“Virši-A”: Lauksaimniecības dīzeļdegvielas marķēšana būs slogs gan lauksaimniekiem, gan degvielas tirgotājiem 5
Lauksaimniecības dīzeļdegvielas marķēšana būs ievērojams slogs gan lauksaimniekiem, gan degvielas tirgotājiem, aģentūrai LETA norāda “Virši-A” degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs.
Viņš skaidro, ka ar šī gada 30.oktobri spēkā stāsies grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz lauksaimniecībā izmantojamās bezakcīzes dīzeļdegvielas marķēšanu ar fiskālo marķieri un krāsvielu, lai gan joprojām neskaidri ir degvielas izmantošanas noteikumi.
Plānots, ka marķēto degvielu lauksaimnieki varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā – traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kā arī savas produkcijas pašpārvadājumos. Izmantojot tehniku citiem darbiem, kas ir daļa no lauksaimnieku darbības procesa, piemēram, braucienam uz mežu pēc malkas vai piebraucamo ceļu attīrīšanā no sniega, lauksaimniekiem būs nepieciešams tās bāku un pārējo degvielas sistēmu pilnībā attīrīt no marķētās degvielas, kas praktiski nav iespējams. “Tas ir dārgs un laikietilpīgs process, kam lauksaimnieki nav gatavi. Ja lauksaimniekiem nāksies iegādāties arī papildu tehniku darbiem, kurus ar marķēto degvielu nedrīkstēs veikt, mēs tikai liksim papildu šķēršļus lauksaimniecības attīstībai Latvijā,” uzskata Andrianovs.
Lai atbilstoši jaunajām prasībām varētu ieviest visus nepieciešamos tehniskos un administratīvos pasākumus, lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem būšot jāsaskaras arī ar ievērojamiem izdevumiem. Degvielas tirgotājiem jaunie noteikumi nozīmē būtiskus papildu izdevumus, kurus veidos degvielas marķēšana, uzglabāšana un loģistika.
Šobrīd gan nav konkrēti aprēķināms, taču esot jāņem vērā, ka jauno noteikumu īstenošanas rezultātā pieaugs dīzeļdegvielas cena. “Nav jābrīnās, ka lauksaimnieku vidū valda liels satraukums, jo, ņemot vērā degvielas patēriņa apjomus, augstāka degvielas cena sagādās finansiālas grūtības daudzām saimniecībām,” norāda eksperts.
Tāpat esot jāņem vērā arī citi izdevumi, kas lauksaimniekiem radīsies jaunās sistēmas ieviešanas gadījumā, piemēram, būs nepieciešami īpaši degvielas uzglabāšanas konteineri, kuru vidējā cena atkarībā no tilpuma ir 5000 eiro, vai pat būs jāiegādājas jauna tehnika, kas paredzēta darbiem, kuriem bezakcīzes degvielu nepiešķir.
Lai gan šobrīd neesot skaidrs, kā valsts plāno kontrolēt un veikt marķētās degvielas pārbaudes, skaidrs esot fakts, ka jaunās sistēmas ieviešanā arī valstij būs jāiegulda ievērojami finansiālie līdzekļi. Ķīmiskā marķējuma pēdu noteikšanai degvielas vedēju cisternās, noliktavu cisternās, degvielas uzpildes stacijās un lauksaimniecības tehnikā būšot nepieciešamas speciālas ierīces, savukārt papildu izmaksas prasīs arī uzraudzības sistēmas ieviešana un uzraugošo iestāžu piesaiste.
Ņemot vērā būtiskos izdevumus visām iesaistītajām pusēm un pašreizējās uzraudzības sistēmas pietiekamo kvalitāti, rodoties jautājums – kāpēc Latvijā būtu jāmaina pašreizējā kārtība pret dārgāku un mazāk efektīvāku degvielas kontroles sistēmu? Bezakcīzes degvielas kvotu piešķiršanas galvenais mērķis esot kalpot par atbalsta mehānismu lauksaimniekiem, taču šobrīd valsts šo būtisko atbalstu vēloties sagraut. Pavisam drīz lauksaimnieki atradīsies neapskaužamā situācijā un līdz šim tik būtiski nepieciešamais atbalsts no valsts puses radīšot tikai pretēju efektu lauksaimnieku attīstībai, uzskata Andrianovs.
Tāpat viņš norāda, ka, kamēr Latvija plāno ieviest sistēmu, pret kuru iebilst gan lauksaimnieki, gan degvielas tirgotāji, Igaunijas degvielas nozares eksperti ar skaudību skatās uz pašreizējo lauksaimniecībā izmantojamās degvielas uzraudzības sistēmu Latvijā.
Galvenais iemesls, kādēļ Finanšu ministrija vēlas ieviest marķēto dīzeļdegvielu, esot Eiropas Savienības direktīva, kas it kā paredz, ka šāda kontrole ir nepieciešama. Tas, par ko Finanšu ministrija klusējot, ir fakts, ka dīzeļdegvielas marķēšanu var neieviest gadījumā, ja valstī jau darbojas cita degvielas kontroles sistēma. Arī “Zemnieku saeimas” pirms dažām dienām saņemtajā atbildes vēstulē no Eiropas Komisijas norādīts, ka obligātai degvielas marķēšanai nav jābūt. Gan degvielas nozares speciālisti, gan lauksaimnieki ir atzinuši, ka Latvijā jau kopš 2010.gada darbojas efektīva tiešsaistes uzraudzības sistēma – Lauku atbalsta dienesta e-pieteikšanās sistēma, kas uzskaita lauksaimniekiem piešķirto degvielas kvotu daudzumu un kontrolē to izlietojumu. Jau šobrīd spēkā esot stingri noteikumi un sodi, kurus piešķir, ja lauksaimnieki neievēro noteikto degvielas kvotu daudzumu, tāpēc viedoklis, ka jauna kontroles sistēma nav nepieciešama, ir pamatots.
Kā skaidro eksperts, Igaunijas degvielas eksperti neoficiāli izteikuši viedokli, ka pašreizējā degvielas kompensācijas un uzraudzības sistēma Latvijā, pamatojoties uz reģistrēto zemes izmantošanu, ir daudz efektīvāka, jo tā neprasa fiziski degvielu iekrāsot. Ja lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem pastāvētu izvēles iespējas, tad viņi vēlētos atteikties no pašreizējās sistēmas Igaunijā, proti, degvielas marķēšanas kā uzraudzības mehānisma, jo šī sistēma ir ne tikai neefektīva, bet arī sarežģīta un prasa lielus izdevumus visām iesaistītajām pusēm.
Kā ziņots, pret bezakcīzes degvielas marķēšanu vairākkārt iebilda vairākas zemnieku organizācijas, to definējot kā ar varu uzspiestu likuma normu, kas nozīmē papildu izmaksas kopumā līdz pat 15 miljoniem eiro.
Tikmēr Finanšu ministrija norādījusi, ka neredz pamatojumu, lai tagad neievērotu Eiropas Savienības noteiktās prasības, pretējā gadījumā tas var novest pie pārkāpuma procedūras ierosināšanas. Tā rezultātā atbalsta saņēmējiem varētu nākties atmaksāt saņemto atbalstu akcīzes nodokļa atbrīvojuma apmērā par iepriekšējiem pieciem gadiem.
Savukārt saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta informāciju 2014.-2015.saimnieciskajā gadā uz bezakcīzes degvielu pieteicies 17 771 lauksaimniecības produkcijas ražotājs.
