Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
20. oktobris, 2015
Drukāt

“Lauku Avīze” pasaules grāmatu svētkos (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Evija Veide

Neraugoties uz lietaino, drēgno laiku Frankfurtē un negaisu, kas plosās saistībā ar Latvijas Literatūras centru Latvijā, Latvijas grāmatnieki, gan mazākā skaitā nekā pērn, tikko pagājušās nedēļas nogalē atkal tikās ar partneriem un kolēģiem pasaules grāmatu svētkos. Latvijas stends Frankfurtē šogad šķita vizuāli sarucis – laikam piekāpjoties Raiņa telpai, kas idejiski bijusi domāta kā meditācija kopā ar Raini – jūras šalkoņas un vārdu viļņos. Neesmu gan droša, ka baltajā stendā uz tumšo telpu atvērtās durvis ar lakonisko uzrakstu “Rainis” spēja vilināt daudzus izstādes apmeklētājus uz šo intīmo tikšanos. Mana sajūta – Raiņa lielums tomēr palika mūsos. Pietrūka sasaistes un skaidras ziņas pasaulei, kas tas ir un ko ar to darīt. Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma atzīmēja, ka interese par Raini arī ārpus Latvijas robežām ir dzīva – to apliecinot jau līdz šim notikušie pieci Raiņa un Aspazijas jubilejas gada notikumi Vācijā, kas bijuši labi apmeklēti.

Ar ko šīgada Frankfurtes izstāde īpaša? Viens no visvairāk apspriestajiem notikumiem – slavenā indiešu izcelsmes britu rakstnieka Salmana Rušdi runa izstādes atklāšanā, ko citē visi lielākie mediji. “Bez vārda brīvības nebūs arī nevienas citas brīvības”, “Literatūra nebaidās” u. c. Iepretī – Irānas delegācijas boikots. Austrumnieciski greznais stends kluss un tukšs. Mājās palikuši gan apmēram 30 autori, gan grāmatnieki. Valdības norāde bijusi skaidra un nepārprotama – Irāna nepiedalās. Tie, kas tomēr atbraukuši, citē frāzi no kāda Irānas avīžraksta, kur teikts: “Tie, kas tomēr Frankfurtē ieradušies, var tur arī palikt.” Grozi, kā gribi, – arī grāmatu izstāde ir politisks notikums.

Šī vēl joprojām ir pasaulē lielākā grāmatu izstāde. Pat neraugoties uz to, ka šogad kļuvis par vienu halli mazāk un visi dalībnieki izvietoti daudz kompaktāk. ASV, Austrālija, Kanāda un citas tālās valstis arī izstādē nu nokļuvušas daudz tuvāk Eiropai. Profesionāļiem gan tā ir labā ziņa, jo mazāk laika nākas pavadīt garajos izstādes gaiteņos un tā atliek vairāk pašai izstādei. Rīkotāji uzsver, ka tā ir arī labā ziņa apmeklētājiem, jo tādējādi rodas iespēja apskatīt arī to valstu stendus, kas parasti nav apmeklētāju topā.

Viesvalsts – Indonēzija. Atslēgas vārdos apspēlēts tūkstoš salu motīvs. Atrādīšanās telpā vertikālas instalācijas, kas izgaismo indonēziešu rakstnieku citātus un krēslainajā telpā rada īpašās gaismas salas. Nacionālie mūzikas instrumenti. Deju uzvedumi. Lasījumi. Garšvielu galdi, kas atnes Indonēzijas klātbūtni smaržās… Un grāmatas, protams. Iepriekšējā gadā valstī izdoti vairāk nekā 44 320 nosaukumi. Mērķis jau arvien tas pats – iepazīstināt, paplašināt vienkāršotos, steidzīgos priekšstatus par valsti, kas rodas, apmeklējot pašus populārākos tūrisma galamērķus. Lai Indonēzijā atklātos arī Pasaku sala, Garšvielu sala. Vārdu sala…

Un, protams, izstādes galvenais nolūks. Dažādu valstu grāmatniekiem un autoriem tikties, apspriest sadarbības iespējas, vienoties par jaunām grāmatām, kas tiks izdotas, tulkotas. Galvenais jautājums – kas būs nākamais pasaules bestsellers? Pagaidām vēl klusums pirms vētras. Izstādes ikdienas izdevumā teju ikvienam lielākam nozares spēlētājam jautā prognozi – kas, kad, kur? Kriminālromāns, grāmata pusaudžiem, pasaka bērniem? Kamēr nav radies neprognozējamais ceļavējš, savs bestsellers ir ikvienam literatūras aģentam. Un izdevēja ziņā paliek ticēt vai neticēt, tulkot vai netulkot.

Protams, neiztika bez diskusijām par grāmatniecības nākotni. Grāmatām jātērē ievērojami līdzekļi, tās mājoklī aizņem vietu (tikai 6% Vācijas iedzīvotāju mājās ir vairāk nekā 250 grāmatu), un galu galā nedrīkst nenovērtēt arī konkurences cīņu par lasītāja laiku. Mūsdienu pasaulē, kad savu teritoriju jāmanās nosargāt gan televīzijai, gan citiem medijiem, grāmatai ir jāatrod sava izpausme gan drukātā, gan digitālā formātā, lai izdzīvotu. Daži lielie izdevēji atzīst, ka e-grāmatas beidzot stabilizējušās arī Eiropas tirgū, kas līdz šim izaugsmes ziņā ievērojami atpalika no ASV.

Arī izdevniecība “Lauku Avīze” bija viena no 18 dalībniekiem Latvijas nacionālajā stendā, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, – rādījām pasaulei savas skaistākās grāmatas, tikāmies ar sadarbības partneriem. Kas no tā nokļūs lasītāju grāmatu plauktos, redzēsim nākamgad.

Frankfurtes grāmatu izstāde notiek 67. reizi, un tajā piedalās 7000 dalībnieku no apmēram 100 valstīm.

Latvijas nacionālajā stendā – 18 dalībnieku.
ERAF-large

ES_fondu_sauklis
ES_EU

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. angažētais, pardon

  2. Pasaulei vadošais bestsellers/ (“dižpārdoklis” latviski taču…) var būt tikai politkorekti angažātais un kādu dāsni reklamētais/ apmaksātais… Tieši tāpat ā tagad tas notiek galvenokārt ar tām pašām Nobela prēmijām, kad fonda maka saturs jau izsmelts. Kas tajā iemet, tas arī rezultējošo vārdu saka, no kuras valsts tie.

  3. Grāmats jau būtu, bet – kā ar lasītājiem?

  4. normāla ** un foto

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+