

No tuviniekiem jokainu attieksmi neesmu manījis, drīzāk otrādi – paziņām mūžīgi rodas dažādi jautājumi un nepieciešama palīdzība. Mani izmanto kā jebkuru ārstu. Esmu ievērojis, ka ikvienā kompānijā, kurā ir kāds dakteris, agri vai vēlu sāk runāt par slimībām un to ārstēšanu.

Bērni, kuri tagad jau pieauguši – dēlam Robertam ir 24, meitai Agnesei ir 25 gadi –, manu profesiju vienmēr uztvēruši ar sapratni. Daudz esmu lasījis lekcijas skolās par seksuālo un reproduktīvo veselību un secinājis, ka ar citiem jauniešiem par šiem jautājumiem ir vieglāk runāt nekā saviem bērniem. Manējiem vienmēr ir bijusi pieejama attiecīga literatūra, piemēram, agrāk pusaudžu žurnāls Pele, kurā rakstīju par seksuālo veselību. Man parasti redakcijā iedeva kaudzīti, un tā ātri izklīda – šķiet, ne tikai bērni paši tos izlasīja, bet arī aiznesa draugiem un draudzenēm.

Tomēr dažus mana profesija mulsina. Savā pašreizējā prakses vietā biju izvietojis norādi par seksologa privātpraksi, taču blakus esošo biroju darbiniekiem tas laikam nepatika un plāksnīte pazuda. Pēc tam sacīja: jūs jau varējāt rakstīt vienkārši – ārsta prakse.


Vai darba gaitu sākumā nepiedzīvojāt mulsuma brīžus?

Strādājot medicīnā, neviens no tiem nav izsprucis. Pirmajā pieņemšanā bija tik liels stress, ka nesapratu, ko teikt un kā rīkoties. Visādi gadījumi bijuši, piemēram, puika novelk bikses, viņam stāv, un es nezinu, ko darīt. Citam intīmajā vietā jāpiededzina kārpas, bet viņš, jūtot, ka krāniņš ceļas, lec augšā no kušetes un skrien prom. Gadu gaitā pie kutelīgām situācijām esmu pieradis, un tagad mani grūti pārsteigt. Nesen gan aizdomājos, kad kāds puisis stāstīja, ka gribētu iemiesoties savu draugu draudzenēs un ar viņiem pārgulēt, bet geji viņam esot pretīgi. Savukārt viena dāma, kura bija apmeklējusi arī citus seksologus, uzskatīja, ka mums būtu jānodarbojas ar seksu.

Vai pacientu vidū ir daudz vīriešu ar homoseksuālām vēlmēm?

Jā, bet reizēm viņi paši tās nepieņem. Kaut gan bijušas attiecīgas fantāzijas un arī seksuālas attiecības, puisis mēdz apgalvot, ka neesot gejs, taču sievietes viņu neinteresējot. Pilna galva ar tarakāniem!

Dažs atnāk un saka – vīrieša priekšā neizģērbšoties, jo neesot gejs. Kāpēc tad vispār ieradās uz konsultāciju? It kā nāk pēc palīdzības, bet to nepieņem. Varbūt baidās, ka radīsies erekcija un tas iepatiksies. Daži vīrieši pastāvīgi apmeklē urologus, lai rādītu krāniņu, jo viņiem tas sagādā baudu. Tomēr kopumā, manuprāt, sabiedrība ir kļuvusi homofobiskāka nekā pirms gadiem pieciem.

Vai pieņemat tikai vīriešus? Vai viņiem partneres nāk līdzi?

Mani pacienti ir galvenokārt 25–35 gadus veci vīrieši, bet pašam vecākajam, kurš bija noraizējies, ka vairs nestāv tik labi kā agrāk, bija 82 gadi. Protams, var nākt arī sievietes. Vairākas ir konsultējušās, ko darīt ar drauga locekli. Esmu iecerējis veidot nodarbību kursu meitenēm par vīrieti: kā viņš uzbūvēts un kas viņam patīk, lai nebūtu tā, ka masē vīra locekli, kamēr viņš knapi ciešas. Protams, gadās arī otrādi: vīrs glāsta sievas krūtis, bet viņa domā – būtu ātrāk beidzis!

Erekcijas traucējumi, pāragra sēklas noplūde, nespēja sasniegt orgasmu un citas problēmas skar abus partnerus, tāpēc labāk uz konsultāciju nākt kopā ar otru pusīti. Tomēr runāju arī ar abiem atsevišķi, jo katram ir savi skeleti skapī.

Reizēm sieviete uzskata, ka dara visu iespējamo, lai vīru seksuāli apmierinātu, taču viņš to noliedz. Tad nākas analizēt, kas īsti šajās attiecībās notiek. Nereti pāriem ir savstarpēji vieglāk saprasties caur trešo cilvēku, jo tad abi ieklausās, ko stāsta otrs.

Ja atnāk vīrietis viens pats un es iesaku, ka partnerei vajadzētu veikt viņam masāžu, no tā parasti nekas nesanāk. Taču, ja ierodas abi un es pastāstu, kā to darīt, ir pavisam cita lieta.

Kā sievietes mēdz nodarīt pāri partnerim?

Vīrietim ļoti iespiežas smadzenēs tādas frāzes kā, piemēram, atkal jau beidzi! Viņa pašapziņa cietīs arī no tādas it kā neitrālas atziņas – tam džekam nu gan ir metamais! Reizēm nemaz nevajag runāt, bet izrādīt, ka bijis labs sekss. Ne vienmēr vīrietis noticēs, ja to apliecinās vārdos. Viņš grib arī sajust.

Vai mūsdienās jaunieši dzimumdzīvi neuzsāk pārāk agri?

Kādā 90. gadu vidū veiktā aptaujā atklājās, ka pirmais dzimumakts bieži notiek jau 12 gadu vecumā, taču es pieļauju, ka daži tā sauc spēlēšanos dakteros.

Grūti pateikt, kad būtu īstais brīdis intīmās dzīves uzsākšanai. Viens tai ir gatavs 14, cits 18 gados, bet cits vēlāk. Kad tas notiek pirmoreiz, atkarīgs no apkārtējās vides. Ja klasē visi ir baigi pareizie un teicamnieki, skolas gados ar seksu vēl nenodarbojas.

Manuprāt, nav nekas slikts, ja pusaudzis sāk dzimumattiecības brīvprātīgi, lietojot prezervatīvu. Agrā jaunībā plosās hormonu vētras, ir rozā brilles un tāpēc attieksme pret seksu ir citāda. Jo cilvēks kļūst vecāks, jo grūtāk – radies savs skatījums un prasības, kas nereti traucē intīmajā dzīvē.

Vai arī jauniem puišiem mēdz rasties problēmas seksā?

Potenci nelabvēlīgi ietekmē neveselīgs uzturs – čipsi, hamburgeri –, kā arī lielais alkohola patēriņš, zālītes pīpēšana. Kad tas darīts jau gadus piecus, vājinās erekcija un zūd interese par seksu.

Ļoti negatīvi jauniešus ietekmē pornogrāfija, ar kuru pilns internets. Tās ietekmē puiši vairs nespēj panākt uzbudinājumu dabiski, viņiem ātri zūd erekcija. Reti kurš fantazē, kā mīlēsies ar partneri, jo ir gatavs materiāls ar spēcīgiem vizuāliem impulsiem, tāpēc saskarsme ar sievieti vairs neraisa emocijas.

Manuprāt, daudz lielāka problēma ir nevis agri, bet pārāk vēlu uzsākta dzimumdzīve. Diemžēl arvien biežāk cilvēki kļūst seksuāli aktīvi tikai pēc 30 gadu vecuma. Vai nu pusaudžu gados bijis mazvērtības komplekss, vai arī vecāki vēlējušies, lai bērni būtu izcili speciālisti vai sportisti, tāpēc viņi bijuši pārāk aizņemti, lai rastos interese par pretējo dzimumu. Kad beidzot nolemj veidot pastāvīgas attiecības un sākt intīmo dzīvi, kaut kas būtisks jau palaists garām. Puišiem rodas problēmas ar erekciju, sēklas noplūdi un arī saprašanos.

Daudzi domā, ka sekss ir tāds pats dabisks process kā, piemēram, bērnībā iešana uz podiņa. Bet vai tad bērni to dara paši, ja viņiem neierāda? Arī lai mīlētos, ir jāmācās un jāanalizē.

Seksologs Jānis Zālītis uzskatīja, ka atbildība par intīmo dzīvi jāuzņemas vīrietim. Vai piekrītat?

Sievietes mūsdienās vairs nav tādas kā agrāk, kad viņš rakstīja savas grāmatas. Manuprāt, pāra attiecībās jābūt atbildīgiem abiem. Nevar būt tā, ka sieva guļ gultā kā zvaigzne un gaida, kamēr vīrs pūlas. Arī vīrietis vēlas glāstus. Varbūt jaunībā tie ir mazāk svarīgi, taču pēc 30 gadu vecuma, lai uzbudinātos, nepieciešami pat vairāk nekā sievietei. Turklāt vīrietim ar laiku apniks izrādīt iniciatīvu. Ļoti bieži esmu dzirdējis savus pacientus sakām: kaut reizi viņa būtu devusi mājienu, ka grib mīlēties!

Kā radās ideja nodarboties ar dzimumlocekļu palielināšanu?

Kad AIDS centrā ņēmu analīzes, kāds ik pa laikam jautāja, vai krāniņu nevar padarīt lielāku. Deviņdesmito gadu beigās organizācija Papardes zieds izdeva bukletu vīriešiem. Ieteicu tajā uzrakstīt, ka izmēram nav nozīmes un ka to palielināt nav iespējams. Taču, kad kļuva pieejamāks internets, atradu šajā ziņā noderīgu informāciju un sāku konsultēt vīriešus. Kad jau četri pacienti bija teikuši paldies, sāku par to interesēties vēl nopietnāk.

Vai daudziem problēma neslēpjas drīzāk galvā, nevis krāniņā?

Dažiem loceklis miera stāvoklī ir neliels, bet erekcijas stāvoklī – normāls. Taču, ja viņi nodarbojas ar sportu un ir būdīgas miesasbūves, ejot dušā kopā ar citiem vīriešiem, krāniņa niecīgais izskats grauj pašapziņu. Kāpēc gan nepadarboties, lai psiholoģiski justos labāk? Diezgan bieži problēmas patiesais iemesls ir cits, un, kamēr tā netiks atrisināta, locekļa izmērs neko nemainīs. Interese par peņa palielināšanu ir labs veids, kā piekļūt vīrietim, jo citādi pacients par savu galveno bēdu nemaz nesāktu runāt. Izprašņājot par seksuālo dzīvi, kungi nereti atzīst, ka šķiet – ar prāvāku locekli būtu lielāka piekrišana. Nereti atklājas, ka nav partneres. Tiklīdz atrod sev sievieti, krāniņa izmērs vairs nešķiet tik būtisks.

Bieži vien vīrieti pie manis ir atsūtījušas otrās pusītes. Kad savulaik izstādē–festivālā Erots dalīju bukletus par dzimumlocekļa palielināšanu, kungi izturējās skeptiski, bet sievietes tos ņēma visas pēc kārtas. Tās, kurām ir pastāvīga intīmā dzīve, atzīst, ka peņa izmēram ir nozīme. Kāda meitene bija palaidusi pa kreisi. It kā pēc tam ar pastāvīgo partneri viss bija labi, bet, kad viņa atcerējās tā puiša locekli…

Vai visi gūst panākumus vīrišķā atribūta palielināšanā?

Lai tas izdotos, nepieciešama nopietna motivācija. Atzīšos, man pašam tādas nebija. Dzimumlocekļa palielināšanu var salīdzināt ar sporta zāles apmeklēšanu – kurš gan var garantēt, ka, uz turieni dodoties, augums kļūs atlētisks? Gan vēloties uzaudzēt muskuļus, gan lielāku locekli, regulāri un ilgstoši jādarbojas. Vienam tas vieglāk plešas apkārtmērā, citam – garumā, bet dažam jebkuras pārmaiņas notiek lēni. Maksimālais rezultāts, ko izdevās sasniegt kādam pacientam, bija četrarpus centimetru pieaugums garumā astoņu mēnešu laikā. Ja ir regulāra erekcija, saites tiek trenētas un iegūtais izmērs nemainās.

Daži, saprazdami, cik daudz pūļu tam būs jāvelta, pārdomā. Gadās arī atrunāt. Kādam jaunietim jau tāpat bija masīvs loceklis, bet viņš gribēja vēl resnāku. Mudināju padomāt, ko gan viņš darīs pēc desmit gadiem, kad sieva būs pie tā pieradusi. Ja audzēs vēl lielāku kā pornozvaignēm, pats nebūs apmierināts.

Kāpēc nolēmāt tirgot intīmpreces? Vai pieprasījums pēc tām ir pietiekami liels?

Kādreiz labi veicās dzimumlocekļu ekstenderu (izmēra palielinātāju – red.) tirdzniecībā, un nopelnīto naudu sāku ieguldīt intīmpreču interneta veikala atvēršanā, jo sapratu, ka tās varētu noderēt maniem pacientiem. Sākumā pašam nebija priekšstata, kā daudzas lietas noder, tāpēc eksperimentēju, lai varētu ieteikt citiem. Bija interesanti tās iepazīt. Taču nākotnē no intīmpreču veikala esmu nolēmis atteikties, jo visam pietrūkst laika. Lai nodrošinātu pietiekami plašu izvēli, jāiegulda diezgan lieli līdzekļi, bet Latvijā pirktspēja un interese ir maza. Visvairāk iegādājas stimulējošas ziedes un krēmus. Gana liela interese ir arī par masāžas eļļām, lubrikantiem, prezervatīviem, erekcijas gredzeniem un vakuumsūkņiem.

Mūsu sabiedrība ir konservatīva, piemēram, daudziem pāriem ir aizspriedumi pret vibratoru, bet to taču var lietot ne tikai dzimumakta imitēšanai, bet arī kā masāžas līdzekli krūšu galu un vīrieša dzimumorgānu uzbudināšanai! Piemēram, Vācijā un Norvēģijā vibratorus pārdod laikrakstu kioskos, taču pie mums daudzi pāri pat lubrikantu neatļaujas lietot. Reizēm, kad stāstu, kā uzlabot seksuālo dzīvi ar intīmprecēm, pacients klausās, muti ieplētis, it kā Latvijā nebūtu bijis neviena Erota.

Kādam, jūsuprāt, jābūt labam seksam?

Tādam, kurā abi partneri apmierināti, bet tā reti gadās. Daudziem ir slimīga attiecību uztvere – ja partneris vai viņa uzvedība neatbilst izvirzītajiem ideāliem, uztver to kā katastrofu.

Liela problēma ir tā, ka sievietes bieži vien pašas nezina, ko vēlas. Reizēm pēc pacientes stāsta ir skaidrs, ka viņa vai kūst no orgasma, bet pati domā, ka tas nav noticis.

Abiem partneriem vajadzētu gan dot, gan gūt, taču nereti puisim, kurš iemīlējies meitenē, nodarbošanās ar seksu pārvēršas par darbu, lai apmierinātu partneri. Viņš gan saka, ka gūst baudu tikai tāpēc, ka viņai labi, tomēr nāk uz konsultāciju.

Katram pārim kādā dzīves posmā rodas seksuāli sarežģījumi, un tas nav nekas slikts. Citādi iestājas rutīna. Problēmām jābūt, jo, kad tās pamana un sāk kaut ko mainīt, dzīve kļūst interesantāka.

Joprojām ārstējat arī seksuāli transmisīvās slimības. Kādas tendences pastāv šajā ziņā?

Mūsdienās ārstēšanās ir pašu slimnieku ziņā, tāpēc tās izplatītas vairāk nekā padomju laikā. Katram, kam ir seksuālas attiecības, reizi gadā derētu doties uz pārbaudi. Daudziem vīriešiem atklāju ureaplazmu, mikoplazmu, hlamīdijas, gonoreju. Izdalījumu un citu sūdzību var arī nebūt, taču jebkurš no šiem mikrobiem var izraisīt priekšdziedzera iekaisumu, vecumdienās veicinot prostatas adenomas vai vēža attīstību. Mēdz vājināties erekcija, var paātrināties sēklas noplūde, rasties neauglība. Līdz ar to galvā lien visādi tarakāni, rodas bailes un nedrošība, kas situāciju pasliktina vēl vairāk.

Pārbaude būtu nepieciešama ikreiz pirms jaunu attiecību veidošanas. Citādi pārguļ ar tikko iepazītu sievieti, atnāk pie ārsta, un atklājas seksuāli transmisīva slimība, tādēļ nākas ārstēties arī partnerei.

Kad gūstat vislielāko gandarījumu?

Ir liels prieks, kad izdodas palīdzēt atrisināt problēmu vīrietim, kurš pie manis atnācis pilnīgi sagrauts. Gandarījumu jūtu, ja kāds dzirdējis par mani pozitīvu vērtējumu, jo tas par seksologiem no mutes mutē tiek nodots reti.

Priecājos, redzot atsauces ārzemju presē uz manu savulaik veikto pētījumu par prostitūciju, kuru publicēja ANO Iedzīvotāju fonds par Latvijas iedzīvotāju reproduktīvo veselību.

Reizēm mani sabiedrībā pazīst, īpaši agrāk pēc piedalīšanās Dāvida šovā. Staigāju pa veikalu un dzirdu, ka pārītis sačukstas: re, kur Vāvere iet! No vienas puses, tas ir patīkami, bet, no otras puses, traucē.

Kā, jūsuprāt, ietekmē ķermeņa kailuma un seksa rādīšana televīzijā, kino un visur citur?

Kādā Erotā bija nojume, kurā kāds pāris nodarbojās ar seksu. Precīzi neatceros, bet ieeja maksāja diezgan dārgi, 10 vai 15 latu, taču ļaudis stāvēja garā rindā, lai paskatītos. Kad šajā pašā izstādē lietuviešu geju grupa nodarbojās ar anālo seksu skatītāju acu priekšā, arī nebija iespējams tikt klāt. Cilvēkus tādas lietas interesē.

Manuprāt, nav slikti, ka televīzijā un kino atklāti rāda plikumus, jo cilvēki pie tiem pierod. Tad vairs nav tā, ka vīrietim zūd erekcija, novelkot bikses, jo viņš bez tām jūtas neaizsargāts. Rietumos attieksme pret atsegtu ķermeni ir daudz brīvāka. Studiju laikā, būdams Vācijā, pirmoreiz nokļuvu nūdistu pludmalē, kur redzēju visdažādākā vecuma cilvēkus, kas ķermeni uztver veselīgi. Pie mums vairāk vai mazāk, ieraugot kailas sievietes krūtis, rodas šoks, taču konservatīvā attieksme un aizspriedumi traucē seksuālajā dzīvē.

Vai mūsdienās straujā dzīves ritma dēļ ar seksu nenodarbojas arvien mazāk?

Vislielākā problēma ir tā, ka uz ārzemēm peļņā aizbraukušajiem ne vienmēr ir normāla iespēja turpināt dzimumdzīvi. Jaunam vīrietim varbūt galvenais ir nodrāzties, bet kungam brieduma gados šāds variants, visticamāk, nepatiks. Iegriešanās bordelī uz pāris stundām sagādā tikai stresu. Nereti partneri, kuri dzīvo katrs savā zemē, kopā masturbē skaipā, lai būtu vismaz kaut kāda tuvība.

Vai cilvēks tomēr nevar būt laimīgs arī bez intīmās dzīves?

Ja seksa nav tāpēc, ka viņš jūtas nepilnvērtīgs un no tā izvairās, tad nebūs apmierināts. Taču, ja domā par kustību Dzīve bez seksa, tā var būt sava veida orientācija, kas netraucē būt laimīgam. Dažam darbs vai stangas cilāšana sporta zālē sagādā lielāku baudu nekā mīlēšanās. Protams, ikvienam dzīvē mēdz būt posmi, kad kaut kas cits ir svarīgāks par intīmo dzīvi. Tikai nevajadzētu aizmirst, ka vīrieša potence, atrodot no intīmās tuvības, mazinās.

Kā pavadāt brīvo laiku?

Ar ģimeni daudz ceļojam. Savulaik ar sievu atradām neticami lētas biļetes – par vienu latu uz Oslo. Meita agrāk dzīvoja Frankfurtē. Pērn, viņai neko nesakot, sagādājām lielu pārsteigumu – noīrējām busiņu, paņēmām līdzi vectētiņu, onkuli, tanti un aizbraucām ciemos. Pa ceļam apskatījām arī Varšavu un Prāgu.

Vēl mums ir remontējama māja, kas prasa daudz laika. Smejos, ka mana otrā profesija ir celtnieks. Kad viens gals izremontēts, otrs jāsāk no jauna.

Vai seksologa profesija privātajā dzīvē palīdz vai traucē?

Darbu no mājas dzīves nodalu. Seksologi tādi paši cilvēki vien ir – tāpat, mazinoties hormonu līmenim, noveco. Vienīgi problēmas laikus pamanām un zinām, kā tās novērst, nevis psiholoģiski sākam rakt sev kapu. IzceltiTas, kurš iztrakojies jaunībā, vēlāk ir mierīgs, bet, kas bijis godīgs un kārtīgs jaunībā, sāk trakot vecumā. Par seksu ir sarakstīts ļoti daudz grāmatu, taču, kad kaut ko vajag noskaidrot, tajās neko nevar atrast.

 

LA.lv