Ekonomika
Darbs un nauda

Vīrietis pēc 45 – bezdarbnieks?0


“Unikālas prasmes, ko automatizēt ir dārgi vai neiespējami, plus darbinieka laba veselība visos laikos būs pieprasītas arī Latvijā,” konferencē secināja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
“Unikālas prasmes, ko automatizēt ir dārgi vai neiespējami, plus darbinieka laba veselība visos laikos būs pieprasītas arī Latvijā,” konferencē secināja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Ja negribam būt zemu ienākumu valsts, ja turpinās augt darba algas, jau tuvākajā nākotnē arī Latvijā par realitāti kļūs arvien lielāks automatizēts to prasmju apjoms, ko tagad veic vidēji apmaksātais darba ņēmēju segments.

Šī bija viena no svaigākajām un darba ņēmējiem ne visai tīkamajām atziņām par tendencēm reģiona darba tirgū, ko Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē ar šā gada tēmu “Baltijas darba tirgus nākotne” minēja Somijas bankas Prognozēšanas daļas vadītāja Meri Obstauma.

Progresa neizbēgamās sekas ir tādas, ka vidēji apmaksātos darbus, piemēram, ražošanā, arvien vairāk aizvietos roboti, birokrātijā – informācijas tehnoloģijas.

Citu valstu pieredze liecina, ka šajā procesā paradoksālā kārtā praktiski nemainīgas paliek tieši zemāk atalgotās (jo sevišķi pakalpojumu jomā) un visaugstāk apmaksātās darba vietas (vadītāji, eksperti).

Pēc konferences ekspertu domām, Latvijas darba tirgū lielākās riska grupas ir vīrieši, sākot no 45 līdz 64 gadiem, un jaunieši. Vīriešiem minētajā brieduma vecumā sāk izpausties veselības problēmas, kas spēka gados iemantotas neveselīga dzīvesveida dēļ (smēķēšana, dzeršana, fizisku aktivitāšu trūkums).

Savukārt jaunieši vietējā darba tirgū pilnvērtīgi nespēj konkurēt darba pieredzes trūkuma dēļ. Vienlaikus tieši šīs riska grupas ir tuvākās rezerves uzņēmējiem, risinot darba roku trūkuma problēmas savu biznesu noturēšanai un tālākai attīstīšanai.

Nākotnes darba tirgus tendences “LA” rezumēja Latvijas Bankas padomes loceklis un viens no konferences moderatoriem Mārtiņš Kazāks: “Konferencē dzirdējām – cik valstu, tik situāciju, nav visiem vienādas receptes. Tomēr galvenais secinājums pilnīgi visiem ir viens – viss mainās un tā, kā bija, vairs nebūs.

Sabiedrības novecošanās, migrācija, atpalicība izglītībā, šos “robus” jau zinām, un pakāpeniski uzlabojumi notiek. Tas, kas mums varbūt ir pietrūcis līdz šim, ir fokusēšanās uz tehnoloģijām, kas būtiski un strauji maina visus procesus. Līdz šim savu konkurētspēju mūsu uzņēmumi spēja noturēt, pateicoties salīdzinoši zemajām darbaspēka izmaksām ES kontekstā.

Taču algas turpina un turpinās augt. Ja uzņēmums globālajā konkurencē gribēs izdzīvot, tas būs spiests automatizēties, ieviest mākslīgo intelektu. Tas slieksnis praktiski jau ir sasniegts arī pie mums. Kādas darba vietas vienmēr paliks cilvēkiem? Unikālas prasmes, ko automatizēt ir dārgi vai neiespējami.

Saistītie raksti

Šīs prasmes plus darbinieka laba veselība visos laikos būs pieprasītas arī Latvijā neatkarīgi no darba ņēmēja vecuma. Pagaidām saskaramies ar problēmām abos uzstādījumos.

Cilvēka vidējā veselība Latvijā šobrīd ir ES “zemajā galā”, līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem relatīvi maz ir arī kvalitatīvās dzīves gadu, mūsu cilvēki salīdzinoši vairāk maksā par ārstēšanos, nevis izglītošanos.”

LA.lv